Kā neļaut zust naudas vērtībai?

Straujais patēriņa cenu lēciens faktiski iznīdējis jebkādas iespējas ar konservatīvām ieguldījumu metodēm naudu aizsargāt no pirktspējas krituma. Tomēr ir atsevišķi finanšu tirgus segmenti, kas var solīt lielāku procentuālu atdevi nekā tradicionālais bankas depozīts, kur vairumā gadījumu ienesīgums šobrīd nav lielāks par 1% gadā, kas ārkārtīgi tālu atpaliek no inflācijas līmeņa.
©Neatkarīgā

Daļa no šiem ieguldījumiem ir saistīti ar zināma investīciju riska uzņemšanos, tomēr citiem šāda riska faktiski nav. Tie gan pilnībā nenovērsīs jūsu naudas vērtības zudumu pašreizējās ārkārtīgi augstās inflācijas apstākļos, tomēr daļēji to kompensēs.

Ar krājobligācijām

Tradicionāli ieguldītāji savus brīvos līdzekļus novirzījuši kredītiestādēm, un banku depozīts ir bijis populārākais noguldījuma veids. Būtībā iedzīvotājs aizdod naudu bankai, bet tā par šo aizdevumu ir maksājusi noguldījuma procentu uzcenojumu. Tomēr jau vairākus gadus šie noguldījumi ir bijuši bez procentu ienesīguma vai tas ir bijis procentu desmitdaļu robežās. Tagad līdz ar procentu likmju pieaugumu šī atdeve ir kļuvusi “par puskapeiku” lielāka, taču arī ļoti tālu no vēlamās, ja ņem vērā strauji augošo dzīves dārdzību. Tomēr līdzīgi kā bankas iedzīvotājiem ir iespēja kreditēt savu valsti, un, ja runājam Latvijas kontekstā, tad to šobrīd varētu uzskatīt gandrīz par bezriska ieguldījumu.

Ja neskaita Krievijas informatīvajā telpā dzīvojošos, tad droši vien retajam varētu rasties šaubas par mūsu valsts tālāku pastāvēšanu, vismaz pārskatāmā nākotnē. Valstis sevis finansēšanai izlaiž parāda vērtspapīrus (obligācijas). Lielāka finansējuma piesaistei notiek šo vērtspapīru izsoles par desmitiem vai pat simtiem miljonu eiro, kas gan nenotiek regulāri, bet pārsvarā tad, kad valstij ir nepieciešams pārfinansēt iepriekšējos aizdevumus. Tomēr notiek arī mazāka “kalibra” naudas piesaistes ar tā dēvētajām krājobligācijām, kur arī vienkāršais iedzīvotājs mierīgi un bez lieka stresa var realizēt savas ieguldījuma iespējas, tam atvēlot kaut vai pāri palikušos dažus desmitus vai simtus eiro. Protams nekādas lielās atdeves faktiskā naudas izteiksmē no šāda ieguldījuma nebūs. Taču, ja šāds ieguldījums tiek veikts regulāri un pēc obligāciju dzēšanas šie līdzekļi tiek ieguldīti atkal, rodas iespēja pašam izveidot savu “miniatūru pensiju fondu”. Piemēram, mēnesī ieguldot 50 eiro valsts 12 mēnešu krājobligācijās uz 19. janvārī esošās piedāvājumu bāzes ar līdzekļu atdevi 3,35% gadā, pēc obligāciju dzēšanas nākamā gada 15. janvārī ieguldītājs tiek pie 51,68 eiro. Tas var šķist smieklīgi maz, taču ja ar šādiem nosacījumiem ieguldījums tiek veikts katru mēnesi, tad pie 12 mēnešos veiktās ieguldījumu summas gada peļņai būtu jābūt ap 20 eiro. Arī šķietami nav daudz, sevišķi uz lielās inflācijas fona. Taču, kā rāda vēsture, augsta inflācija ir pārejoša un, kad tas ir noticis, daudzas ilgtermiņa lietas var iegādāties lētāk. Līdz ar to, ja ir sanācis, ka nākas krāt kādam potenciālajam nākotnes pirkumam, valsts finansēšana, pērkot tās obligācijas, var sevi attaisnot.

Kā jau minēts, 19. janvārī viena gada krājobligācijām gada ienesīgums bija 3,35% gadā. Garāka termiņa obligācijām tas ir augstāks, jo valsts naudu piesaista uz ilgāku termiņu un līdz ar to arī ieguldītājam nosacītie investīciju riski palielinās. Piemēram, piecu gadu obligācijām ienesīgums bija 3,65%, bet desmit gadu obligācijām - 3,95% gadā. Vienlaikus svarīgi ir tas, ka krājobligāciju iegāde ir relatīvi vienkārša, reģistrējoties mājaslapā “krajobligacijas.lv”, turklāt pēc obligāciju iegādes to pircējam nekas vairāk nav jādara, obligācijām dzēšoties, nauda automātiski tiek ieskaitīta viņa bankas kontā.

Ar dividendēm

Pie procentu ienesīgumiem, bet jau krietni vien mazāk garantētiem, ieguldītājs var pretendēt, iegādājoties tādu uzņēmumu akcijas, kas sevi tradicionāli piesaka ar relatīvi regulāri maksātām un augsta ienesīguma dividendēm. Cita starpā ir jāteic, ka arī lielas daļas Rietumu sabiedrības turīgums balstās uz tā, ka viņi būtisku savu brīvās naudas daļu glabā nevis parastos banku termiņnoguldījumos, bet gan iegulda uzņēmuma akcijās. Nopērkot akcijas, investors kļūst lai arī parasti par ļoti mazu, taču tomēr uzņēmuma līdzīpašnieku, kurš pretendē uz savu ienākumu daļu, kad uzņēmums sadala peļņu un izmaksā to dividendēs.

Ja runājam par pasauli, tad tradicionāli lielākie dividenžu maksātāji ir uzņēmumi ar stabilu finanšu plūsmu - pārsvarā telekomunikāciju, veselības aprūpes un komunālās saimniecības uzņēmumi. Tāpat ir vērts pievērst uzmanību dažādiem plaša patēriņa preču ražotājiem un tirgotājiem. Ja runājam par konkrētiem uzņēmumiem, tad visai klasisks piemērs ir ASV telekomunikāciju gigants “AT&T”, kuram dividenžu ienesīgums salīdzinājumā ar akcijas cenu jau gadiem ilgi ir ļoti tuvs 6% atzīmei. Protams, iegādājoties ASV vērtspapīrus, ir jārēķinās ar zināmu valūtas risku eiro/dolāra kursa attiecību svārstību dēļ, taču svarīgāks ir ilgtermiņa ienesīgums, jo, kā rāda pieredze, šī kompānija izmaksā dividendes arī ekonomiskās krīzes laikā.

Iespējas kaut ko pirkt ārvalstīs var šķist visai attālinātas, taču mūsdienu realitāte ir tāda, ka visu “populārāko” biržu vērtspapīri Latvijas iedzīvotājiem caur bankām un brokeru sabiedrībām ir pieejami, nepieceļoties no dīvāna. Turklāt nav obligāti jādodas uz ASV, jo visai plašas iespējas iegādāties pazīstamu zīmolu akcijas ir arī Eiropas tirgos. Piemēram, ja esat Somijas darbarīku ražošanas kompānijas “Fiskars” produkcijas mīļotājs, ir iespēja gūt papildu peļņu no šīs kompānijas izmaksātajām dividendēm, kuru ienesīgums salīdzinājumā ar akcijas cenu var pārsniegt 4%. Nav gan mazsvarīgs fakts, ka gada laikā ir sarukusi arī kompānijas akcijas cena. Pirms gada tā bija 23 eiro, tagad ap 17 eiro, līdz ar to ieguldītājam ir iespēja tikt pie lielākas finanšu procentuālās atdeves nākotnē, jo, pašreizējām ekonomikas nedienām beidzoties, uzņēmuma vērtspapīriem ir potenciāls piedzīvot strauju cenas kāpumu. Lielāks akciju cenu kāpums ir saistīts ar augstākas peļņas gūšanas iespējām. Ja būs lielāka peļņa, lielāks ir arī potenciālo dividenžu apmērs. Turklāt tīri matemātiski, ja akcijas tiek nopirktas laikā, kad tās ir lētas, bet nākotnē uzņēmuma peļņa pieaug, arī dividenžu procentuālais ienesīgums kļūst potenciāli aizvien lielāks. Līdzīgus pārspriedumus var izdarīt arī par citu Latvijā populāru Eiropas kompāniju vērtspapīriem un to iespējām sniegt peļņu Latvijas krājējam. Turklāt uzreiz var piebilst, ka pretendēt uz dividenžu peļņu ļauj arī zināms skaits uzņēmumu Baltijas biržās, tajā skaitā arī Rīgas biržā kotēti uzņēmumi.