Darba ražīgums ir sen piesaukts jājamzirdziņš. Bet varbūt problēma ir kur citur? Tepat blakus ir raksts, ka slimnīcas maksā vairāk nodokļos un nodevās, nekā bankas.... jebkuram loģiski domājošam cilvēkam ir saprotams, cik šāda situācija ir absurda un nepareiza. Varbūt, ka Latvijas atpalicību nosaka tieši šādi valsts pārvaldes radīti absurdi, nevis mistiskais "darba ražīgums"?
Korporācijā "Valsts" visiem jāmaksā un jāstrādā ražīgāk, lai varētu konkurēt ar investoru īpašumā esošajām korporācijām. Visi tomēr vienlīdzīgi nebaudīs labumus no ražīguma paaugstināšanas. Kādam tika baranka, bet daudziem - barankas vidus (tukšums) «airBaltic» vadītājs: Uzņēmums turpina ceļu uz akciju kotēšanu biržā (lsm_lv)
Absurda sistēma? Tāpēc jau Apiņa kungs aicina, bet Gausa u.c. kungi rīkojas, jo pat korporācijas "Valsts" treknākais slānis (1-2% LV pilsonīšu) nav spējīgs vairs būtiski ietekmēt situāciju pat globālā tirgus lokālajā ES reģionā, kur "...vairāk nekā 90% Latvijas ekonomikas veido ārvalstu kapitāls. Proti - Latvija ir citu valstu ekonomiska kolonija." (Igors Zlotņikovs: Kļūsim reiz viena Latvijas tauta! / NRA, 08.01.2018.)
Pēc pirmdienas Domburšova radās iespaids, ka gadījumā, ja krievijas kravas no LDz nozūd, ostās varēs atvērt jahtklubu filiāles vai iznomāt molus makšķerniekiem.
Un vēl mazliet par atpalicības cēloņiem. Ekonomikas pamatlikums ir ka augstas vērtības valūta mazina valsts konkurētspēju- apgrūtina eksportu, veicina importu, tādā veidā bremzējot ražošanas attīstību. Kā zināms, Lats bija apmēram vienā vērtībā ar angļu mārciņu, kuras augsto vērtību ļauj uzturēt atrašanās uz salām un koloniju bagātības. Latvijai nekā no tā nav, līdz ar to Lata vērtība bija absolūti nepamatota un uzpūsta, līdz ar to bremzējot ekonomikas attīstību. Ne velti Dombrovskis diskusijā par Lata devalvāciju izspļāva, ka tas būšot trieciens Igaunijas un Lietuvas ekonomikām. Un šajā ziņā viņam bija taisnība. Līdz ar to, runājot par Latvijas šodienas atpalicību, nedrīkst aizmirst tos "varoņus' kuri dēļ savas nezināšanas vai apzināti, lai kaitētu, noteica šo nepamatoti augsto Lata kursu. Un, raugoties uz šodienas lēmumu pieņēmējiem, izskatās, ka arī viņi nav neko gudrāki par tiem, tāpat, vai nu absolūti nezinoši, vai kaitnieciski noskaņoti.
Latvijas problēma nav ekonomika ,kā tāda . Šejienes problēma nr.1 - ir juristi un juridiskais diktāts valsts pārvaldes organizācijā . Ierēdnis bez likumu "kaudzes " , nebūs ierēdnis un ierēdniecības piesaukšana , raksturojot to kā mūsu atpalicības centrālo elementu ,ir gluži populistiska iedoma . Visa centrs ir jurists , kā ierobežojumu izstrādātājs, īstenojot visai nekompetentu politiķu uzstādījumus - prasības , citos gadījumos iztapīgus Briseles definējumu izpildījumus. Milzīgu lomu spēlē BAILES , ka tikai par kaut ko nenāksies atbildēt ! Atbildēt nevis par darbību ,bet gan juridiskajos dokumentos iestrādātām ekonomikas attīstību regulējošiem izdomājumiem ,kuriem ar reālo dzīvi tās masveidā , nav sakara. .Likums parasti ir izdomāts kāda konkrēta notikuma vai gadījuma norises regulēšanai ,ikdienas izpildījumam tas ir daudzu ierēdņu ikdienas darbu pieprasošs un regulējošs dokuments .Uzņēmējam tās ir izmaksas uz starptautiskās konkurences fona ,konkrēta konkurētspējas mazināšana . Latvija nebūs Baltijas centrs līdz brīdim , kamēr šeit valdīs juridisko prasību utopija . .
Komentē 6
Darba ražīgums ir sen piesaukts jājamzirdziņš. Bet varbūt problēma ir kur citur? Tepat blakus ir raksts, ka slimnīcas maksā vairāk nodokļos un nodevās, nekā bankas.... jebkuram loģiski domājošam cilvēkam ir saprotams, cik šāda situācija ir absurda un nepareiza. Varbūt, ka Latvijas atpalicību nosaka tieši šādi valsts pārvaldes radīti absurdi, nevis mistiskais "darba ražīgums"?
Korporācijā "Valsts" visiem jāmaksā un jāstrādā ražīgāk, lai varētu konkurēt ar investoru īpašumā esošajām korporācijām. Visi tomēr vienlīdzīgi nebaudīs labumus no ražīguma paaugstināšanas. Kādam tika baranka, bet daudziem - barankas vidus (tukšums) «airBaltic» vadītājs: Uzņēmums turpina ceļu uz akciju kotēšanu biržā (lsm_lv)
Absurda sistēma? Tāpēc jau Apiņa kungs aicina, bet Gausa u.c. kungi rīkojas, jo pat korporācijas "Valsts" treknākais slānis (1-2% LV pilsonīšu) nav spējīgs vairs būtiski ietekmēt situāciju pat globālā tirgus lokālajā ES reģionā, kur "...vairāk nekā 90% Latvijas ekonomikas veido ārvalstu kapitāls. Proti - Latvija ir citu valstu ekonomiska kolonija." (Igors Zlotņikovs: Kļūsim reiz viena Latvijas tauta! / NRA, 08.01.2018.)
Pēc pirmdienas Domburšova radās iespaids, ka gadījumā, ja krievijas kravas no LDz nozūd, ostās varēs atvērt jahtklubu filiāles vai iznomāt molus makšķerniekiem.
Un vēl mazliet par atpalicības cēloņiem. Ekonomikas pamatlikums ir ka augstas vērtības valūta mazina valsts konkurētspēju- apgrūtina eksportu, veicina importu, tādā veidā bremzējot ražošanas attīstību. Kā zināms, Lats bija apmēram vienā vērtībā ar angļu mārciņu, kuras augsto vērtību ļauj uzturēt atrašanās uz salām un koloniju bagātības. Latvijai nekā no tā nav, līdz ar to Lata vērtība bija absolūti nepamatota un uzpūsta, līdz ar to bremzējot ekonomikas attīstību. Ne velti Dombrovskis diskusijā par Lata devalvāciju izspļāva, ka tas būšot trieciens Igaunijas un Lietuvas ekonomikām. Un šajā ziņā viņam bija taisnība. Līdz ar to, runājot par Latvijas šodienas atpalicību, nedrīkst aizmirst tos "varoņus' kuri dēļ savas nezināšanas vai apzināti, lai kaitētu, noteica šo nepamatoti augsto Lata kursu. Un, raugoties uz šodienas lēmumu pieņēmējiem, izskatās, ka arī viņi nav neko gudrāki par tiem, tāpat, vai nu absolūti nezinoši, vai kaitnieciski noskaņoti.
Latvijas problēma nav ekonomika ,kā tāda . Šejienes problēma nr.1 - ir juristi un juridiskais diktāts valsts pārvaldes organizācijā . Ierēdnis bez likumu "kaudzes " , nebūs ierēdnis un ierēdniecības piesaukšana , raksturojot to kā mūsu atpalicības centrālo elementu ,ir gluži populistiska iedoma . Visa centrs ir jurists , kā ierobežojumu izstrādātājs, īstenojot visai nekompetentu politiķu uzstādījumus - prasības , citos gadījumos iztapīgus Briseles definējumu izpildījumus. Milzīgu lomu spēlē BAILES , ka tikai par kaut ko nenāksies atbildēt ! Atbildēt nevis par darbību ,bet gan juridiskajos dokumentos iestrādātām ekonomikas attīstību regulējošiem izdomājumiem ,kuriem ar reālo dzīvi tās masveidā , nav sakara. .Likums parasti ir izdomāts kāda konkrēta notikuma vai gadījuma norises regulēšanai ,ikdienas izpildījumam tas ir daudzu ierēdņu ikdienas darbu pieprasošs un regulējošs dokuments .Uzņēmējam tās ir izmaksas uz starptautiskās konkurences fona ,konkrēta konkurētspējas mazināšana . Latvija nebūs Baltijas centrs līdz brīdim , kamēr šeit valdīs juridisko prasību utopija . .