Latvija gatavojas ieviest digitālo eiro. Kas notiks ar skaidro naudu?

Līdz šim Latvijā viedokļi par digitālā eiro ieviešanu dalījušies kardināli pretēji – vieni šādu soli atbalsta, savukārt citiem tas saistās ar bažām, ka varētu pazust tradicionālā nauda, ko kā maksājuma līdzekli esam izmantojuši līdz šim. Vēl citiem tas saistās ar izbailēm par to, ka “lielajam brālim” būšot lielākas iespējas izsekot savas avis, jo visas finansiālās darbības tad būšot kā uz delnas.
©Depositphoto

Latvijas valsts ieskatā digitālajam eiro vajadzētu mazināt apdraudējumus eirozonas monetārajai neatkarībai, ko nākotnē varētu radīt citu reģionu centrālo banku digitālās valūtas, kriptovalūtas vai citi kriptoaktīvi, vai uz blokķēdes tehnoloģiju pamata veidotas maksājumu sistēmas. Tādējādi būtībā digitālā eiro ieviešanu varam uzskatīt par atbildi pēdējās nedaudz vairāk nekā desmitgades laikā notikušajam kriptovalūtu uznācienam, kuras cita starpā popularitāti guvušas, pateicoties iespējai nodrošināt maksājumu anonimitāti. Tādējādi izteiktās bažas par to, ka kādam būs lielākas iespējas kādu izsekot, visticamāk, ir tālu no patiesības. Cita starpā, Latvija nav vienīgā, kas konceptuāli atbalsta digitālās naudas ieviešanu eirozonā. Konceptuāli šādu atbalstu izteikusi, piemēram, arī Igaunijas valdība.

Tradicionālā nauda nepazudīs

Arī bažas par to, ka līdzšinējā nauda varētu izzust, nav īsti pamatotas. Kā skaidro Latvijas Bankā, digitālais eiro iecerēts kā esošo naudas veidu - skaidrās un bezskaidrās naudas - papildinājums, nevis aizstājējs. Tādējādi nevienam netiks liegta iespēja izmantot jau ierastos norēķina veidus. Šo jauno naudu emitēs Eiropas Centrālā banka (ECB), un tā būs pieejama ikvienam eirozonas iedzīvotājam un lietojama visā eirozonā. Līdzīgi kā banknotes tika ieviestas papildus monētām, digitālais eiro papildinātu, ne aizvietotu, esošās naudas formas. Skaidrā nauda saglabās savu nozīmi, un Eirosistēma (kuru veido ECB un eirozonas nacionālās centrālās bankas) turpinās to attīstīt.

Pēc Latvijas Bankas moderno maksājumu eksperta Reiņa Vecbaštika domām, digitālā eiro ieviešanu varam uzskatīt par naudas evolūciju, kas seko digitalizācijas tendencēm, izvēršot centrālās bankas naudas lietošanas iespējas arī digitālā vidē. “Digitālā eiro lietošana sekotu labākajiem tirgus piemēriem un līdz ar to būtiski neatšķirtos no jau mums ierastajiem maksājumu risinājumiem. Primāri digitālā eiro lietošanai tiek paredzēta digitālā eiro aplikācija jeb digitāls maciņš, ko persona spētu atvērt savā viedtālrunī ar maksājumu pakalpojuma sniedzēja starpniecību. Eirosistēma pašlaik strādā pie vienotas eiro zonas digitālā eiro aplikācijas, kas būtu pieejama ikvienam, kurš izvēlētos izmantot digitālo eiro. Savukārt maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu iespēja arī integrēt digitālā eiro pakalpojumus savās esošajās aplikācijās,” skaidro R. Vecbaštiks. Tādēļ persona, vēršoties pie maksājumu pakalpojuma sniedzēja, lai atvērtu digitālā eiro kontu, varētu izvēlēties, vai izmantot Eirosistēmas aplikāciju vai maksājuma pakalpojuma sniedzēja piedāvātu integrētu risinājumu jau esošajā aplikācijā.

Kādēļ nepieciešams?

Viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ Eirosistēma apsver digitālā eiro ieviešanu, ir sabiedrības maksājumu tendenču izmaiņas, cilvēkiem aizvien biežāk izvēloties norēķināties digitāli. Arī Latvijā pētījumu dati liecina, ka iedzīvotāji savus ikdienas norēķinus vairāk veic elektroniski nekā ar skaidru naudu. Abu naudas veidu lietošanas sadalījums ir aptuveni 70/30, liecina Latvijas Bankas informācija. Elektroniskie maksājumi pašlaik ir iespējami, izmantojot vien t.s. privātās naudas formas - vai tā būtu komercbanku nauda, vai citas privāti veidotas naudas formas un aktīvi, piemēram, jau iepriekš pieminētās kriptovalūtas. Savukārt digitālais eiro nodrošinātu, ka spējam veikt maksājumus elektroniski, izmantojot arī centrālās bankas izdotu naudu, ko var uzskatīt par leģitīmu maksājuma līdzekli visā eirozonā.

Kad varētu parādīties?

No Latvijas Bankas skaidrojuma var noprast, ka jaunās naudas ieviešana un izmantošana reālajā dzīve nebūs pārāk drīza, jo praktiskā lietu salāgošana prasa zināmu laiku un nenotiek tik ātri, kā reizēm varētu iedomāties. Šeit ir arī jāsaprot, ka atšķirībā no kriptovalūtām, kurām nav ekonomiskā seguma, tradicionālā nauda ir pilnvērtīgi funkcionējošs maksājuma līdzeklis veselas ekonomikas sistēmas ietvaros. Līdz ar to procesam ir jābūt daudz izsvērtākam nekā kriptovalūtu gadījumā, kuru lietošana ir pēc katra paša ieskatiem. Turklāt digitālā eiro gadījumā runa nav par maksājuma līdzekli vienā valstī, bet veselā valstu kopumā jeb vienotā valūtas zonā. Pirms aptuveni mēneša - 18. oktobrī - noslēdzās digitālā eiro izpētes fāze, kas ilga divus gadus. Šajā posmā Eirosistēma, cieši sadarbojoties ar privāto sektoru, sabiedrības interešu pārstāvības organizācijām, kā arī Eiropas Savienības lēmējinstitūcijām, ir sagatavojusi digitālā eiro teorētisko modeli un atbilstoši izvērtējusi ar digitālā eiro ieviešanu saistītos riskus un iespējas. Kā skaidro Latvijas Bankā, līdz ar izpētes fāzes noslēgumu ECB padome pieņēma lēmumu uzsākt nākamo digitālā eiro projekta posmu - sagatavošanās fāzes pirmo daļu. Tas ļauj Eirosistēmai turpināt digitālā eiro analīzes un infrastruktūras ieviešanas izvērtēšanu. Sagatavošanās fāzes pirmā daļa ilgs divus gadus, pēc tam tiks lemts par virzību uz sagatavošanās fāzes otro daļu, kas paredzētu plašākas digitālā eiro testēšanas aktivitātes un infrastruktūras izveidi. Līdz ar to lēmums par digitālā eiro emisiju tiek paredzēts pēc sagatavošanās fāzes otrās daļas noslēguma, ja tās rezultāti apliecinās digitālā eiro faktisko spēju darboties. Līdz ar to praktiska digitālā eiro emisija nav tuvākās nākotnes jautājums.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā