Finanšu tirgi, šķiet, atkal atgriežas pie izaugsmes

Pēdējie mēneši pasaulē ir iezīmējušies ar krasu cenu samazinājumu gan akciju, gan obligāciju, gan zelta tirgū, tādējādi daudziem ieguldītājiem radot apmulsumu par to, kur izvietot savu kapitālu vispārējo negāciju jūrā. Ja raudzītos uz emitentu cenu virzību populārākajos segmentos kopš gada sākuma, tad runa būtu pat par divciparu procentos mērāmiem mīnusiem.
01.12.2022. Mārtiņš APINIS Abonē digitālo avīzi Neatkariga.lv bez maksas
 
©Pexels.com

Savukārt raugoties uz tirgus virzību pēdējās nedēļās, ir redzams, ka kritums bremzējas vai pat apstājas, tādējādi liekot uzdot jautājumu, vai šobrīd ir tas īstais brīdis sākt lētāku finanšu aktīvu uzpirkšanu. Vēl svarīgāks jautājums ir par to, ko tieši pirkt. Vienotas konkrētas atbildes uz abiem jautājumiem nav, toties ir tirgus faktori, kurus ņemot talkā var mēģināt secināt, kā rīkoties.

Monetāro negāciju beigas?

Ir nepārprotami skaidrs, ka šobrīd galvenais tirgus virzītājs gan šeit Eiropā, gan citos pasaules tirgos būs centrālo banku monetārā politika. Apskatot šo jautājumu, droši vien lielāks uzsvars būtu jāliek uz ASV Federālo rezervju sistēmu (FRS), nevis, piemēram, Eiropas Centrālo banku. Visi pasaules tirgi šobrīd ļoti lielā mērā ir atkarīgi no tendencēm Volstrītā, un to ietekmē tieši FRS rīcība. Eiropas notikumi ASV investorus satrauktu vienīgi tad, ja būtu atgadījies kas patiešām ļoti nozīmīgs, lai neteiktu šokējošs. Vēl kāda reakcija varētu sekot tad, ja tirgus jau ilgāku laiku ir “briedis” kāpumam vai kritumam un ir nepieciešams kāds faktors, lai šo procesu iedarbinātu. Vārdu sakot, notikumi ASV fondu tirgū ir pārsvarā “kustina” citus pasaules tirgus, kamēr pašu Volstrītu pamatā darbina notikumi pašu mājās. Savukārt FRS rīcību pamatā nosaka inflācija ASV, kā arī vietējā darba tirgus norises.

Ja runājam par pēdējo, tad tas ir ļoti labā kondīcijā, oktobrī salīdzinājumā ar septembrī bezdarba līmenim ASV pakāpjoties par 0,2 procentpunktiem līdz 3,7%. Neraugoties uz pieaugumu, šāds bezdarba līmenis ir ļoti zems, un, ja tas paliks šādā līmenī, tad neietekmēs ASV monetāro kursu - ne procentu likmju kāpuma, ne samazināšanas virzienā. Toties inflācija pasaules lielākajā ekonomikā jau kopš vasaras ir lejupejošā tendencē. Oktobrī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada desmito mēnesi gada inflācija ASV bija 7,7%, salīdzinājumā ar septembri piedzīvojot strauju pusprocentpunkta vērtu kritumu. Kritums ir bijis jau četrus mēnešus pēc kārtas, turklāt no samērā augsta punkta, vasarā patēriņa cenu indeksa kāpumam ASV sasniedzot pat 9,1%. Tā savukārt varētu būt norāde, ka tad, ja ekonomikā sāktos kādi sarežģījumi, ASV no iepriekšējās procenta likmju celšanas atkal varētu pārslēgties uz to samazinājumu.

Pamats cerēt uz kāpumu

Ja centrālā banka veic procentu likmju samazināšanu, tas nozīmē arī aizdevuma likmju kritumu, kas savukārt pozitīvi ietekmē investīcijas un ekonomikai ļauj augt straujāk, bet straujāk augoša ekonomika nozīmē arī lielākas iespējas biržās kotētajiem uzņēmumiem, tāpat kā ļauj labāk pelnīt dažādiem fondiem, arī tiem, kas pārvalda pensijas. Pasaule ir kā savienotie trauki - diezin vai būs tā, ka ASV inflācija būtiski mazināsies, bet Eiropā notiks pretējais. Minētais cita starpā norāda, ka arī ECB diezgan drīz kļūs monetāri draudzīgāka valūtas zonas investoriem. Šobrīd galvenais jautājums tālākajā investīciju plānošanā ir - vai ziņām par pasaules ekonomisko recesiju biržu investīciju lēmumu pieņemšanā būs lielāka nozīme nekā ziņām par inflācijas samazināšanos? Iepriekšējā desmitgade lieliski pierādīja, ka ziņas, kas liecina par ekonomikas bremzēšanos, nav šķērslis tam, lai biržās notiktu vērtspapīru cenu pieaugums. Ja ziņas par ekonomikas attīstību ir sliktas, tas var nozīmēt, ka centrālā banka atkal uzsāks kādus ekonomikas stimulēšanas pasākumus, kuru gala rezultātā aizdevuma likmes kritīsies, kas savukārt nozīmē, ka samazināsies arī parāda vērtspapīru ienesīgums un pieaugs to cenas. Savukārt, ja parāda vērtspapīru ienesīgums krītas, investoriem peļņas iespējas jāmeklē riskantākos finanšu tirgus segmentos un tradicionāli šajā brīdī ieplūst nauda akciju tirgos. Monetārās politikas maiņa būtu laba ziņa arī Latvijas pensiju fondiem, jo ļautu tikt ārā no pēdējā gada laikā iegūtajiem mīnusiem.

Akcijas vai obligācijas?

Inflācijas kritums un monetārā kursa maiņa nozīmēs gan akciju, gan obligāciju cenas pieaugumu. Taču obligāciju tirgū šis pieaugums ir samērā limitēts un pārsvarā būs atkarīgs no tā, vai un cik lielā mērā centrālās bankas procentu likmes samazinās. Savukārt akciju tirgus izaugsme nav limitēta, turklāt arī kāpumu ietekmējošo ziņu klāsts ir plašāks. Tādēļ, ja būtu jāatbild uz jautājumu, kādam tirgum pakārtot savas investīcijas ilgtermiņā neatkarīgi no tā, vai ieguldījums notiek uzkrājošās apdrošināšanas vai pensiju fondu plānos vai notiek paša veiktas investīcijas vērtspapīru tirgū, tad atbilde būtu labvēlīgāka akciju tirgum. To, ka pozitīva kustība šajā segmentā varētu būt sākusies, liecina arī tirgus statistika. Pēdējo divu mēnešu laikā Volstrītas plašā tirgus indekss “Standard & Poor’s 500” ir pieaudzis apmēram par 8-9%, lai gan salīdzinājumā ar pagājušā gada beigām šī indeksa vērtība ir kritusies par 16-17%. Tikmēr Vācijas biržas indeksa DAX vērtība divu mēnešu laikā pieaugusi pat par 18%. Savukārt no pagājušā gada beigām līdz šā gada 28. novembrim šī biržas indeksa vērtība ir kritusies par 9%.

Lai arī pasaules ekonomiskās negācijas ne tuvu nav aprimušas, ir iespēja, ka akciju tirgus ir atgriezies uz atgūšanās ceļa, un tas var norādīt uz pozitīvu pavērsienu iespējamību arī ekonomiskajā attīstībā. Ja iepriekš minētie scenāriji īstenojas, tad tās varētu būt sliktas ziņas tiem, kuriem finanšu portfelī ir ar zeltu saistītie aktīvi, kuru vērtība, visticamāk, var turpināt kristies.