Latvijas eksporta rādītāji draud strauji pasliktināties

Rēķinot naudas izteiksmē, Latvija šogad piedzīvos kārtējo preču eksporta rekordu, taču jautājums ir par to, vai to pašu varēsim teikt arī par ārvalstīs pārdoto preču fiziskajiem apjomiem. Pagaidām gan var secināt, ka mūsu eksportētāji par spīti dažādām negācijām turas ļoti labi. Taču ir pamats domāt, ka nākamajos mēnešos rādītāji varētu kļūt krietni mazāk iepriecinoši.
11.11.2022. Mārtiņš Apinis Abonē digitālo avīzi Neatkariga.lv bez maksas
 
©Neatkarīgā

Daudz vairāk naudas

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati, šā gada septembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada devīto mēnesi Latvijas preču eksports, rēķinot naudas izteiksmē, ir pieaudzis par 32,2% līdz 2,14 miljardiem eiro. Septembra pieauguma sniegums ir pat “par kapeiku” labāks nekā deviņos mēnešos kopumā, kad pret atbilstošu laika periodu pērn eksports ir audzis par 31,9%, naudas izteiksmē sasniedzot 15,42 miljardus eiro.

Straujā lēciena iemesls, protams, ir vispārējs dārdzības pieaugums pasaulē, kura rašanos iepriekš ar savu monetāro politiku stimulēja centrālās bankas un, stutējot ekonomiku kovidkrīzes laikā, arī valdības. Savukārt pēc kara sākuma Ukrainā, kad daudzu izejvielu cenas sasniedza vai nu augstākos punktus kopš šī gadsimta sākuma “treknajiem gadiem”, vai vēsturiski augstākās virsotnes vispār, vispasaules dārdzība pieauga vēl vairāk. Nosacīti no tā atsevišķās jomās iegūst arī Latvijā, kurai ir iespēja iegūt no kokmateriālu vai graudu cenu kāpuma. Tiesa, vienlaikus ievērojamus izaicinājumus radījušas energoresursu cenas.

Tā vai citādi, kopumā var teikt, ka eksportējošie uzņēmumi turpina funkcionēt un ieņēmumi ārvalstu tirgos nereti ir lielāki par eksporta preces cenas kāpumu. Tas nozīmē, ka eksports aug ne tikai uz cenu, bet arī lielāku pārdošanas apjomu rēķina fiziskā izteiksmē. Tas zināmā mērā attiecas uz lielāko eksporta preču grupu - koksni un tās izstrādājumiem, kur ārvalstīs pārdotās produkcijas apjoms šā gada septembrī bija par 5,5% lielāks nekā pērn attiecīgajā mēnesī.

Neatkarīgā

Tomēr patlaban aizvien vairāk sāk šķist, ka koksnes cenu bums sevi lielā mērā jau ir izsmēlis. Ja ir vēlme izvērtēt, cik lielā mērā eksports pieaudzis uz fizisko apjomu vai cenu rēķina, tad var mēģināt salīdzināt eksporta pieauguma datus naudas izteiksmē ar ražotāju cenu kāpumu attiecīgās nozares eksportētajai produkcijai.

Dati liecina, ka septembrī salīdzinājumā ar 2021. gada septembri kokrūpniecības eksporta produkcijai ražotāju cenas kritušās par 4,7%. Līdz ar to ir pamats domāt, ka kokapstrādātāju “tīrais eksports” varētu būt pieaudzis. Tiesa, šeit ir jāņem vērā arī fakts, ka ne visa saražotā produkcija uzreiz tiek eksportēta. Taču datu salīdzinājums var radīt vismaz aptuvenu izpratni par eksporta jomā notiekošo. Lai arī kopējā ekonomiskā situācija pasaulē nav pārāk iepriecinoša, varam atrast pozitīvas ziņas arī mašīnbūves sektorā. Piemēram, sauszemes transporta līdzekļu un to daļu eksports šā gada septembrī naudas izteiksmē bija par 22,2% lielāks nekā pērn tajā pašā laikā. Tikmēr automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā, kur top minētā produkcija, ražotāju cenas, rēķinot gada izteiksmē, ir pieaugušas par 12,3%.

Slikts fons

Lai arī eksporta rādītāji šobrīd var šķist samērā pievilcīgi, tomēr ir ļoti liela iespējamība, ka pārdošanas iespējas jau drīzumā kļūs mazāk labvēlīgas. Jau iepriekš ir izskanējusi informācija, ka augsto dabasgāzes cenu dēļ Eiropā tiek stādināti rūpniecības uzņēmumi, kas patiesībā ir ļoti slikts signāls arī Latvijas eksportētājiem. Tas attiecas uz vairākām lielajām ražošanas nozarēm, piemēram, kokrūpniecību un metālapstrādi, iespējams, arī kādiem mašīnbūves uzņēmumiem, kuri ražo komplektējošās daļas tālākai ražošanai Eiropā. Tādējādi, ja konjunktūra pasaulē turpina kļūt aizvien nelabvēlīgāka, tad ir pamats domāt, ka no ārējiem tirgiem ieplūstošās naudas summas var strauji sarukt. Līdz ar to samazināsies tēriņu iespējas valsts iekšienē, tādējādi iegriežot negatīvu spirāli arī attiecībā uz mūsu valsts kopējiem ekonomiskajiem rādītājiem.

Ja runājam par Latvijas galveno eksporta preci - kokmateriāliem, tas ļoti lielā mērā ir spogulis pārējai ekonomikai, jo šīs nozares noiets ir saistīts ar iedzīvotāju, uzņēmumu un valstu gatavību tērēt - būvniecību, transporta līdzekļu ražošanu un mēbeļrūpniecību. Likumsakarīgi, ka laikā, kad inflācija jau krietni apsteigusi algu kāpumu, turklāt aizdevumi sadārdzinās, nav īstena pamata cerēt uz izaugsmi minētajās tautsaimniecības sfērās. Tas nozīmē, ka, pagurstot ekonomiskajai izaugsmei, cenas sāks kristies, un diezgan droši, ka kaut kad nākamajā gadā salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu šogad kopējā Latvijas preču eksporta dinamika būs rakstāma ar mīnusa zīmi.

Arī kopējie konjunktūras rādītāji Latvijas galvenajā eksportējošajā nozarē apstrādes rūpniecībā nav sevišķi iepriecinoši, lai gan var dzirdēt arī šo to labu. Pēdējās ziņas par ražošanas uzņēmumu konjunktūru ir par oktobri. Labā ziņa ir tā, ka pagājušajā mēnesī gandrīz ceturtā daļa (24%) uzņēmumu nav izjutuši nekādus ierobežojumus savai saimnieciskajai darbībai, liecina CSP veiktās aptaujas dati. Tas ļauj cerēt, ka gan ražošanas, gan eksporta potenciāls var samērā labi saglabāties arī tad, ja dažādas globālās likstas turpināsies un pat pieņemsies spēkā. Tomēr ne viss ir rožaini, un kara ietekmē dažādu izejmateriālu deficīts vai vēl aizvien augstas cenas par spīti tam, ka kopš pavasara maksimumiem ir piedzīvots pamatīgs kritums, aizvien liek sevi manīt. Iekārtu un izejmateriālu trūkumu pagājušajā mēnesī ir atzinuši 24% respondentu. Vienlaikus 35% norāda uz nepietiekamu pieprasījumu, kas tomēr liek nepārprotami secināt, ka recesijas ietekmē noieta iespējas varētu sarukt.