Sveiki .tas vis ir nepareizi Lūk pirmkārt LATVIJA'' 'nepareizi izlieto naudu Kur tērē naudu Palīdz kaut kam un kāda atdeve LATVIJA jāsamazina ierēdņus Bet tos vēl veido klāt Iegulda naudu kur medicīnā Bet atdeve nav Jo cilvēki mani draugi baidās iet uz slimnīcu Jo tur gaida tie kam patīk visus apglabāt Jo tie apglabātāji Viņi vēlās būt
biznesmeņi Tālāk nav nekādas RAŽOĀNAS Viņa ir bet viņa NENOSEDZ TOS PATĒRIŅUS KUR MĒS IZLIETOJAM Tālāk vajag vienu ATOMSTACIJU KAS RAŽO EKELTIBU Bet tagad būve visādas vējdzirnavas kas ir KAITĪGAS CILVĒKIEM UN VIDEI ELKRTRĪBU PACEĻ LIELU CENU IEDZĪVOTAJIEM MĀKSLIGI LAI KO PĀREJO PARDOTU NORD POL MUMS LATVIJA VAJAG LAI EKTRIBA BŪTU TIKAI MUSM UN NEKADU PĀRDOŠANU VALDĪBA MUĻO TAUTU UN tad cilvēki nevar izturēt un tad MŪK NO LATVIJAS Un pēdējais visādi bloki un KARI NE mums nevajag karu kāda jēga sapirksim ieročus un ko tāļāk MUMS nevajag karot ar KRIEVIJU Un piedalīties SANKCIJAS TAS IR GALIGI GARAM Lielākā daļa sankcijas NEIEVĒRO Bet mēs esam lieli un vareni Pašlaik LATVIJA moto mēs KAROSIM MĒS ievērosim sankcijas BET VAJAG CITU LOAZUNGU UZLABOT DZĪVI IEDZĪVOTĀJIEM MIERU MAIZI RAŽOŠANU CILVĒKIEM MAIZI MITEKLI KUR DZĪVOT DARBU KUR STRĀDĀT UN NOPELNĪT UN DZĪVOT SATICĪBĀ BET LATVIJA LABĀK DZĪVO TIE KAS ATBRAUKUŠI VAKAR NAV MIERA MANĀ TĒVU ZEMĒ IR SATRAUKUMS
Pat nesapņojiet, ka te kas līdzīgs arī būs.! Mūsu cilvēks vislabāk jutās sociālisma, kad valsts izlikās, ka viņa mums maksā, bet mēs izlikāmies, ka mēs arī strādājam. Veikalos gan nekas nebija, bet ledusskapji bija pilni. Uz darbu gājām, kā uz svētkiem, jo tur varēja sastiķēt kādu trauku uz trim purniem, bet ja galīgi nebija ko darīt, varēja arī nedaudz pastrādāt... Ja vajadzēja kādu tehnsisko mantu, tad tās atnesa parasti no darba un vajadzēja tikai pareizos kotaktus. Pensijas vienalga sanāca visiem un ja bija blats, varēja tev uztaisīt arī maksimālo iespējamo.. Bet ko mums te kungs piedāvā.? Sūri un grūti strādāt, pašie vēl sākt domāt, arī godīgi maksāt, viņu spices sadomātos nodokļus, bet tas taču ir galīgi pretīgi..! Mūs neviens pat neizvadāja tos 40 gadus pa Sinajas tuksnesi un nekas cits te nekad nebūs. ! Būsiim tādēļ visu laiku starp Bulgāriju un Rumāniju, tikai dažādā vietu secībā un vienmēr tikai pašā lejas galā..!
Mūsu darbtautai, t.i., valdībai piemīt divas šķietami nesavienojamas īpašības (neņemot vērā vēl kādu duci citu, ne tik nesavienojamas: iedomība, suniska pakļāvība stiprajam, paniskas bailes no krieviem, grūtgalvība u.c.): slinkums un alkatība. Ar tām var puslīdz ciešami (Eiropas pakaļgalā) izdzīvot. Bet latviešiem tie laiki, "ko citas tautas tagad redz", vēl tālu aiz evolūcijas apvāršņa.
Lai tiktu pie bagātības ? Mjā , ,bet kā ? Nosauktie parametri ir svarīgi bet tikšanā pie bagātības tie ir otršķirīgi . 19.gs viss tika paveikts rūpnieciskas revolūcijas ietvaros . No "0" gada līdz apmēram 1780.gadiem gada vidējā izaugsme pasaulē ir 1 - 1,5%, sākas rūpnieciskā revolūcija un izaugsmes radītāji lēcienveidīgi iet uz augšu ,bieži uzrādot pat 10% izaugsmi gadā .Strauji aug valstu savstarpējas tirdzniecības apjomi ,tā kļūst globāla .Seko 20.gs. 2 pasaules kari un vēlreiz notiek būtiskas politisko struktūru izmaiņas , rūpniecība pāriet uz konveijerizētu masu preču ražošanu ,strukturāli lauku īpatsvars ekonomikā no 90 -70% nolaižas pie 2-7% atzīmes . Mūsdienās dažviet pat 0,9% .20.gs noslēguma ceturksnis raksturojas ar pakalpojumu ekonomikas izveidi un tās īpatsvara ekonomikā nostabilizēšanos mūsdienās pie 70% atzīmes . Izteikti , katrs no minēto strukturālo izmaiņu periodiem raksturojas ar individuālās bagātības pieauguma konkrētiem gadījumiem . Var apgalvot ,ka individuālo bagātību mūsdienas nav iespējams būtiski pavairot tradicionālo ekonomikas sektoru apgabalos . Pat vairāk , pat visbagātākajās valstīs sūrojas par vidusšķiras sairšanu ,trūcīgā slāņa paplašināšanos . Mūsdienu bagātākais slānis un tā tuvākā apkārtne , bagātību veido visplašākajā mērogā nevis ražošanas vai tirdzniecības sfērās ,bet gan biržu tirdzniecisko spekulāciju ietvaros . Dziļākās būtības ietvarā , mūsdienu ekonomika atrodas būtisku rītdienas pārmaiņu priekšā un kurp šie jaunumi pagriezīsies precīzi nezina neviens.
Komentē 4
Sveiki .tas vis ir nepareizi Lūk pirmkārt LATVIJA'' 'nepareizi izlieto naudu Kur tērē naudu Palīdz kaut kam un kāda atdeve LATVIJA jāsamazina ierēdņus Bet tos vēl veido klāt Iegulda naudu kur medicīnā Bet atdeve nav Jo cilvēki mani draugi baidās iet uz slimnīcu Jo tur gaida tie kam patīk visus apglabāt Jo tie apglabātāji Viņi vēlās būt
biznesmeņi Tālāk nav nekādas RAŽOĀNAS Viņa ir bet viņa NENOSEDZ TOS PATĒRIŅUS KUR MĒS IZLIETOJAM Tālāk vajag vienu ATOMSTACIJU KAS RAŽO EKELTIBU Bet tagad būve visādas vējdzirnavas kas ir KAITĪGAS CILVĒKIEM UN VIDEI ELKRTRĪBU PACEĻ LIELU CENU IEDZĪVOTAJIEM MĀKSLIGI LAI KO PĀREJO PARDOTU NORD POL MUMS LATVIJA VAJAG LAI EKTRIBA BŪTU TIKAI MUSM UN NEKADU PĀRDOŠANU VALDĪBA MUĻO TAUTU UN tad cilvēki nevar izturēt un tad MŪK NO LATVIJAS Un pēdējais visādi bloki un KARI NE mums nevajag karu kāda jēga sapirksim ieročus un ko tāļāk MUMS nevajag karot ar KRIEVIJU Un piedalīties SANKCIJAS TAS IR GALIGI GARAM Lielākā daļa sankcijas NEIEVĒRO Bet mēs esam lieli un vareni Pašlaik LATVIJA moto mēs KAROSIM MĒS ievērosim sankcijas BET VAJAG CITU LOAZUNGU UZLABOT DZĪVI IEDZĪVOTĀJIEM MIERU MAIZI RAŽOŠANU CILVĒKIEM MAIZI MITEKLI KUR DZĪVOT DARBU KUR STRĀDĀT UN NOPELNĪT UN DZĪVOT SATICĪBĀ BET LATVIJA LABĀK DZĪVO TIE KAS ATBRAUKUŠI VAKAR NAV MIERA MANĀ TĒVU ZEMĒ IR SATRAUKUMS
PAR RĪTDIENU TAS VIS MUMS NEDER
Pat nesapņojiet, ka te kas līdzīgs arī būs.! Mūsu cilvēks vislabāk jutās sociālisma, kad valsts izlikās, ka viņa mums maksā, bet mēs izlikāmies, ka mēs arī strādājam. Veikalos gan nekas nebija, bet ledusskapji bija pilni. Uz darbu gājām, kā uz svētkiem, jo tur varēja sastiķēt kādu trauku uz trim purniem, bet ja galīgi nebija ko darīt, varēja arī nedaudz pastrādāt... Ja vajadzēja kādu tehnsisko mantu, tad tās atnesa parasti no darba un vajadzēja tikai pareizos kotaktus. Pensijas vienalga sanāca visiem un ja bija blats, varēja tev uztaisīt arī maksimālo iespējamo.. Bet ko mums te kungs piedāvā.? Sūri un grūti strādāt, pašie vēl sākt domāt, arī godīgi maksāt, viņu spices sadomātos nodokļus, bet tas taču ir galīgi pretīgi..! Mūs neviens pat neizvadāja tos 40 gadus pa Sinajas tuksnesi un nekas cits te nekad nebūs. ! Būsiim tādēļ visu laiku starp Bulgāriju un Rumāniju, tikai dažādā vietu secībā un vienmēr tikai pašā lejas galā..!
Mūsu darbtautai, t.i., valdībai piemīt divas šķietami nesavienojamas īpašības (neņemot vērā vēl kādu duci citu, ne tik nesavienojamas: iedomība, suniska pakļāvība stiprajam, paniskas bailes no krieviem, grūtgalvība u.c.): slinkums un alkatība. Ar tām var puslīdz ciešami (Eiropas pakaļgalā) izdzīvot. Bet latviešiem tie laiki, "ko citas tautas tagad redz", vēl tālu aiz evolūcijas apvāršņa.
Lai tiktu pie bagātības ? Mjā , ,bet kā ? Nosauktie parametri ir svarīgi bet tikšanā pie bagātības tie ir otršķirīgi . 19.gs viss tika paveikts rūpnieciskas revolūcijas ietvaros . No "0" gada līdz apmēram 1780.gadiem gada vidējā izaugsme pasaulē ir 1 - 1,5%, sākas rūpnieciskā revolūcija un izaugsmes radītāji lēcienveidīgi iet uz augšu ,bieži uzrādot pat 10% izaugsmi gadā .Strauji aug valstu savstarpējas tirdzniecības apjomi ,tā kļūst globāla .Seko 20.gs. 2 pasaules kari un vēlreiz notiek būtiskas politisko struktūru izmaiņas , rūpniecība pāriet uz konveijerizētu masu preču ražošanu ,strukturāli lauku īpatsvars ekonomikā no 90 -70% nolaižas pie 2-7% atzīmes . Mūsdienās dažviet pat 0,9% .20.gs noslēguma ceturksnis raksturojas ar pakalpojumu ekonomikas izveidi un tās īpatsvara ekonomikā nostabilizēšanos mūsdienās pie 70% atzīmes . Izteikti , katrs no minēto strukturālo izmaiņu periodiem raksturojas ar individuālās bagātības pieauguma konkrētiem gadījumiem . Var apgalvot ,ka individuālo bagātību mūsdienas nav iespējams būtiski pavairot tradicionālo ekonomikas sektoru apgabalos . Pat vairāk , pat visbagātākajās valstīs sūrojas par vidusšķiras sairšanu ,trūcīgā slāņa paplašināšanos . Mūsdienu bagātākais slānis un tā tuvākā apkārtne , bagātību veido visplašākajā mērogā nevis ražošanas vai tirdzniecības sfērās ,bet gan biržu tirdzniecisko spekulāciju ietvaros . Dziļākās būtības ietvarā , mūsdienu ekonomika atrodas būtisku rītdienas pārmaiņu priekšā un kurp šie jaunumi pagriezīsies precīzi nezina neviens.