Bankas sola pieeju naudai arī kara gadījumā

Pēdējā laikā sabiedrībā aizvien plašāk diskutēts par ārējās nedrošības pieaugumu, līdz ar to kādam var rasties jautājumi par naudas pieejamību krīzes situācijās, tās pārskaitījumu drošību un tamlīdzīgi. No sarunām ar dažādiem finanšu tirgus dalībniekiem, gan no oficiālajiem komentāriem, gan sarunām kuluāros izriet, ka finansiālā drošība ir arī tehniski nodrošināta, ja rastos kāds valsts apdraudējums. Vienlaikus, tā kā nekāda tieša militāra apdraudējuma Latvijai nav un tāds nav paredzams arī nākamajos gados, izskan aicinājumi izmantot kritisko domāšanu un neļauties ažiotāžai, jo katrs nepamatotas panikas vilnis strādā par labu ienaidniekam aiz robežas, ko nevar teikt par pašu labklājību. Turklāt eksperti norāda, ka nevajadzīgi radītas stresa situācijas rada labvēlīgu augsni arī dažādu krāpnieciska rakstura darbību mēroga pieaugumam.

Nauda ir drošībā

“”SEB banka” kopā ar Latvijas Banku, Aizsardzības ministriju, Finanšu ministriju, banku sektoru un ārējiem partneriem tehnoloģiju, komunikācijas un citās jomās rūpīgi strādā pie tā, lai krīzes situācijās iedzīvotājiem ir pieejami finanšu pakalpojumi un iedzīvotāju nauda ir drošībā. Banka ir gatava krīzes situācijām un nodrošinās klientu informācijas, līdzekļu un sniegto pakalpojumu drošību un pieejamību,” sarunā ar “Neatkarīgo” uzsver “SEB bankas” korporatīvās komunikācijas vadītāja Lita Juberte-Krūmiņa. Viņa norāda arī uz to, ka krīzes situācijās, kas saistītas ar valsts, finanšu sektora darbības apdraudējumu, Latvijā tiks nodrošināta visu kritisko finanšu pakalpojumu sniegšana - maksājumu veikšana internetbankā un mobilajā lietotnē, maksājumu veikšana ar maksājumu karti un skaidrās naudas izņemšana no bankomāta. Krīzes situācijā iespēju robežās skaidrās naudas pieejamība tiek nodrošināta visā bankomātu tīklā. Vienlaikus ir noteikts, ka 99 bankomāti Latvijā ir tā saucamie kritiskie bankomāti, kuri krīzes situācijā prioritāri tiek apgādāti ar skaidro naudu. Šo bankomātu atrašanās karte pieejama Latvijas Bankas interneta mājaslapā. Attiecībā uz maksājumu nodrošināšanu L. Juberte-Krūmiņa piebilst, ka pie finanšu sektora darbības nepārtrauktības jautājumiem “SEB banka” sadarbībā ar partneriem strādā pastāvīgi, tostarp risinot dažādus sabiedrībai mazāk redzamus jautājumus, kas saistīti ar kiberdrošības stiprināšanu un netraucētu maksājumu veikšanu arī dažādās krīzes situācijās. “Būtiski apzināties, ka kopējā kibernoturība ir atkarīga arī no katra iedzīvotāja, tāpēc mēs mērķtiecīgi investējam ne tikai savās sistēmās, bet arī klientu finanšu pratībā, lai stiprinātu kopējo imunitāti pret kiberuzbrukumiem,” norāda L. Juberte-Krūmiņa.

Jau pārbaudīts praksē

Jāpiebilst, ka ļoti kritiskas situācijas jau ir “testētas” praksē. Šeit ļoti uzskatāms piemērs bija baumu izplatīšana par “Swedbank” it kā esošām maksātspējas problēmām pirms vairākiem gadiem, kad ļaudis masveidā steidza no bankas “izgrābt” naudu. Baumām, protams, nebija nekāda pamata, un bankomāti kā bija uzpildīti ar naudu, tā tādi arī palika. Izveidojās pat paradoksāla situācija, ka cilvēki sākotnēji stāvēja rindās, lai naudu izņemtu, bet pēc tam - lai atgrieztu naudu atpakaļ bankas kontā. Arī šobrīd “Swedbank” ir izziņojusi gatavību krīzes situācijām, ja tādas rastos. Kā stāsta bankas pārstāvis Jānis Krops, visi pasākumu kopumi ir vērsti uz to, lai klientiem nodrošinātu maksimālu piekļuvi saviem aktīviem, cik nu tas šāda veida situācijās ir iespējams. “Tāpēc Latvijas Bankas virsvadībā ir izstrādāts rīcības plāns iedzīvotājiem, ko ņemt vērā ārkārtas situācijā (gluži tāpat kā Aizsardzības ministrijas izstrādātais 72 stundu plāns). Tāpat arī šādām situācijām ir atrunāta kārtība, kādā veidā komercbanku pārstāvji kara apstākļos turpina darbu un sniedz klientiem nepieciešamo informāciju par finanšu līdzekļu vai banku fizisko pieejamību,” iespējamo scenāriju X stundai ieskicē “Swedbank” pārstāvis. Viņš uzsver, ka par banku IT sistēmu drošību vai līdzekļu pieejamību bankomātu uzpildīšanai nav jāraizējas tiktāl, cik šī infrastruktūra kara apstākļos vispār būtu fiziski pieejama. “Jau pirms kara Ukrainā “Swedbank” ir ieguldījusi apjomīgus līdzekļus, lai nodrošinātu bankas digitālo kanālu drošību un to pieejamību dažādās krīzes situācijās. Turklāt līdz ar nu jau reālas karadarbības iestāšanos mūsu reģionā šis darbs ir vēl vairāk vērsts uz to, lai piekļūstamība tiktu nodrošināta vēl augstākā pakāpē,” norāda J. Krops.

Ja rastos sarežģījumi, gatavas ir arī pārējās “lielā četrinieka” bankas, kuras tiek uzskatītas par sistēmiski nozīmīgām. “Citadele” ir veikusi nepieciešamo sagatavošanos dažādiem scenārijiem, lai spētu nodrošināt klientiem informācijas, līdzekļu un sniegto pakalpojumu pieejamību, apliecināja bankas Privātpersonu apkalpošanas daļas vadītājs Jānis Mūrnieks. Arī “Luminor” darbojas saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto kārtību, kādā jānodrošina kritiskie finanšu pakalpojumi iedzīvotājiem, darot to koordinācijā ar pārējiem kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējiem.

Kāda ir kritiskā norma?

Iepriekš jau minēts par valstī noteiktajiem prioritārajiem bankomātiem, kuri krīzes situācijā ar naudu tiek apgādāti pirmie, taču ir vēl vairākas prasības, lai valsts, tās iedzīvotāju un uzņēmumu finansiālā dzīve krīzes situācijās notiktu iespējami kvalitatīvāk. Saskaņā ar noteikumiem maksājumi ar maksājumu karti krīzes situācijā jānodrošina pilnā apmērā, ja nav traucēta piekļuve starptautisko karšu shēmu infrastruktūrai. Savukārt maksājumi internetbankā un mobilajā lietotnē krīzes situācijā jānodrošina vismaz 70% apmērā no ikdienā noteiktā pakalpojuma darba laika. Šķiet sarežģīti, bet šāda norma ieviesta ar nolūku, lai praksē nodrošinātu, ka maksājumu pakalpojumu pārtraukums nebūtu ilgāks par 12 stundām diennaktī. Kā “Neatkarīgo” informēja Latvijas Bankā, kritisko finanšu pakalpojumu regulējums vēl nesen ticis pilnveidots, nosakot vairākus papildu risinājumus kritisko finanšu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai. Viens no tiem ir papildu prasības kritiskajiem bankomātiem, lai nodrošinātu to pieejamību elektroapgādes un datu pārraides pakalpojumu nepieejamības gadījumā. Šīs prasības ieviešanai ir noteikts pārejas periods līdz 2025. gada 1. janvārim. Tāpat ir ieviesta jauna prasība attiecībā uz maksājumu karšu pieņemšanu, kas paredz bezsaistes risinājuma izmantošanu pirmās nepieciešamības preču iegādei (piemēram, pārtika, degviela un medikamenti) par kopējo summu, kas nepārsniedz 200 eiro vienam klientam Arī šīs prasības ieviešanai ir noteikts pārejas periods līdz nākamā gada 1. janvārim.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā