Pensiju fondi saviem klientiem pērn labi nopelnījuši
Pērnais gads iepretī 2022. gadam izceļas ar to, ka Latvijas pensiju 2. līmenī nav neviena ieguldījumu plāna, kurš saviem klientiem būtu nesis zaudējumus. Lielāko gada daļu pieaugošās procentu likmes un nenoteiktība ekonomikā un pasaules ģeopolitikā lika domāt, ka varētu būt daudz savādāk. Atkarībā no tā, kāds ir bijis katra konkrēta pensiju plāna ieguldījumu riska profils, to atdeve pagājušā gada 29. decembrī, rēķinot 12 mēnešu griezumā, svārstījās no gandrīz 7% līdz vairāk nekā 22%, ko var vērtēt kā visnotaļ pozitīvu sniegumu pat labas ekonomiskās konjunktūras laikos. Salīdzinājumam - 2022. gada attiecīgajā datumā tikai vienam 2. pensiju līmeņa plānam ieguldījumu vērtības kritums 12 mēnešu izteiksmē bija mazāks par 10%, savukārt lielākais kritums viena gada laikā bija sasniedzis 20,66%. To tolaik demonstrēja divi pensiju plāni ar uzsvaru uz ieguldījumiem akciju tirgū.
Jāpiebilst, ka arī trešais pensiju līmenis darbojas pēc līdzīgiem pamatprincipiem kā otrais, tādējādi kopumā arī tur finanšu atdevei vajadzētu būt diezgan līdzīgai ar to, ko pērn nodemonstrējis pensiju 2. līmenis.
Akcijas gūst virsroku
Kā jau tas pēdējam laikam raksturīgi, labāko finansiālo progresu spējuši demonstrēt tie 2. pensiju līmeņa plāni, kuru investīcijas ir pakārtotas ieguldījumiem uzņēmumu akcijās. Ja raugās no pensiju plānu riska profila, jo investīciju ziņā tas bijis riskantāks un vairāk pakārtots ieguldījumiem akcijās, jo lielāku ienesīgumu tas spējis nodrošināt saviem dalībniekiem. Pensiju plāniem, kuriem atļauts līdz pat 100% savu līdzekļu investēt akcijās, ienesīgums 29. decembrī viena gada griezumā svārstījās no 14% līdz 22,52%. Tikmēr plāni, kuri akciju tirgū varēja ieguldīt līdz 75% līdzekļu, pērn saviem ieguldītājiem ir snieguši 11,24% līdz 12,47% vērtu līdzekļu atdevi. Peļams nav arī to pensiju plānu ienesīgums, kuriem akciju tirgū ļauts ieguldīt līdz 50% līdzekļu un kuru investīciju risks tiek klasificēts kā vidējs. To atdeve atskaites periodā ir bijusi no 10,53% līdz 11,67%. Vēl ir jāpiebilst, ka ar finanšu tirgus apstākļiem ļoti labu sniegumu pērno gadu ir noslēgušas tās pensiju plānu grupas, kuru investīcijas lielākoties vai pilnīgi balstās uz ieguldījumiem parāda vērtspapīros. Tā kā, centrālajām bankām ceļot procentu likmes, iepriekš izlaisto obligāciju un citu prasījuma vērtspapīru cenas kritās, tad diezgan lielu pagājušā gada daļu šīs pensiju plānu grupas atradās “dziļos mīnusos”. Taču, tā kā rudenī aizvien vairāk kļuva skaidrs, ka tālāks procenta likmju kāpums varētu izpalikt, tad parādu vērtspapīru tirgus mainīja iepriekšējo cenu kursu un obligāciju tirgus vērtība pieauga, un līdz ar to pozitīvā virzienā mainījās arī pensiju plānu ienesīgums. Labā ziņa ir tā, ka šīs izmaiņas ir notikušas visai strauji. Tādējādi sabalansēto pensiju plānu grupai (akcijās drīkst ieguldīt līdz 25% līdzekļu) gada ienesīgums bija intervālā no nedaudz vairāk kā 7% līdz nepilniem 10%. Tikmēr konservatīvajiem plāniem, kuri var ieguldīt parāda vērtspapīros un naudas tirgus instrumentos, bet akciju tirgū nē, ienesīgums bija ap 7-8%. Salīdzinājumam - gadu iepriekš, 2022. gada nogalē, tiem 12 mēnešu ienesīgums bija mērāms ar diezgan treknu mīnusa zīmi un vairākiem pensiju plāniem ieguldījumu daļas vērtība gada izteiksmē bija kritusies tuvu 15 procentiem.
Atgūstas vai tomēr nē?
Tīri matemātiski sanāk, ka pieminētajiem konservatīvajiem plāniem pagājušā gada ienesīgums ir bijis apmēram uz pusi mazāks par zaudējumiem, ko tie cieta 2022. gadā. Lai noskaidrotu, kā īsti ir, iespējams, viens no labākajiem veidiem ir salīdzināt vienas pensiju plāna ieguldījuma daļas vērtību pagājušā gada beigās ar to, kāda tā bija 2021. un 2022. gada izskaņā. Piemēram, plānam, kuram ieguldījuma daļas vērtība 2022. gadā kritās apmēram par 16%, pagājušajā gadā bija izdevies tikt pie 7,67% vērta ienesīguma. Gala rezultātā divu gadu laika posmā ieguldījuma daļas vērtība ir kritusies turpat par 10%. Līdzīgi ir arī ar daudziem citiem uz parāda vērtspapīriem balstītajiem pensiju plāniem. Tirgus izmaiņas, kas piedzīvotas pērn, tiem aizvien nav ļāvušas atgūties no zaudējumiem, ko veicināja centrālo banku likmju celšana. Labā ziņa ir tā, ka pozitīvāka tirgus konjunktūra ir tikai pašā tās sākumā un ilgst vien no pagājušā gada rudens, bet, raugoties uz iespējamajām likmju izmaiņām, varētu turpināties pat divus trīs gadus vai vairāk. Viss būs atkarīgs no tā, kāda būs situācija ekonomikā, un no tā izrietošajām procentu likmju izmaiņām. Taču šis tas pozitīvs jau ir noticis. Piemēram, sākuši izzust uz obligācijām balstīto pensiju plānu ilgtermiņa mīnusi, piemēram, atdevei 10 gadu periodā. Tikmēr uz akciju tirgu orientētie plāni spēj demonstrēt izaugsmi ne tikai viena gada periodam, bet daudzos gadījumos atgūt arī tos zaudējumus, kas ciesti 2022. gada finanšu satricinājumos. Piemēram, pensiju plānu grupā, kuri drīkst akciju tirgū investēt līdz 100% līdzekļu, tas izdevies apmēram pusei ieguldījumu plānu. Vienlaikus ir redzams, ka līdz ar globālā finanšu tirgus konjunktūras maiņu jaunais gads, vismaz sākumā, ieguldītājiem varētu būt visai ienesīgs un jau tuvākā mēneša laikā to pensiju plānu skaits, kuri būs atguvuši pēdējos finanšu satricinājumos zaudēto, kļūs krietni vien lielāks.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
