Ievērojami samazinājies pelēko zirņu pārdošanas apjoms. Vai latviešiem tie vairs negaršo?
“Siera kluba” pārstāvji “Facebook” publicējuši pārskatu par to tradicionālo Latvijas pārtikas produktu realizāciju veikalos, kuri bauda īpaši aizsargājamo statusu Eiropas Savienībā.
Kopš 2016. gada Latvijā pārdošanas apjomi Jāņu sieram ir samazinājušies gandrīz par trešdaļu, Carnikavas nēģiem - trīskārtīgi, savukārt viegli sālītai rudzu maizei un Latvijas pelēkajiem zirņiem - gandrīz desmitkārt. Nemainīgi tie ir palikuši vien sklandraušiem.
Latvijas ražotāji gadiem ilgi centušies panākt, lai viņu tradicionālā produkcija tiktu iekļauta ES īpaši aizsargājamo nacionālo īpatnību reģistrā. Jāņu siers, raudzētā rudzu maize un Kurzemes sklandrauši ir iekļauti ES reģistrā un ieguvuši produkta ar garantēto tradicionālo īpatnību statusu (Spécialité traditionnelle garantie). Šāda marķējuma mērķis ir uzsvērt, ka produkta sastāvam vai pagatavošanas veidam ir izteikti tradicionāls raksturs.
Garantēto tradicionālo īpatnību preču zīmi var saņemt vien tie ES valstu pārtikas produkti, kurus tradicionāli lieto attiecīgajā teritorijā un kuru recepte tiek saglabāta vismaz 25 gadus.
Latvijas pelēkajiem zirņiem un Carnikavas nēģiem ir piešķirts augstāks aizsardzības statuss - pamatojoties uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi: Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (Protected Geographical Indication, Indication géographique protégée). Lai iegūtu šādu zīmi, vismaz vienam no produkta ražošanas, pārstrādes vai sagatavošanas posmiem jābūt veiktam noteiktajā teritorijā.
Saskaņā ar ražotāju ieceri nacionālo produktu iekļaušanai ES reģistrā bija jānodrošina lielāka Latvijas tradicionālo gardumu atpazīstamība un pieprasījums ne vien Latvijā, bet arī tūristu vidū un ārpus valsts.
“Siera kluba” valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova portālam “kontekst.lv” pastāstīja, kā ES aizsardzība ir ietekmējusi, piemēram, Jāņu sieru. Viņa minēja, ka šovasar “Rimi” lielveikalos bija nopērkami tikai “Līgo” sieri - apaļie sieri ar ķimenēm, kas ir lētāki, jo tiek ražoti no piena. Šādu sieru pašizmaksa ir zemāka - sākot no trim eiro, skaidro V. Davidanova. Savukārt tradicionālā Jāņu siera ražošanā izmanto ne vien ķimenes, bet arī biezpienu, olas un sviestu, un tā cena sākas no sešiem eiro par gabalu.
"Tradicionālos produktus, tostarp Jāņu sieru, ražo nelielās partijās. Un lielie mazumtirdzniecības tīkli nav ieinteresēti tos pirkt. Tā rezultātā lielākajam Jāņu siera ražotājam - uzņēmumam “Rankas piens” - nācās uz pusi samazināt ražošanu. Mazie ražotāji vienkārši nespēj iekļūt veikalu plauktos, tāpēc viņi ir spiesti samazināt ražošanas apjomus," skaidroja V. Davidanova.
Šo produktu ražošanas apjomi krītas, jo veikalu tīkli vai nu slēdz līgumus par to pārdošanu ļoti nelielos daudzumos, vai arī neslēdz tos vispār, skaidro Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji. Viņi uzskata, ka Latvijā aizsargājamo produktu vispār ir maz, lai gan organizācijai gadu gaitā ir izdevies gūt panākumus, ražojot īpašus Latvijas produktus, ko aizsargā ES.
2024. gada sākumā “Siera kluba” pārstāvji plāno vērsties Latvijas Zemkopības ministrijā, lai atrisinātu jautājumu par realizāciju Latvijas lielveikalos vismaz Jāņu siera ražotājiem.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
