Biznesa perspektīvas tuvākajā laikā nav daudzsološas
Sagandēts pieprasījums
Situācija ekonomikā nav vienkārša, un aizdevumu procentu likmju pieaugums, kā arī vēl aizvien samērā augstā inflācija nav draugi uzņēmējdarbības attīstībai. Tas, iespējams, arī ir skaidrojums, kāpēc noskaņojuma kopskats liecina par rūpju rievu savilkšanos vai, kā minimums, deguna saraukšanu. Raugoties uz kompāniju pagājušā gada beigu finanšu datiem, vēl varēja teikt, ka inflācijas iespaidā kopējā korporatīvā sektora peļņa ir ievērojami pieaugusi, bet attiecībā uz šo gadu jāteic pretējais. Iemesls, pirmkārt, varētu būt gan saistīts ar apstākli, ka inflācija samazinās un tas daudziem vairs neļauj vispārējā cenu lēcienā arī pašam censties kaut ko pārdot dārgāk pat tad, ja izmaksas nav objektīvi pieaugušas. Otrkārt, lai arī inflācijas skaitlis pazeminās, tas aizvien ir ļoti augsts un veicinājis iedzīvotāju maku iztukšošanos, situāciju vēl vairāk saasinot pieaugošajiem kredītu maksājumiem. Tie ir vieni no iemesliem, kādēļ divās lielākajās mūsu valsts tautsaimniecības nozarēs - apstrādes rūpniecībā un tirdzniecībā - apjomi sarūk un, situācijai turpinot attīstīties līdzīgā manierē, var nākties rēķināties ar mazāku darbaspēka pieprasījumu no minēto nozaru puses. Tas gan uzreiz nenozīmē darbinieku atlaišanu, vismaz noteikti ne speciālistu vidū, bet gan to, ka ar zināmiem optimizācijas pasākumiem tomēr ir jārēķinās jau tuvākajā laikā. Visticamāk tas izpaudīsies tā, ka, piemēram, tirdzniecībā darbu atrast būs grūtāk, nekā tas varbūt ir bijis līdz šim.
No četrām lielajām nozarēm, kur uzņēmēju noskaņojumu mēra statistiķi - apstrādes rūpniecības, būvniecības, pakalpojumiem un mazumtirdzniecības - pēdējā bija vienīgā, kur kopējais uzņēmēju noskaņojums jūnijā bija mērāms ar pozitīvu skaitli. Tiesa, arī šeit vērtējums salīdzinājumā ar maiju bija pasliktinājies. Pagājušajā mēnesī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 4,7, un, salīdzinot ar maiju, tas samazinājās par 2,8 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lai arī jau ceturto mēnesi pēc kārtas uzņēmēju noskaņojums visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs ir pozitīvs, jūnijā konfidences rādītāji ir nedaudz samazinājušies: nepārtikas preču mazumtirdzniecībā par 3,9, pārtikas - par 2, bet degvielas mazumtirdzniecībā par 1,4 procentpunktiem. Vienīgi automobiļu pārdošanā uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar maiju, ir uzlabojies par 2,7 procentpunktiem. Vēl ir interesanti, ka uz nepietiekamu pieprasījumu kā darbību ierobežojošu faktoru norādīja 27% aptaujāto nozares uzņēmumu, bet vienlaikus šāds pats īpatsvars atzinuši, ka viņu darbībai nav izjūtami nekādi ierobežojoši faktori.
Rūpnieki cieš vairāk
No iepriekš minētā sagandētā pieprasījuma šobrīd vismaz šķietami visvairāk cieš apstrādes rūpniecība, kas jau vairākkārt sevi bija pierādījusi kā mūsu ekonomikas vilcējspēks. Pagaidām nav pieejami dati par maiju un jūniju, taču ir zināms, ka aprīlī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, nozares produkcijas izlaide ir kritusies par 8,8%. Turklāt krituma tempi bija tendēti pieaugt, līdz ar to fakts, ka apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums ir vissliktākais, nav nekāds brīnums. Tiesa, jūnija rādītājs esot nedaudz labāks nekā maija, kad tas statistiķu vērtējumā tika nosaukts kā rekordzems. Jūnija noskaņojums tika novērtēts ar skaitli 8,4, kas bija par 1,2 procentpunktiem labāks nekā maijā.
Nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru jūnijā minēja 46,2% uzņēmēju apstrādes rūpniecībā. Darbaspēka trūkumu un materiālu vai iekārtu trūkumu atzīmēja attiecīgi 17,9% un 13,9% respondentu, bet finansiālas grūtības minēja 12%. Uz citu faktoru ietekmi norādīja 8,7% uzņēmēju (galvenokārt tiek minēta inflācija un kara Ukrainā ietekme). Vienlaikus vairāk nekā ceturtā daļa jeb 26,4% uzņēmēju apstrādes rūpniecībā jūnijā neizjuta nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. Tādējādi līdzīgi kā tirdzniecībā ir zināms uzņēmumu skaits, kas pašreizējo ekonomikas stagnāciju vai pat lejupslīdi pārvar ļoti labi, un tā ir pozitīva ziņa, ja vērtējam potenciālās atgūšanās iespējas laikā, kad ekonomiskās nedienas būs beigušās.
Ja runājam par citām sfērām, tad patlaban ir vairākas jomas, kur uzņēmēju noskaņojums būtu vērtējams kā salīdzinoši labs saistībā ar sezonāliem faktoriem - viesmīlības nozare, aviopārvadājumi utt. Vienlaikus situācijas pasliktināšanās ir vērojama būvniecībā, kas vēl gada pirmajā ceturksnī uzrādīja ļoti solīdu kāpumu pēc vairāku iepriekšējo ceturkšņu lejupslīdes. Tobrīd nozares produkcijas apjoms salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni pieauga par 17%. Būvniecības aktivitāti jūnijā visvairāk ierobežoja darbaspēka trūkums un nepietiekams pieprasījums (norādīja attiecīgi 31,3% un 28,9% respondentu). Finansiālas grūtības un materiālu vai iekārtu trūkumu kā ierobežojošu faktoru norādīja attiecīgi 17,4% un 5,7% būvuzņēmēju. Laika apstākļu ierobežojošo ietekmi norādīja 5,4%, bet dažādus citus faktorus - 4,6% respondentu. Tikmēr arī pie būvniekiem ir liela daļa uzņēmumu, kas turpina sekmīgi darboties. Proti, 31,1% aptaujāto uzņēmēju neizjūt nekādus būvaktivitāti ierobežojošus faktorus. Tādējādi kopumā var teikt, ka mūsu valsts ekonomiskā situācija ir visai daudzšķautņaina, taču līdz ar sabremzēto pieprasījumu gan šeit, gan eksporta tirgos situācija var turpināt pasliktināties.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
