Tranzīta izsīkumu daļēji kompensē vietējās kravas

Neraugoties uz tranzīta labajiem datiem gada trijos ceturkšņos, Krievijai piemērotās ekonomiskās sankcijas pamazām sāk atspoguļoties nozares statistikā. Ostām kravu apgrozījumu kompensē vietējās produkcijas, piemēram, kokmateriālu vai labības, eksports.
06.12.2022. Mārtiņš Apinis Abonē digitālo avīzi Neatkariga.lv bez maksas
 
©Lauris Aizupietis/F64

Latvijas dzelzceļa pārvadājumu statistika nerada pamatu optimismam, par ko liecina gada trešā ceturkšņa un deviņu mēnešu dinamikas salīdzinājums.

Kāpumu nomaina kritums

Gada trijos ceturkšņos Latvijā ar dzelzceļa transportu tika pārvadāti 16,5 milj. t kravu, par 8,4% vairāk nekā pērn deviņos mēnešos. Taču vienlaikus tas ir par 5,9% mazāk nekā 2020. gada deviņos mēnešos un par 48% mazāk nekā 2019. gada atbilstošajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ja attiecībā uz minētajiem datiem varam runāt, ka dzelzceļa pārvadājumu nozarei neizdodas atgūties pēc iepriekšējo gadu ekonomisko attiecību pasliktināšanās ar Krieviju un Baltkrieviju, tad gada trešā ceturkšņa dati norāda uz tālāku situācijas pasliktināšanos. CSP datu bāzē pieejamā informācija liecina, ka šā gada attiecīgajā laika posmā pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms ir sarucis par 10,9% līdz 4,4 miljoniem tonnu. Gandrīz tikpat liels kritums - 10,3% - attiecas uz starptautiskajiem pārvadājumiem, kuri kritušies līdz 3,7 milj. tonnu. Vienlaikus pozitīvāks skats ir uz starptautiskajiem pārvadājumiem caur Latvijas ostām, kur apjoms kāpis par nedaudz vairāk kā 20% līdz 2,66 miljoniem tonnu. Ja raugāmies uz gadu kopumā, Latvijas dzelzceļam zināmā mērā palīdzēja pret Krieviju ieviestas ekonomiskās sankcijas Ukrainā uzsāktā kara dēļ. Attiecībā uz sankciju ieviešanu atkarībā no preču grupas tika noteikti dažādi pārejas periodi, kuru laikā noņēmēji centās maksimāli ātri preces dabūt ārā no Krievijas, kā rezultātā pieauga vietējo ostu slodze, līdz ar to radās labvēlīgi apstākļi tam, lai kravas tiktu transportētas pa Latvijas dzelzceļu cauri mūsu valsts ostām. Pārejas periodiem beidzoties, likumsakarīgi saruka arī īslaicīgi pieaugusī kravu plūsma.

Neatkarīgā

Ostām izaugsme

Nedaudz priecīgāka aina ir vērojama Latvijas ostās. Tur uzlabojumi redzami gan gada deviņu mēnešu, gan arī trešā ceturkšņa griezumā. Gada trijos ceturkšņos no ostām nosūtīja un ostās saņēma 35 milj. t kravu, kas ir par 16% vairāk nekā iepriekšējā gadā un par 5,4% vairāk nekā 2020. gada atbilstošajā periodā, bet par 25,8% mazāk nekā 2019. gada deviņos mēnešos. Kravu apgrozījums Rīgas ostā bija 17,3 milj. t, par 13,3% vairāk, Ventspils ostā - 10,5 milj. t jeb par 26,4% vairāk, Liepājas ostā - 5,6 milj. t jeb par 11,6% vairāk, savukārt mazajās ostās - 1,6 milj. t kravu, kas ir par 1,1% vairāk nekā atbilstošā laika nogrieznī pērn.

No ostām nosūtīja 25,3 milj. t kravu, kas ir par 10,6% vairāk nekā 2021. gada deviņos mēnešos. Visvairāk pieauga ogļu iekraušana kuģos - par 4,8 milj. t jeb 18 reižu. Konteineru kravu nosūtīšana pieauga par 14,4%, mobilo kravu apjoms - par 13,2%, kokmateriālu - par 0,8%. Savukārt nosūtīto naftas produktu apjoms samazinājās par 36,3%, labības un labības produktu - par 4,1%, nosūtītās šķeldas apjoms - par 2,7%.

Laba ziņa ir tā, ka, par spīti ekonomiskās recesijas draudiem Rietumos, nosūtīto kravu ziņā arī gada trešajā ceturksnī izaugsmes tempi ostās saglabājas samērā augsti. Salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni nosūtīto kravu apjoms palielinājies par 13,3% līdz 7,8 milj. t, par ko lielā mērā varam pateikties mūsu valsts eksportētājiem.

Kara efekts

Ekonomisko attiecību iziršana ar Krieviju un Baltkrieviju acīmredzami ir bijusi veicinoša tam, lai augtu ostās saņemto kravu apjoms. Daudz ko no tā, kas kādreiz tika vests no Krievijas un Baltkrievijas, tagad ieved no citām valstīm, un tas ir veicinošs faktors saņemto kravu apgrozījuma pieaugumam. Tas gada deviņos mēnešos ir audzis par 32,7% līdz 9,7 milj. t. CSP dati liecina, ka naftas produktu izkraušanas apjoms pieauga par 14,2%, izkrauto konteineru kravu apjoms - par 9,3%, ogļu apjoms - 19,6 reizes, mobilo kravu apjoms - par 16,1%, labības un labības produktu apjoms - par 85,8%, bet izkrautās dzelzsrūdas apjoms - par 71,7%. Savukārt no kuģiem izkrauto metālu un to izstrādājumu apjoms samazinājās par 75,1%, bet celtniecības materiālu - par 45,2%. Pēdējais no minētajiem atklāj, ka Krievijas izraisītais karš radījis deficītu izejmateriālu tirgos. Pārorientējoties tirdzniecības saitēm, gan metālu, gan celtniecības materiālu pārkraušanas apjomi varētu atkal pieaugt. Šis jautājums lielā mērā ir atkarīgs no pasaules kopējās ekonomiskās virzības, kura ietekmē arī mūsu tautsaimniecības izaugsmes tempus. Ja būvniecība bremzēsies, likumsakarīgi var rukt pieprasījums arī pēc metāliem un citām celtniecībā nepieciešamajām izejvielām. No kopējā stāvokļa ekonomikā ir atkarīgs, kā mainīsies konteinerkravu apgrozījums ostās. Jāteic, ka ekonomikas bremzēšanās acīmredzami ir iemesls, kāpēc arī ostās saņemto kravu apjoma pieauguma temps ir apmēram par pieciem procentpunktiem lēnāks nekā deviņos mēnešos kopumā. Faktiskos skaitļos tie ir nedaudz vairāk par 3,6 milj. t kravu. Lēnāks pieauguma temps var būt uzskatāms par ekonomiskās recesijas iezīmi, tomēr galvenā ziņa ir tā, ka, par spīti ģeopolitiskajiem un ekonomiskajiem apstākļiem, ostu nozarei kopumā ir iespēja turpināt strādāt.