Vai svētku mielasts kļūs vēl dārgāks?
Attiecībā uz pārtikas produktu cenu izmaiņām vienotās virzības cenu pieauguma vai samazinājuma virzienā nav. Tāpat arī pagaidām vēl ir pāragri spriest, vai par saņemto algu un pensiju varēs nopirkt vairāk pārtikas produktu nekā šajā gadā. Tomēr ir iespējams aplūkot faktorus, kas ietekmēs gan cenas, gan potenciālo iedzīvotāju pirktspēju, tādējādi nonākot pie daudzmaz ticamiem secinājumiem. Jau pagājušā gada nogalē un šā gada sākumā varēja izdarīt secinājumus, ka šā gada beigās inflācija būs tuva nullei, un šo viedokli atspoguļoju arī “Neatkarīgās” slejās. Šis scenārijs bija samērā viegli paredzams, vadoties gan pēc ģeopolitisko, ekonomisko un finanšu faktoru kopsummas, gan arī fakta, ka straujiem inflācijas uzplūdiem seko tikpat strauji atplūdi. Daudz grūtāk ir paredzēt cenu tālāko virzību, kad inflācija ir beigusies. Jāpiebilst, ka, neraugoties uz kopējo inflācijas kritumu gandrīz līdz nullei, pārtikas cenas vēl aug samērā strauji. Piemēram, novembrī inflācija pārtikas segmentā gada griezumā sasniedza 3,7%, savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi tāspieauga par 1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Nodoklis un laikapstākļi
Attiecībā uz šobrīd jau gandrīz droši paredzamajām izmaiņām ir jāpiemin Latvijai raksturīgo augļu, dārzeņu un ogu cenu kāpums no janvāra saistībā ar šai produkcijai izmainīto pievienotās vērtības nodokļa likmi, to paceļot no 5% līdz 12%. Sākotnēji bija paredzēta likmes celšana līdz standarta 21% līmenim, un tobrīd tika lēsts, ka cenu pieaugums atkarībā no individuālajiem faktoriem sasniegs padsmit procentu. Savukārt 12% PVN likme varētu solīt ap 10% vērtu izaugsmi, noprotams no dažādu ekspertu izdarītajām aplēsēm, kas informatīvajā telpā jau ir cirkulējušas visai daudz. Jāpiebilst gan, ka PVN nav vienīgais faktors. Pagājušā gada vasaras sākumā bija liels satraukums par valdošo sausumu, taču, meteoroloģiskajai situācijai mainoties, bažas par cenu lēcienu deficīta ietekmē izplēnēja. Tomēr ir jāņem vērā kāda nianse. Proti, tuvojoties vasarai, vietējie krājumi izsīks un nonāksim lielākā atkarībā no laika apstākļu faktoriem Dienvideiropā. To ietekmē cenas var gan kristies, gan celties. Attiecībā uz tuvākajiem mēnešiem ir jārēķinās, ka no vietējā burkāna, kartupeļa vai kāļa līdz pat no Spānijas atvestajam tomātam cenas, visticamāk, būs tendētas pieaugt. Tas pats var attiekties arī uz vietējās biogāzes lietderīgās izmantošanas procesā izaudzētajiem tomātiem vai gurķiem.
Ko vēsta tirgus?
Pārējās pārtikas produkcijas cenu izmaiņas galvenokārt ir atkarīgas no tendencēm pasaules lielajos lauksaimniecības reģionos un patēriņa tirgos. Labā ziņa ir tā, ka vismaz pēdējā mēneša laikā nav dzirdēts par kādām klimatiskajām kataklizmām. Arī, piemēram, graudu cena biržā ir samērā stabila un nevēsta par kādiem tirgus satricinājumiem saistībā ar ražību. Tāpat no pasaules lauksaimniecības organizācijas FAO datiem var secināt, ka gada laikā (no 2022. gada novembra līdz 2023. gada novembrim) cenu kritums ir piemeklējis visas galvenās lauksaimniecības produktu grupas, izņemot cukuru. Kopumā organizācijas pārtikas cenu indekss minētajā laika periodā ir samazinājies par 10,6%, tajā skaitā piena produktu cenu indekss krities turpat par 17%, bet graudiem ir ap 20% vērts cenu kritums. Arī pēdējos mēnešos atsevišķās pārtikas preču grupās, piemēram, jau minētajiem graudiem, kā arī gaļai cenas turpina samazināties. Vai šis kritums turpināsies, būs lielā mērā atkarīgs no tā, kāda būs preču biržu dalībnieku interese par lauksaimniecības kultūru uzpirkšanu. Tieši šim faktoram tuvākā gada laikā varētu būt lielākā ietekme uz pārtikas produktu cenu pārmaiņām, jo pašreizējā brīdī, kad ekonomika atrodas uz inflācijas un deflācijas robežas, vietējiem faktoriem diezin vai būs būtiska ietekme uz saražotās produkcijas pašizmaksas pārmaiņām.
Starp diviem scenārijiem
Ja globālā ekonomika turpinās stagnēt un uzņems kopēju kursu uz deflāciju, kas nav maz ticams scenārijs, arī lauksaimniecības preču cenas biržā varētu samazināties. Tas varētu būt iemesls tam, lai samazinātos arī pārtikas produktu ražošanas pašizmaksa tepat Latvijā. Jāpiebilst, ka kurss uz globālu deflāciju nozīmētu arī naftas un citu enerģētisko resursu cenas samazinājumu biržā, kam arī būtu patērētājam draudzīga ietekme uz pārtikas produktu cenu. Patiesībā tas, ko dara “treideri” Čikāgas vai Londonas biržā, visnotaļ spēcīgi ietekmē Latvijas mājsaimniecības budžetu. Šobrīd atliek cerēt, ka šī ietekme būs draudzīga mūsu inflācijas novārdzinātajai sabiedrībai.
Vienlaikus nedrīkst neņemt vērā arī citu iespējamību. Proti, pasaules finanšu tirgus dalībnieki aizvien vairāk sapriecājas par gaidāmajiem centrālo banku lēmumiem attiecībā uz procentu likmju samazināšanu, kas padarīs lētākus kredītus. Darījumu pasaulei šādi lēmumi nozīmētu lētākus investīciju projektus un pastarpināti arī jaunas naudas parādīšanos finanšu tirgus akciju un preču biržu segmentos, kas nozīmē signālu “pirkt”, tādējādi cenām ejot augšup. Tādējādi var pieaugt ne tikai biržas indeksu vērtība, bet dārgāka kļūt arī nafta, gaļa, kvieši un citas preces. Tas, cik dārgs būs svētku galds pēc gada, lielā mērā ir atkarīgs no tā, kā svārstīsies cenu līknes tūkstošiem kilometru attālās preču biržās. Visticamāk, reālā cenu virzība “būs kaut kur pa vidu” starp abiem minētajiem scenārijiem. Labā ziņa ir tā, ka atšķirībā no šā vai iepriekšējā gada, 2024. gadam, raugoties no pašreizējā skatu punkta, no cenu izmaiņu viedokļa nevajadzētu pārtiku padarīt mazāk pieejamu. Pat ja īstenosies pārtikas cenu pieauguma scenārijs, tas šobrīd vien ir iespējams sazobē ar ekonomiskās aktivitātes palielināšanos, tātad lielākiem iedzīvotāju ienākumiem. Līdz ar to pirktspējai nevajadzētu kristies. Ticamākais scenārijs, ka, raugoties uz kopējām ienākumu un cenu izmaiņām, pēc gada gan vidējais strādājošais iedzīvotājs, gan pensionārs par saviem ienākumiem varēs iegādāties tikpat daudz vai nedaudz vairāk pārtikas nekā šobrīd.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
