Iespaidīgā inflācijas "piešprice" budžetam ir beigusies

Komentējot prognozējamo situāciju nodokļu iekasēšanā nākamā gada budžetam, “Neatkarīgās” aptaujātie eksperti saskata iespēju kāpināt budžeta ieņēmumus, tomēr no viņu teiktā ir noprotams, ka nākamgad apstākļi ieņēmumu palielināšanai vairs nebūs tik labvēlīgi kā šajā gadā.
©Unsplash

No ekspertu teiktā izriet, ka, neraugoties uz šobrīd visai nepārliecinošo ekonomikas fonu, iespējas palielināt nodokļu ieņēmumus vēl aizvien nav izsmeltas. “Ja skatāmies vēsturiski, tad nodokļu ieņēmumu būtisks kritums bijis vien finanšu krīzes laikā. PVN iekasētais apjoms atkarīgs no patēriņa un cenu līmeņa ekonomikā. Ekonomikā esam stagnācijas posmā, un arī patēriņa apjomos ne šogad, ne arī nākamgad strauju izaugsmi negaidām,” kopfonu nodokļu iekasēšanā ieskicē “Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.

Izzūd inflācijas pienesums

Pēdējā laika augstā inflācija nav bijusi labvēlīga iedzīvotāju makiem, taču to pašu nevar teikt par valsts budžetu. Lielā mērā tieši pateicoties straujajam patēriņa cenu pieaugumam, šā gada septiņos mēnešos salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu iepriekšējā gadā valsts nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 12,3%. Taču tagad cenu skrējiens ir zaudējis spēku un budžeta pildīšana kļūs grūtāka nekā iepriekš, un tas sevišķi ietekmēs pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumus. “Inflācija no divciparu pieauguma tempiem šī gada sākumā atkāpusies uz 5,4% augustā, līdz gada beigām jau būs pie 2% atzīmes un saglabāsies zema arī nākamgad. Tas nozīmē, ka, lai gan šogad vēl inflācija bijis liels palīgs PVN ieņēmumu “stutēšanā”, uz būtisku pienesumu nodokļu ieņēmumos no cenu kāpuma nākamgad vairs nevarēs cerēt. Tomēr neliels kāpums iekasētajā PVN varētu turpināties, jo negaidām ne strauju patēriņa kritumu, ne plašu deflāciju,” potenciālo ekonomisko virzību vērtē “Swedbank” pārstāve. Uz to, ka nodokļu ieņēmumus būs grūti kāpināt uz PVN rēķina, norāda arī bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Komentējot faktorus, kas saistīti ar naudas apriti iedzīvotāju patēriņā, viņš norāda uz vairāku faktoru kopsummu. Proti, darba tirgū situācija ir diezgan laba - bezdarbs ir zems, un algas turpina augt, tādēļ bažām par iekasēšanas apjomu samazināšanos, viņaprāt, šobrīd nav pamata. Tomēr tajā pašā laikā ir redzama krītošās inflācijas ietekme. “Eiro izteiksmē iedzīvotāju tēriņi aug lēnāk, un zemāka inflācija pagaidām nav veicinājusi reālās ekonomikas straujāku pieaugumu. Piemēram, augustā Latvijā izsniegto maksājumu karšu apgrozījums bija tikai par 7% lielāks nekā pērn, lai gan vēl gada sākumā maksājumu karšu apgrozījuma pieaugums pret iepriekšējo gadu pārsniedza 15%. Domāju, ka tuvākajos mēnešos lēnāks tēriņu kāpums atspoguļosies arī lēnākā PVN ieņēmumu pieaugumā,” secina M. Āboliņš. Līdz vasaras vidum gan PVN iekasēts itin labi. Gada septiņos mēnešos PVN iekasēšanas apmērs sasniedz 2,27 miljardus eiro. Lielās inflācijas ietekmē šogad septiņos mēnešos PVN iekasēts par 325,1 miljonu eiro vairāk, bet procentuālā izteiksmē gada laikā kāpums sasniedz 16,7%, liecina augusta Finanšu ministrijas makroekonomikas un kopbudžeta apskats. Pagaidām publiski nav pieejama informācija par to, kā tiek prognozēta šā nodokļa iekasēšana nākamajā gadā. Tomēr, izejot no elementāras loģikas, var secināt, ka PVN iekasēšanā ir plānots pieaugums. Kopējie nodokļu ieņēmumi nākamgad tiek plānoti 13,54 miljardu eiro apmērā jeb par 863 miljoniem eiro vairāk nekā šogad. Savukārt PVN ir “galvenais nodoklis” valsts pamatbudžetam, līdz ar to, lai prognoze izpildītos, šis nodoklis ir jāiekasē vairāk nekā šogad.

Cer uz lielāku pirktspēju un ES fondiem

Komentējot kopējo vidi, kas veido nodokļu iekasēšanas potenciālu, ekonomists atzīst, ka tautsaimniecības izaugsme šobrīd apstājusies un inflācija mazinās, taču nominālā izteiksmē iekšzemes kopprodukts turpina augt, darba tirgus ir silts un nākamgad ekonomikā tomēr tiek gaidīts neliels pieaugums. Pēc M. Āboliņa domām, iedzīvotāju pirktspēja atkal sāk augt, un vienlaikus Latvijas ekonomikai ir pieejams liels apjoms ES fondu līdzekļu. Arī rūpniecībā nākamgad esot pamats cerēt uz nelielu pieaugumu. Tādēļ nodokļu ieņēmumi, visticamāk, turpinās augt, uzskata M. Āboliņš. Taču, pēc viņa domām, budžetā lielu pieaugumu plānot nevajadzētu, jo risku ekonomikā ir daudz un vismaz pagaidām inflācijas kritums, kā arī enerģijas cenu samazinājums nav veicināji ekonomikas izaugsmes aktivizēšanos. “Procentu likmju kāpums ir atdzesējis mājokļu tirgus, un iedzīvotājiem ir būtiski pieauguši procentu maksājumi. Tāpat nākamgad Eiropā atkal būs spēkā fiskālie noteikumi un izaugsmes stimulēšana no budžeta puses nenotiks. Tieši pretēji - no eirozonas valstīm tiek gaidīta budžeta deficītu mazināšana, kas ir svarīgi arī cīņai ar inflāciju,” norāda “Citadeles” tautsaimniecības speciālists. To, ka ar lielu budžeta ieņēmumu prognozēšanu “nevajag pārāk atvēzēties”, vedina domāt arī L. Zorgenfreijas teiktais. Komentējot “Swedbank” skatījumu uz ekonomiskajām perspektīvām, viņa teic, ka saskaņā ar prognozēm vismaz nominālā līmenī (t.i., komplektā ar inflāciju jeb faktiskajās cenās, red.) Latvijas ekonomikas apjoms nākamgad palielināsies. Tomēr viņa vēlreiz uzsver, ka jārēķinās, ka iepriekš redzētā iespaidīgā inflācijas “piešprice” budžetam ir beigusies, un komplektā ar vārgu ekonomiku tas nozīmē, ka tuvākajos gados nevarēsim atļauties tēriņus celt tikpat vieglu roku kā pērn un šogad. Turklāt pēc četru gadu pauzes nākamgad atkal kļūs aktuāli valstu budžetu un parādu iegrožojošie ES fiskālie noteikumi.

Uz lielāku algu rēķina?

Tāpat eksperte norāda arī darba tirgus virzienā, kura “veselīgums” ietekmē iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumus. “Prognozējam, ka darba tirgus situācija šī gada beigās un nākamgad nedaudz pasliktināsies, taču vienlaikus algas arī 2024. gadā joprojām būtiski augs, lai gan ne tik strauji kā šogad. IIN varētu joprojām augt, bet ne tik strauji kā šogad,” spriež eksperte. Vidējā alga otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu pieauga par 12%, bet mediānas alga - par 12,7%. Šogad septiņos mēnešos IIN ieņēmumi budžetā veidoja 1,346 miljardus eiro, kas ir par 5,3% vairāk nekā plānots. Savukārt rēķinot gada izteiksmē, šis nodoklis ir iekasēts par 9% vairāk. “No ekonomisko apstākļu viedokļa raugoties, uzņēmumu ienākuma nodokļos (UIN) iekasētais apjoms nākamgad varētu mazināties. Jau šobrīd redzam, ka uzņēmumu peļņas maržas sarūk lielākajā daļā nozaru - inflācijas un spēcīga pieprasījuma veicinātais augsto peļņu laiks ir cauri, tomēr zaudējumu vilni gluži negaidām. Te gan jautājums par politiķu lēmumiem - ja tiks pieņemts priekšlikums ieviest obligāto UIN avansa maksājumu bankām, tad ieņēmumi UIN augs,” teic “Swedbank” tautsaimniecības norišu speciāliste.