Atšķirībā no ASV, Igaunijas un citu Rietumvalstu ekonomiku likumiem, kurās brižas “rullē”, jeb kur ieguldījumi tiek aizsargāti ar stingriem mazākuma akcionārus aizsargājošiem likumiem, Latvijā ir ačgārnais likums, kurš dod lielākajam akcionāram nesodīti (nevienu cietumā kā ASV par to neliek) apčakarēt mazākuma akcionārus. Kamēr Tieslietu ministrija ražos šādus sapuvušus likumus un Saeima par tādiem nobalso, tikmēr birža Latvijā nīkuļos. Lai cilvēki tur ieguldītu, vispirms ir jāuzticās. Kāda var būt uzticība pēc Laimas, Latvijas Gāzes, Grindeks un Kuģniecības afērām lielo uzņēmumu faktiskā uzdāvināšanā dažiem veikliem darboņiem? Šobrīd manā skatījumā biržā iegulda tikai nejēgas vai spekulanti, kas tur apgroza svešu naudu, par ko saņem komisiju, bet ar savu ādu neatbild. Dumiķi Latvijas valdībā atkal būvē gaisa pilis bez tiesiska pamata un garantijām mazajiem jeb vairākuma ieguldītājiem. Savu naudu es Latvijas “biržā” pie patreizējiem kroplajiem likumiem nelikšu.
Pilnīgi piekrītu visam ieprieksējam. Mums biržā jau bija vairāki lieli uzņēmumi. Jau pieminētā Latvijas kuģniecība, Ventspils nafta, Valmieras stikla škiedra. Kur tie tagad ir? Arī ar Latvijas gāzes akcijām tirdzniecība ir kā mazā lauku veikalā. Vel ģeniālāk ir Ašeraden plāns par jaunu Latvenergo meitas uzņēmuma dbināsānu. Ož pēc vēl vienas afēras. Vēja parku dibināšani valsts naudu ieguldīja, cerībā ka JV varēs nopelnīt to pēc tam pārdodot pareiziem cilvēkiem, bet laikam nesanāca. To nevienam nevajag. Tagad ieguldām valsts naudu Latvenergo green, Varbūt to varēs kādam pārdot.
Tātad nodoms ir sūtīt uz biržu valsts un pašvaldību uzņēmumus. Pirmais ,kas var ,kam ir tiesības kādu sūtīt uz biržu ? Otrais , kam būs tiesības rīkoties ar iegūtajiem finanšu resursiem ? Tātad kādam nolūkam tiks izlietoti piesaistītie resursi ,kas ar šiem resursiem rīkosies ? J. Binde skaidri pasaka ,ka viņa vadītajam uzņēmumam nekādi papildus līdzekļi nav vajadzīgi un LMT par "iešanu "uz biržu nedomā . Atklājas savdabīga aina , jo izrādās valstij piederoši uzņēmumi paši nespēj pilnībā sevi nodrošināt ar kapitālu ,budžetam tam nav resursu un īpašnieks - valsts nu lauza galvu kā privātā finanšu tirgū - biržā piesaistīt kapitālu un ar to rīkoties .Birokrātijas galvās virmo ideja ,ka it kā ir iespējas paplašināt savu kapitāla pārvaldību aiz budžeta robežām . Kluiņa uzrādītajiem privātpersonu un juridisko personu uzkrājumu kopējiem 19,3 miljardiem eiro , ar nodomu kādus sūtīt uz birzu , mazs sakars. ja nu vienīgi iedoma ,ka atradīsies ļaudis kuri patriotisma aicināti sāks pirkt biržā akcijas . Bet to jau viņi var darīt katru šo brīdi . Cits jautājums ,kāpēc viņi to nedara? Atbilde vienkārša , Latvijā nav biržas akciju vai citu vērtspapīru tirdzniecības masveida tradīciju . Nav uzticības ,ka FM vai kāds cits ,teiksim ,politiskais spēks pēkšņi neizgudro jaunus nodokļu noteikumus tiem kuri devušies uz biržu Var veidoties situācija kura nodokļu maksājumi var būt lielāki par inflācijas zaudējumiem . Tad kāpēc riskēt ar pirkšanu un pārdošanu biržā .
Birža , tā ir naudas apgrozības izveides vēsturiska sastāvdaļa . Vispirms bija gada tirgi , tur zemnieks kuram bija vajadzīgi graudi un zirgs sējai pavasarī izrakstīja vekseli ,kā parādzīmi saņemtam aizdevumam ,lai parādu atdotu ar rudens ražu .Šāda tipa tirdzniecība izveidoja biržu , kurā problēmas centrs ir cena , jo pavasara kredītam nevarēja zināt rudens ražas graudu cenu . Tur aizsākās arī riska pārvaldības risinājumi , jo aizņēmējs varēja nomirt ,raža plūdu vai sausuma dēļ neizaugt . Tur arī aizsākās bankas kā kapitāla uzkrāšanas un aizdošanas instrumenta izveide .19.gs birža kļuva par akciju tirdzniecības centru , jo deva iespēju koncentrējot nelielus ieguldījumus akcijās , pārvērst šos ieguldījumus par ievērojamu summu kapitāliem dzelzceļu un pilsētu infrastruktūras ,rūpnīcu izbūvei . Vienlaikus biržā izveidojās īstermiņa akciju tirdzniecība kuras dalībnieki pelna vai zaudē uz cenu svārstību rēķina . Ilgtermiņa akciju turētāji savukārt saņem ikgadējus dividenžu ienākumus kuri veidojas no uzņēmumu peļņas .
Skaists piemērs biržas ietekmei ir ūdens resursu birža Austrālijā, kurā lauksaimnieki ar spekulantiem cīnās par irigācijai pieejamiem resursiem. Neveiksmes gadījumā fermeri bankrotē.
Neotrockistu tautas nodevēju vara izandelē visu , kas vēl atlicis. Iedzīvotājiem tas nozīmēs tikai vienu- cenu un tarihu hiperlēcienu! Elektrības spekulantbiržā jau dabūjām “lēto” elektrību:)
Komentē 6
Atšķirībā no ASV, Igaunijas un citu Rietumvalstu ekonomiku likumiem, kurās brižas “rullē”, jeb kur ieguldījumi tiek aizsargāti ar stingriem mazākuma akcionārus aizsargājošiem likumiem, Latvijā ir ačgārnais likums, kurš dod lielākajam akcionāram nesodīti (nevienu cietumā kā ASV par to neliek) apčakarēt mazākuma akcionārus. Kamēr Tieslietu ministrija ražos šādus sapuvušus likumus un Saeima par tādiem nobalso, tikmēr birža Latvijā nīkuļos. Lai cilvēki tur ieguldītu, vispirms ir jāuzticās. Kāda var būt uzticība pēc Laimas, Latvijas Gāzes, Grindeks un Kuģniecības afērām lielo uzņēmumu faktiskā uzdāvināšanā dažiem veikliem darboņiem? Šobrīd manā skatījumā biržā iegulda tikai nejēgas vai spekulanti, kas tur apgroza svešu naudu, par ko saņem komisiju, bet ar savu ādu neatbild. Dumiķi Latvijas valdībā atkal būvē gaisa pilis bez tiesiska pamata un garantijām mazajiem jeb vairākuma ieguldītājiem. Savu naudu es Latvijas “biržā” pie patreizējiem kroplajiem likumiem nelikšu.
Pilnīgi piekrītu visam ieprieksējam. Mums biržā jau bija vairāki lieli uzņēmumi. Jau pieminētā Latvijas kuģniecība, Ventspils nafta, Valmieras stikla škiedra. Kur tie tagad ir? Arī ar Latvijas gāzes akcijām tirdzniecība ir kā mazā lauku veikalā. Vel ģeniālāk ir Ašeraden plāns par jaunu Latvenergo meitas uzņēmuma dbināsānu. Ož pēc vēl vienas afēras. Vēja parku dibināšani valsts naudu ieguldīja, cerībā ka JV varēs nopelnīt to pēc tam pārdodot pareiziem cilvēkiem, bet laikam nesanāca. To nevienam nevajag. Tagad ieguldām valsts naudu Latvenergo green, Varbūt to varēs kādam pārdot.
Tātad nodoms ir sūtīt uz biržu valsts un pašvaldību uzņēmumus. Pirmais ,kas var ,kam ir tiesības kādu sūtīt uz biržu ? Otrais , kam būs tiesības rīkoties ar iegūtajiem finanšu resursiem ? Tātad kādam nolūkam tiks izlietoti piesaistītie resursi ,kas ar šiem resursiem rīkosies ? J. Binde skaidri pasaka ,ka viņa vadītajam uzņēmumam nekādi papildus līdzekļi nav vajadzīgi un LMT par "iešanu "uz biržu nedomā . Atklājas savdabīga aina , jo izrādās valstij piederoši uzņēmumi paši nespēj pilnībā sevi nodrošināt ar kapitālu ,budžetam tam nav resursu un īpašnieks - valsts nu lauza galvu kā privātā finanšu tirgū - biržā piesaistīt kapitālu un ar to rīkoties .Birokrātijas galvās virmo ideja ,ka it kā ir iespējas paplašināt savu kapitāla pārvaldību aiz budžeta robežām . Kluiņa uzrādītajiem privātpersonu un juridisko personu uzkrājumu kopējiem 19,3 miljardiem eiro , ar nodomu kādus sūtīt uz birzu , mazs sakars. ja nu vienīgi iedoma ,ka atradīsies ļaudis kuri patriotisma aicināti sāks pirkt biržā akcijas . Bet to jau viņi var darīt katru šo brīdi . Cits jautājums ,kāpēc viņi to nedara? Atbilde vienkārša , Latvijā nav biržas akciju vai citu vērtspapīru tirdzniecības masveida tradīciju . Nav uzticības ,ka FM vai kāds cits ,teiksim ,politiskais spēks pēkšņi neizgudro jaunus nodokļu noteikumus tiem kuri devušies uz biržu Var veidoties situācija kura nodokļu maksājumi var būt lielāki par inflācijas zaudējumiem . Tad kāpēc riskēt ar pirkšanu un pārdošanu biržā .
Birža , tā ir naudas apgrozības izveides vēsturiska sastāvdaļa . Vispirms bija gada tirgi , tur zemnieks kuram bija vajadzīgi graudi un zirgs sējai pavasarī izrakstīja vekseli ,kā parādzīmi saņemtam aizdevumam ,lai parādu atdotu ar rudens ražu .Šāda tipa tirdzniecība izveidoja biržu , kurā problēmas centrs ir cena , jo pavasara kredītam nevarēja zināt rudens ražas graudu cenu . Tur aizsākās arī riska pārvaldības risinājumi , jo aizņēmējs varēja nomirt ,raža plūdu vai sausuma dēļ neizaugt . Tur arī aizsākās bankas kā kapitāla uzkrāšanas un aizdošanas instrumenta izveide .19.gs birža kļuva par akciju tirdzniecības centru , jo deva iespēju koncentrējot nelielus ieguldījumus akcijās , pārvērst šos ieguldījumus par ievērojamu summu kapitāliem dzelzceļu un pilsētu infrastruktūras ,rūpnīcu izbūvei . Vienlaikus biržā izveidojās īstermiņa akciju tirdzniecība kuras dalībnieki pelna vai zaudē uz cenu svārstību rēķina . Ilgtermiņa akciju turētāji savukārt saņem ikgadējus dividenžu ienākumus kuri veidojas no uzņēmumu peļņas .
Skaists piemērs biržas ietekmei ir ūdens resursu birža Austrālijā, kurā lauksaimnieki ar spekulantiem cīnās par irigācijai pieejamiem resursiem. Neveiksmes gadījumā fermeri bankrotē.
Neotrockistu tautas nodevēju vara izandelē visu , kas vēl atlicis. Iedzīvotājiem tas nozīmēs tikai vienu- cenu un tarihu hiperlēcienu! Elektrības spekulantbiržā jau dabūjām “lēto” elektrību:)