Uzņēmumu peļņa uz augsto cenu rēķina var nebūt ilgstoša

Viens no pēdējo pāris gadu neapšaubāmi lielākajiem notikumiem ir augošā inflācija un cenu kāpums pasaules preču biržās saistībā ar iepriekš īstenotajiem ekonomikas atbalsta pasākumiem Covid-19 krīzes apkarošanā un Krievijas uzsāktā kara Ukrainā dēļ. Straujās konjunktūras izmaiņas un cenu kāpums ievērojami svārsta uzņēmumu darbības izmaksas un attiecīgi arī peļņas rādītājus.
25.11.2022. Mārtiņš Apinis Abonē digitālo avīzi Neatkariga.lv bez maksas
 
©Depositphotos.com

Vienlaikus ir iezīmējusies diezgan bīstama tendence, kad atsevišķos sektoros notiekošā finanšu rādītāju uzlabošanās uz augsto cenu rēķina var novest krīzes situācijās brīdī, kad cenas piedzīvos savu neizbēgamo loģisko negatīvo korekciju.

Kāpums laukos un mežos

Vienas no nozarēm, kas patlaban ir šādas dilemmas priekšā, ir mežsaimniecība un kokapstrāde, kurām nākas saskarties ar cenu kritumu eksporta tirgos. Turklāt kokapstrāde vēl papildus ir atkarīga no pieaugošajām elektrības cenām, un tādējādi tai vienlaikus var nākties sadzīvot ar ražošanas izmaksu pieaugumu un saražotās produkcijas cenu kritumu. Tiesa, no pašas nozares ir dzirdams, ka situācija ir samērā nepatīkama, taču nav tāda, lai būtu jāsatraucas par krīzes iestāšanos. Tomēr, lai vai kā, ekonomiskās konjunktūras izmaiņas nozares darbībā ir jūtamas, un tās peļņa šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn ir sarukusi par 63% līdz 57,8 miljoniem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tajā pašā laikā mežsaimniecības un mežizstrādes nozarē vēl salīdzinoši dārgais koks ļauj strādāt ar peļņas pieaugumu, tai šā gada trešajā ceturksnī sasniedzot nepilnus 68,6 miljonus eiro jeb par aptuveni 22,5 miljoniem vairāk nekā atbilstošā periodā pagājušajā gadā. Taču var diezgan droši paredzēt, ka priekšdienās peļņas rādītāji varētu sarukt saistībā ar koksnes cenu kritumu. Eksperti atzīst, ka samērā labs indikators kokmateriālu tirgus konjunktūrā ir zāģmateriālu cenu pārmaiņas Čikāgas preču biržā, un tur cenas gada laikā ir sarukušas aptuveni par 45%, taču salīdzinājumā ar šā gada 4. martu, kad vispārējā stresa ietekmē cenas bija sasniegušas savu pēdējā gada maksimumu, kritums sasniedz pat 70%. Minētais norāda, ka kara un neziņas ietekmē kokmateriālu cenas bija sasniegušas ļoti augstu punktu, taču pēc tam strauji kritušās un vēl var turpinās kristies, jo acīmredzami piedāvājums aizvien vairāk nospiež pieprasījumu.

Jāpiebilst, ka kokapstrāde ir lielākā Latvijas apstrādes rūpniecības apakšnozare un produkcijas eksporta iespēju un cenu mazināšanās nav laba ziņa Latvijas kopējiem ekonomikas rādītājiem.

Cenu kritums varētu ietekmēt arī tādu peļņas ziņā dinamisku nozari kā lauksaimniecība. Nozare, kura statistiski tiek klasificēta kā “augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības”, rēķinot gada izteiksmē, ir piedzīvojusi peļņas apjoma vairāk nekā divkāršošanos. Šajā nozarē nodarbināto uzņēmumu peļņa gada laikā ir pieaugusi no nepilniem 26,2 līdz 56,6 miljoniem eiro. Arī šeit galvenais peļņas pieauguma iemesls ir augstās cenas, kas saistītas ar investoru aktivitātēm pasaules preču biržās, kur cenu kāpumu veicinājis vispārējais stress par produktu deficītu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un jau iepriekš Covid-19 pārvarēšanas gaitā finanšu tirgos ieplūstošas naudas izraisītais izejvielu pirkšanas bums. Lauksaimniecības nozares uzņēmumiem savu pelņu varētu palīdzēt noturēt paredzamā enerģētisko resursu cenu samazināšanās, tomēr vienlaikus ir jārēķinās ar to, ka arī lauksaimniecības kultūru cenas biržā varētu kristies.

Rūpniekiem klājas dažādi

Ne tik labs vispārējais cenu pieauguma bums un ekonomikas augšupejas cikla beigas ir bijušas apstrādes rūpniecības nozarei, kur, kā jau minēts, lielākajai apakšnozarei - kokapstrādei - pelņas apjoms ir krities. Kopumā apstrādes rūpniecības uzņēmumi šogad trešajā ceturksnī ir nopelnījuši par 55,4 miljoniem eiro mazāk nekā pērn atbilstošā laika periodā. Kopējās peļņas apjoms pēc nodokļiem nozarei šā gada trešajā ceturksnī bija gandrīz 207 miljoni eiro. Taču iepriekš kokrūpniecības iespaidīgās peļņas kritums kopējos rādītājos tika kompensēts ar to, ka ievērojami labāk nekā pērn klājies Latvijas pārtikas, vairākām mašīnbūves apakšnozarēm, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanai. Jau minētās pārtikas rūpniecības (otrā lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare) peļņas apjoms gada laikā ir vairāk nekā trīskāršojies, sasniedzot 11,15 miljonus eiro. Savukārt raugoties nominālā izteiksmē, iespaidīgs šāgada trešajā ceturksnī pret šo laika nogriezni pērn ir kāpums datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kur peļņa augusi no nepilniem 20 miljoniem līdz 44,67 miljoniem eiro. Tāpat gandrīz trīskāršs kāpums līdz 14,77 miljoniem eiro ir bijis elektrisko iekārtu ražošanā.

Aizvien pēc inerces

Lai arī ekonomikā ir sākušies visai ievērojami sarežģījumi, var redzēt augstu aktivitāti nekustamo īpašumu tirgū, kas ļāvusi ievērojami uzlabot nozares kompānijas peļņas rādītājus. Tur peļņa gada laikā ir gandrīz divkāršojusies, pārsniedzot 82 miljonus eiro. To, ka ļaudis aktīvi pērk īpašumus un tos labiekārto, pierāda arī dažādu ar NĪ sfēru saistītu darbības jomu peļņas rādītāji. Piemēram, būvniecības un ainavu arhitektu pakalpojumu sniedzēji šā gada trešajā ceturksnī ir nopelnījuši vairāk nekā 2,6 miljonus eiro salīdzinājumā ar pusotru miljonu eiro pērn tajā pašā laikā. Raugoties uz uzņēmumu peļņas rādītājiem, diezgan nepārprotami ir redzams, ka šā gada trešajā ceturksnī finanšu rādītājus ietekmēja inerces process pēc tautsaimniecības augšupejas pagājušajā gadā un šā gada sākumā, kad karš Ukrainā vēl nebija sācies, un arī pēc tā sākuma ekonomiskā aktivitāte daudzās nozarēs nemainījās. Kā jau redzams pēc Nī nozares, nauda tiek likta lietā, neraugoties uz pieaugošajām cenām. Ir diezgan lielas šaubas par to, ka šim procesam būs lemts turpināties, jo iedzīvotāju pirktspēja krīt un ekonomiskā aktivitāte sarūk. Tas attiecas gan uz nekustamo īpašumu sfēru, gan tautsaimniecību kopumā. To zināmā mērā pierāda, piemēram, visai straujais pelņas kritums tirdzniecības nozarē, tai sarūkot no 271 miljona eiro pērn trešajā ceturksnī līdz nepilniem 217 miljoniem eiro šogad attiecīgajā laika posmā.