Dārgo graudu panika pagaidām izpaliek; nākotne neskaidra

Krievijas paziņojums par izstāšanos no tā dēvētās Melnās jūras graudu eksporta vienošanās pēc svētdien notikušā uzbrukuma Sevastopoles ostai jau vainagojies ar bažām par labības cenu kāpumu un bada draudu pieaugumu trešās pasaules valstīs.
02.11.2022. Mārtiņš Apinis Abonē digitālo avīzi Neatkariga.lv bez maksas
 
©Depositphotos.com

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe Krievijas paziņojumu kopumā vērtē kā “sliktu signālu”, taču tālākais būšot atkarīgs no norisēm biržās.

Pati par sevi Ukrainas graudu eksporta apturēšana Latvijas patēriņu neietekmējot, jo mēs esam pārtikas preču eksporta valsts un tas attiecas arī uz graudiem. Līdz ar to graudu cenu kāpums būtu labvēlīgs Latvijas labības audzētājiem un eksportētājiem, taču vienlaikus cenas veikalā varētu pieaugt ne vien maizei un citiem graudaugu produktiem, bet arī lopkopības produkcijai, jo graudu cenas kāpums sadārdzinātu lopbarību, līdz ar to gaļas, piena, olu utt. ražošanas pašizmaksu. Tomēr vienlaikus lauksaimniecības tirgus speciāliste norāda uz vairāku valstu centieniem Ukrainas eksportu saglabāt, kā rezultātā cenu kāpums nobremzētos vai vispār izpaliktu.

Biržā liela stresa nav

Vērtējot pašreizējo situāciju biržā, uzreiz ir jāsaka, ka situācija kardināli atšķiras no tās, kas bija februāra beigās un marta sākumā, kad tirgū valdīja stress un panikas dēļ cenas sasniedza jaunus vēsturiskos maksimumus. Acīmredzot notikumi Melnajā jūrā bija par iemeslu tam, lai Čikāgas biržā graudu cenu kotācija notiktu jau svētdien. Cik noprotams, kotēta tika tikai cena bez reāliem darījumiem. Svētdien kviešiem cena salīdzinājumā ar piektdienu pieauga par 7%. Tomēr, sākoties reālajai tirdzniecībai, no svētdienas noteiktā punkta kviešu cena vairs neturpināja pieaugt, bet gan notika tieši pretējais. Vakar cena kritās par 0,69%, un arī šā rīta pirmās kotācijas liecina, ka cena varētu doties lejup. Lai arī salīdzinājumā ar piektdienu cena ir apmēram par 6% augstāka, taču kopumā var teikt, ka iespējamie Krievijas centieni ar saviem paziņojumiem tirgū izraisīt paniku nav vainagojušies panākumiem. Ukraina pasaules tirgū ir arī liels kukurūzas eksportētājs, un arī šīs lauksaimniecības kultūras cenu izmaiņas apstiprina iepriekš teikto. Patiesībā kukurūzas cenu izmaiņas ir bijušas vēl mazāk izteiksmīgas un tās pat varētu salīdzināt ar tīri ikdienišķiem tirgus jaunumiem. Svētdien salīdzinājumā ar piektdienu cena pakāpās par 2,4%, savukārt vakar saruka par 0,8%, bet šodien ir par pāris procentu desmitdaļām pieaugusi. Iemesls, kādēļ tirgus iztiek bez panikas, acīmredzami ir saistīts ar to, ka Ukrainas graudu eksports pa Melno jūru turpinās.

Varbūt tikai draudi

Acīmredzami tirgus dalībnieki ļoti labi saprot, ka patiesībā Krievija tā īsti nemaz nevar uzbrukt labības pārvadātājiem, jo kā gan tā varētu paskaidrot, piemēram, Grieķijai vai Turcijai, kāpēc uzbrukts tās kuģim. Patiesībā Krievijas draudi ir maskētais paziņojums, ka tā izstājas no minētās vienošanās, kuras ietvaros notika eksports no vairākām ostām, kas atrodas šobrīd Ukrainas kontrolētajā teritorijā. Taču izstāšanās no vienošanās pati par sevi neko nenozīmē, turklāt, pateicoties Ukrainas uzbrukumiem, Krievijas Melnās jūras flote sarūk. Ukrainas rīcībā ir arī tā dēvētās pretkuģu raķetes, kuru nebija vai bija ļoti maz kara sākumā. Panika biržā varētu sākties tad, ja Krievijas vāji maskētie draudi izvērstos kādā reālā uzbrukumā graudu pārvadāšanas kuģiem. Turklāt Krievija arī starptautiskajā tirgū piegādā okupēto Ukrainas reģionu labību, uzdodot to kā savu. Kārtējā zagšana, taču vienlaikus reālās graudu piegādes tirgū varētu būt lielākas nekā tiek uzskatīts.

Jau ilgāku laiku interesi izraisa jautājums, kādēļ gan tās valstis, kuras nav to turīgāko sarakstā, bet ir atkarīgas no būtiska graudu importa, nevērsās pie Krievijas, lai sākumā notikusī Ukrainas ostu blokāde tiktu pārtraukta. Lai arī daudz kur pasaulē pārtikas problēma kļūst aizvien aktuālāka, acīmredzami daudzām valstīm situācija nedraud izvērsties tik slikta, kā tiek uzskatīts. Turklāt interesanti ir arī aplūkot atsevišķu lielu graudu importētāju inflācijas rādītājus. Jo nabadzīgāka ir valsts, jo vairāk tā cieš no pārtikas produktu cenu kāpuma un tai ir straujāka inflācija. Viena no lielām graudu importētājām un ne no turīgākajām ir Ēģipte. Gada inflācija šajā valstī septembrī bija 15%, liecina “Tradingeconomics.com” dati. Salīdzinājumam - ievērojami turīgākajā Latvijā šis skaitlis bija 22,2%, taču mums vairāk nākas tērēt dārgos energoresursus. Taču vienlaikus ir ļoti interesanti, ka arī pārtikas produktu inflācija Ēģipte ir zemāka nekā Latvijā, turklāt septembrī salīdzinājumā ar augustu tā samazinājās, kamēr mums notika tieši pretējais.

Lejupejas tendence

Vienlaikus lauksaimniecības tirgus eksperte vērš uzmanību uz vēl citiem faktoriem, kas situāciju ietekmēs turpmāk, proti, gan cenu izmaiņu līmeni kā tādu salīdzinot ar martā sasniegtajiem maksimumiem, gan to, ka arī enerģētiskie resursi ir kļuvuši lētāki, gan arī pašas graudu cenas ir samazinājušās. Piemēram, kviešu cena biržā kopš augstākā punkta 7. martā ir kritusies par 38%, un faktiski var teikt, ka ir tādā pašā līmenī kā pirms kara sākuma. Pateicoties biržā notiekošajam enerģētikas resursu cenu kritumam, tiek radīts potenciāls graudu ražošanas izmaksu kritumam. Vēl jāpiebilst, ka finanšu aktīvu cenas biržā samazinās saistībā ar globālā investīciju mikroklimata pasliktināšanos. Tādējādi samazinās cenu spekulatīvā piedeva. Tas attiecas uz lauksaimniecības kultūrām, mēslošanas līdzekļiem, enerģētiskajiem resursiem utt., kas galu galā biržās ieviesīs pavisam citu cenu realitāti, kura pastarpināti tomēr atnāks līdz Latvijas veikalu plauktiem.