Tirgus loģika pret naftas karteli

Pasaules ekonomiskajos notikumos sliktās ziņas mijas ar atsevišķām labām. Iepriekšējie mēneši varēja šķist patērētājiem pozitīvi, jo gan naftas, gan gāzes cenas demonstrēja lejupvērstu virzību. Pēdējās nedēļās gan situācijas attīstība vairs nav tik viennozīmīga.
15.11.2022. Mārtiņš Apinis Abonē digitālo avīzi Neatkariga.lv bez maksas
 
©Depositphotos.com

Pēdējā laikā barels Ziemeļjūras jēlnaftas "Brent" maksā ap 95 ASV dolāriem, ko varētu uzskatīt par aptuvenu vidējo līmeni jau kopš augusta. Vēl pirms nedēļas šīs naftas barela cena aizsniedza gandrīz 100 dolārus, līdz ar to var teikt, ka kopš pēdējiem lokāliem maksimumiem naftas cena vismaz nosacīti dodas lejup. Vai tas izvērtīsies nopietnā tendencē, šobrīd nav īsti skaidrs, neraugoties uz pasaules tautsaimniecības attīstības ne pārāk iepriecinošajām prognozēm.

Rietumu bankas Klientu aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Konstantīns Goluzins atzīst, ka naftas pieprasījums ir sasaistīts ar ekonomisko aktivitāti, līdz ar to, ja notiks ekonomiskā sabremzēšanās, samazināsies arī pieprasījums pēc naftas, kas radīs negatīvu spiedienu uz tās cenu. Taču, no otras puses, naftas piedāvājumu regulē OPEC kartelis, kas nosaka naftas ieguves apjomus un samazina tos attiecīgi gaidāmajam pieprasījumam, tirgus sviras ieskicē Rietumu bankas eksperts. Viņš atgādina, ka OPEC+ karteļa ietvaros darbojas arī Krievija, kuras naftas cenai G7 valstis ir vienojušās noteikt cenas griestus - kas nozīmē, ka Krievija nevarēs pārdot savu naftu virs attīstīto valstu septiņnieka noteiktā līmeņa. Taču vienlaikus Krievija ir likusi noprast, ka nesadarbosies ar valstīm, kuras noteikušas cenu griestus tās naftai.

Problēmas ar saūdiem

Arī ar citu pasaules melnā zelta piegāžu flagmani ir zināmas problēmas patērētājiem panākt pievilcīgākus cenu līmeņus. K. Goluzins atgādina, ka ASV un Saūda Arābijas attiecību saspīlējums pēc žurnālista Džamāla Hāšogdži slepkavības nedod pamatu domāt, ka ir diplomātiski risinājumi cenas samazinājumam. Proti, pēc Džo Baidena tikšanās ar Saūda Arābijas kroņprinci, kurā Džo Baidens centās panākt naftas ieguves palielinājumu, lai samazinātu naftas cenas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, OPEC+ valstis ar Saūda Arābiju priekšgalā nāca klajā ar paziņojumu, ka no šī gada novembra samazinās naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā, kas ir apmēram 2% no kopējā patēriņa. Šis paziņojums mainīja naftas cenas virzību, un tā sasniedza augstāko līmeni kopš šā gada jūnija.

Taču kopumā pēdējos mēnešos ir bijusi vērojama tendence naftas cenai rukt, lai gan jāteic, ka šī tendence vairs nav pārāk spilgti izteikta. Vai pēc pagājušās nedēļas sākumā sasniegtā lokālā maksimuma cenas turpinās samazināties, ir atklāts jautājums. “Ir grūti prognozēt tālāku notikumu attīstību, jo iepriekš galvenais pieprasījuma faktors bija ekonomiskā aktivitāte, bet piedāvājumu kontrolēja OPEC+ lēmumi par ieguves apmēru, taču tagad ir daudz politisko risku, kas ietekmē un maina spēles noteikumus relatīvi “brīvajā” naftas tirgū,” spriež Rietumu bankas pārstāvis.

Krievija sankcijas veiksmīgi apiet

To, ka tirgus tendences saglabājas iepriekšējās, atzīst arī “CBL Asset Management” investīciju direktors Zigurds Vaikulis. Pēc viņa teiktā, lai arī publiskajā telpā valda uztraukums par naftas pietiekamību, patiesībā ar to pašlaik nav nekādu problēmu. Proti, kā jau to diemžēl varēja paredzēt, Krievijas nafta turpina atrast ceļus uz globālo tirgu. “Praktiski visu, ko nenopērk Eiropa, nopērk Krievijas “draugi” - Indija un Ķīna,” situāciju raksturo Z. Vaikulis. Viņš atsaucas uz aģentūras “Rystad” datiem, ka Krievijas naftas ieguve kopš gada sākuma sarukusi par nieka 0,1 miljonu barelu dienā, kas varētu būt par kādu procentu mazāk nekā iepriekšējos labajos laikos. Tajā pašā laikā Tuvie Austrumi un ASV kāpinājuši savu ieguvi attiecīgi par diviem un gandrīz vienu miljonu barelu dienā.

Pēc Z. Vaikuļa teiktā, kopumā naftas piedāvājums, salīdzinot ar pērnā gada decembri, ir audzis par aptuveni trim miljoniem barelu dienā. Tajā pašā laikā, pēc finanšu tirgus norišu eksperta teiktā, pieprasījuma puse saglabājas vāja. Jēlnaftas patēriņš esot relatīvi vājš ne tikai rietumvalstīs, bet arī Ķīnā. Tā rezultātā jau kopš pavasara tirgū vērojams naftas pārpalikums, un pēdējos mēnešos tas pat pieaudzis.

“OPEC+ lēmums pazemināt faktisko ieguvi par vienu miljonu barelu dienā šo kopējo pārpalikumu varētu samazināt uz pusi, bet pilnībā problēmu nerisina. Savukārt pieprasījumu par nepilnu miljonu barelu dienā varētu palielināt ekstra dārgās gāzes aizstāšana ar relatīvi lētajiem naftas produktiem enerģijas ražošanā. Ja saglabājas spēkā mūsu novērotās vēsturiskās sakarības, pie šādas pieprasījuma piedāvājuma bilances nākamo 3-4 mēnešu laikā naftas cenām vajadzētu atrasties 80-90 dolāru par barelu robežās - aptuveni 10% zemāk par pašreizējiem līmeņiem,” potenciālo virzību ieskicē Z. Vaikulis.

Ar gāzi nav vienkārši

Pasaules ekonomiskās tendences varētu veicināt tālāku gāzes cenu virzību uz patērētājiem izdevīgākiem cenu līmeņiem. Pēdējie divi trīs mēneši ir bijuši labvēlīgi gāzes cenas kritumam, un tagad gāzes cena ir kritusies vairāk nekā par divām trešdaļām, salīdzinot ar augustā sasniegtajiem maksimumiem. Taču tā vienalga ir aptuveni piecas reizes augstāka nekā pērn pavasarī, kad sākās cenu lēciens.

K. Goluzins atgādina, ka Krievijas gāzes šantāža un Eiropas stingrā nostāja aizvietot divas trešdaļas no Krievijas gāzes piegādēm ir likusi gāzes cenai uzlēkt līdz rekorda augstumiem. Uzdevums piepildīt gāzes krātuves, neizmantojot Krievijas gāzi, tika izpildīts, iepērkot sašķidrināto gāzi - Eiropas Savienībai kļūstot par lielāko sašķidrinātās gāzes patērētāju pasaulē.

“Ņemot vērā, ka šī pārorientēšanās notika tik īsā laika sprīdī, tas nevarēja neietekmēt gāzes cenu. Kolektīvā gāzes ekonomija, kā arī siltais laiks Eiropā noveda pie tā, ka gāzes patēriņš bija daudz zemāks par prognozēto, bet iepirktās gāzes vairāk, nekā iespējams uzglabāt. Patlaban Eiropas gāzes krātuves ir praktiski pilnas, bet kuģi ar sašķidrināto gāzi dreifē pie Eiropas krastiem, gaidot iespēju tos atkraut. Šīs situācijas dēļ gāzes cena tirgū ar tūlītēju piegādi pat kādu brīdi noslīdēja negatīvajā teritorijā, proti, pārdevējam nācās par gāzi piemaksāt, lai rīt to varētu izkraut,” stāsta Rietumu bankas pārstāvis. Neraugoties uz to, ka tagad situācija no patērētāja viedokļa varētu šķist pat ļoti laba, K. Goluzins norāda uz potenciāliem sarežģījumiem. “Neskatoties uz to, ka tagad krātuves ir pilnas un kuģi ar gāzi ir gatavi to arvien papildināt, bez Krievijas gāzes piegādēm nākamgad iespēja piepildīt gāzes krātuves tādā līmenī kā šogad ir diezgan maza. Patlaban Krievijai nav infrastruktūras, lai pārdotu savu gāzi kādām citām valstīm, aizvietojot to apjomu, ko iepirka Eiropas valstis. Savukārt valstis, kas piegādā sašķidrināto gāzi, nevar strauji palielināt savu kapacitāti tādā apjomā, lai aizvietotu Krievijas gāzi, kas tika piegādāta Eiropai,” nianses skaidro tirgus speciālists. Līdz ar to, viņaprāt, gāzes cenu lielākoties ietekmēs ekonomiskā aktivitāte un tas, cik daudz iespējams ekonomēt gāzi ikdienā vai aizvietot to ar citiem energoresursiem, jo par sašķidrinātās gāzes tirgu konkurē daudzas valstis, kurām nav alternatīvu gāzes piegādes avotu.