Vai lētāka degviela ir uz palikšanu?

Cenas Latvijas degvielas uzpildes stacijās var visai pamanāmi atšķirties, un tādu vidēju samazinājumu “izvilkt” ir grūti. Kopējā īstermiņa tendence tomēr ir lejupejoša. Nedēļas laikā samazinājums varētu būt aptuveni par centu vai nedaudz vairāk litrā. Savukārt, ja paraugāmies uz laika periodu apmēram pirms pusotra mēneša, kad saistībā ar norisēm Tuvajos Austrumos pasaules naftas tirgus bija daudz tramīgāks nekā patlaban, tad kritumu jau var mērīt desmit vai padsmit centos. Ja runājam par tirgus ievirzi kopš oktobra beigām, tad konkrētas degvielas uzpildes stacijas ietvaros attiecībā uz dīzeļdegvielu un benzīnu runa jau varētu būt par 7-8% vērtu cenas samazinājumu.

Tirgus vairs neļaujas stresam

To, cik būs jāmaksā par degvielas litru, noteiks situācijas attīstība pasaules naftas tirgū, kur pēdējā laikā nav trūcis dažādu pavērsienu, it īpaši ģeopolitisku. Taču galu galā pēc sākotnēja cenas lēciena tā atgriežas iepriekšējā līmenī un pēc tam pat samazinās. Arī pēc pēdējā situācijas saasinājuma, kas saistīts ar “Hamās” kaujinieku iebrukumu Izraēlā un atsevišķu valstu pārstāvju draudiem par plašākas kara darbības izvēršanu, naftas cena pēc sākotnējā pieauguma ir nokritusi ne tikai līdz pirmskonflikta līmenim, bet pat vēl zemāk. Šā gada 6. oktobrī jeb dienu pirms “Hamās” iebrukuma biržas tirdzniecības beigās Ziemeļjūras jēlnaftas “Brent” barels maksāja 84,58 ASV dolārus, savukārt 20. oktobrī, kad tika sasniegts pēdējais lokālais maksimums, cena bija pieaugusi līdz 93,79 dolāriem barelā. Pirmdien pēcpusdienā, datu ievākšanas brīdī šim rakstam, cena bija sarukusi līdz 75,43 dolāriem barelā. Kādēļ šādas izmaiņas? Konflikta sākumā tirgū valdīja neziņa par to, vai konflikts nevērsīsies plašumā. Te jāpaskaidro, ka, lai minimizētu naftas piegāžu riskus, Saūda Arābija iepriekš bija izbūvējusi infrastruktūru, lai naftas transportēšanu pārorientētu no valsts austrumiem (kur zināmus sarežģījumus varētu sagādāt saūdiešu ienaidniece Irāna) uz rietumu daļu. Tomēr konflikta sākumā valdīja bažas par to, cik droša būs kuģošana pa Sarkano jūru un Suecas šaurumu.

Pēc pēdējiem jemeniešu uzbrukumiem atsevišķiem kuģiem bažas par pārvadājumu drošību pie Arābijas pussalas krastiem nav pilnīgi nepamatotas, tomēr acīmredzami no naftas tirgus dalībnieku skatu punkta “melnā zelta” pārvietošana pārāk lielas bažas šobrīd nesagādā. Situācija būtu nopietnāka, ja draudus izsakošās lielvalstis, piemēram, Irāna, veiktu kādus plašāka mēroga militāras ievirzes pasākumus, taču šādu pasākumu rīkošana nav tas pats, kas kaismīgas runas televīzijā vai radiofonā.

Eksportētāju vienošanās pārāk neuztrauc

Cita starpā šis gads pasaules naftas tirgū ir iezīmējas ar to, ka “melnā zelta” eksportētāji, kas tiek apzīmētas kā OPEC+ valstis, ik pa laikam nāk klajā ar paziņojumiem vai nodomiem par naftas ieguves apjomu mazināšanu, lai noturētu cenas pret kritumu. Tomēr vairāki šādi mēģinājumi nav nesuši cerēto. Pēdējais pamanāmākais šāds mēģinājums bija 1. decembrī. Tad vairākas valstis vienojās par mazākiem naftas ieguves apjomiem nākamajam gadam. Piemēram, Saūda Arābija nāca klajā ar paziņojumu, ka ieguves apmēra samazinājums par vienu miljonu barelu naftas dienā, kas ir spēkā kopš jūlija sākuma, būs spēkā līdz 2024. gada martam. Taču eksportētāju vidū ir arī tādi, kas ieguvi nevēlas samazināt vai nav pārliecināti par šī soļa lietderīgumu. Turklāt valstīm nereti ir problēmas ar pieņemto lēmumu ievērošanu praksē.

Naftas cena patlaban ir apmēram turpat, kur šīs vasaras vidū, un ļoti tuvu savam šī gada zemākajam punktam. Cita starpā var piebilst, ka šis fosilā kurināmā resurss patlaban ir apmēram par piektdaļu lētāks nekā Krievijas atkārtotā uzbrukuma Ukrainai priekšvakarā. Ir pamats domāt, ka cena varētu samazināties vēl, un to var skaidrot ar vairākiem apsvērumiem. Biržās ir iekārtots tā, ka, ja cena nespēj virzīties augšup (turklāt šajā gadījumā pēc atkārtotiem mēģinājumiem), tad tā parasti dodas pretējā virzienā, jautājums vien ir par laika horizontu, kad tas var notikt. Taču bez šādas “tīri tehniskas” nianses ir vēl vairāki apsvērumi, kas runā par labu cenas kritumam.

Viens no šiem faktoriem ir patlaban vērojamā pasaules ekonomikas bremzēšanās, tajā skaitā bažas par ārvalstu tirdzniecības apsīkšanu. Pagaidām par to vien var spriest tikai vispārēji, tomēr atsevišķi skaitļi diezgan uzskatāmi apliecina, ka situācija, kā minimums, šogad neuzlabojās, drīzāk gan notiek pretējais. No OECD datiem izriet, ka šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn G20 valstu eksporta apjoms naudas izteiksmē sarucis par 5,7%, savukārt imports - par 6,9%. Lai arī šajā gadījumā runa nav par tirdzniecību fiziskos apjomos, bet naudā, tomēr ir jānorāda, ka ekonomikā tieši naudas apjoms ir prevalējošā vērtība, jo tam tiek pakārtoti gan ienākumi, gan tēriņi. Inflācijas laikos apjomi naudā pieaug, bet deflācijas laikos sarūk. Šā gada otrais ceturksnis pasaules ekonomikā aizritēja krītošas, taču tomēr vēl samērā augstas inflācijas zīmē. Tādējādi arī tirdzniecības apjomu kritums naudas izteiksmē liecina par patērētāju aktivitātes krišanos, līdz ar to mazāku nepieciešamību pēc starptautiskajiem kravu pārvadājumiem, tātad arī pēc degvielas.

Tā kā ekonomika kļūst gausāka un augstās procentu likmes to slāpē, tad šāda vajadzība pēc degvielas pārvadājumiem aizvien samazinās, kas savukārt ir signāls tālākam naftas un degvielas cenas samazinājumam. Ja šī hipotēze ir pareiza, tad arī Latvijas autoparka “padzirdīšana” varētu kļūt lētāka nekā līdz šim. Turklāt lētāku naftas produktu ieguvumi var skart arī siltumenerģijas un elektroenerģijas sektoru. Nereti fosilā kurināmā (naftas, gāzes, ogļu) cenas attīstās pēc vienotas tendences, un attiecībā uz cenas samazināšanos tas notiek arī šobrīd un sola praktiskus materiālus ieguvumus inflācijas nomāktajiem Latvijas iedzīvotājiem.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā