Aprēķināts, ka gada laikā Latvijā pacienti par zālēm pārmaksā apmēram deviņus miljonus latu. Šo situāciju var mainīt, ja ārstiem, pirmo reizi izrakstot kompensējamos medikamentus, par obligātu tiek noteikta prasība izrakstīt lētāko attiecīgās grupas medikamentu, un tikai tad, ja šīs zāles nedod paredzamo efektu, tiek izrakstītas dārgākas zāles.
Vairāk par MK grozījumu paredzamo ietekmi uz veselības aprūpes budžetu un pacientu līdzmaksājumu Neatkarīgajai stāsta veselības ministrs Juris Bārzdiņš.
– 17. oktobrī notika MK komitejas sēde, kurā sniedzāt savu redzējumu par nepieciešamību veikt grozījumus MK noteikumos. Kāds ir šo grozījumu galvenais mērķis?
– Galvenais uzdevums ir racionāli izmantot veselības budžetam paredzēto finansējumu, lai kvalitatīvu ārstēšanos varētu saņemt pēc iespējas plašāks iedzīvotāju loks. Samazinot izdevumus par zālēm, aizstājot oriģinālus ar tam ekvivalentiem patenta brīvajiem medikamentiem, ietaupījums ir ne tikai budžetā, bet arī pacientiem. Mums ir jācenšas praksē izvairīties no patentbrīviem medikamentiem ar augstām cenām. Veiktās aptaujas un pētījumi liecina, ka gandrīz 70% hroniski slimo pacientu iegādāties visas zāles ir finansiāli apgrūtinoši. Savukārt 16% tās bieži vien arī nenopērk. Neārstējušies tie ar slimību saasinājumiem nonāk stacionārā, kas no budžeta un arī pacienta prasa papildu izdevumus.
Jebkurš aptiekas darbinieks jums pateiks, ka cilvēki bieži vien ir izvēles priekšā, kuras zāles iegādāties un kuras nē, jo visas nopirkt viņi nevar, kaut arī valsts par šīm zālēm kompensē 75 vai 50%. Mums ir jārūpējas par saviem cilvēkiem. deviņi miljoni latu no pacientu maciņiem, tā ir liela nauda, ko varēja izmantot citiem mērķiem.
Tāpat arī veselības budžeta ietvaros būtu iespēja citiem mērķiem novirzīt apmēram 40 miljonus, tajā skaitā inovatīviem medikamentiem, kuri nepieciešami ievērojami mazākam skaitam pacientu.
Vienlaikus Veselības ministrijas mērķis ir saglabāt konkurenci tirgus dalībnieku vidū, tāpēc noteikumiem vajadzētu pieļaut situāciju, kad vairāku medikamentu cenas vienādas un atbilst refenrencei.
– Latvija nebūt nav pirmā valsts, kur tiek ieviestas šādas prasības. Kāda ir ārvalstu pieredze?
– Tieši tā, mēs esam maza valsts, un ir jāprot pārņemt citu valstu pieredzi, kas dod labu rezultātu. Ekonomiski attīstītajās valstīs palielinās patentbrīvo medikamentu izmantošana – līdz pat 70% no kopējā medikamentu nodrošinājuma. Savukārt Latvijā ir tendence pieaugt tieši oriģinālpreparātiem. Latvijā patentbrīvos, tātad lētākos medikamentus izraksta tikai 39% gadījumu.
Kā obligāta prasība izrakstīt lētākās zāles un aptiekām tās arī izsniegt ir noteikta Kiprā, Dānijā, Itālijā, Zviedrijā, Somijā. Latvijā, ieviešot prasību, ka, veicot pirmreizējo zāļu izrakstīšanu, ir jāizvēlas lētākās zāles, samazināsies arī aptieku izdevumi – nebūs nepieciešamības turēt krājumā lielus dārgo zāļu apjomus. Tāpat tiks izslēgtas aptieku ķēžu manipulācijas iespējas, jo kā lētākais tiks noteikts tikai viena ražotāja attiecīgās grupas medikaments. Līdz ar to arī ražotājam tiks garantēts noiets, kas kompensēs cenas samazināšanas rezultātā negūto peļņu.
– Ne jau visiem medikamentiem ir pieejamas lētākas alternatīvas, jo patentbrīvie medikamenti var nonākt tirgū tikai tad, kad ir beidzies patenta termiņš – parasti tie ir 20 gadi.
– Jā, inovācijas farmakoloģijā ir izmaksu ietilpīgas, un, gribam vai negribam, jaunās zāles būs dārgas, piemēram, dažādu veidu vēža ārstēšanai. VM ir skaidri definējusi onkoloģiju kā valsts prioritāti. No valsts budžeta tiek finansēts vēža profilaktiska meklēšana, kas nodrošinās ievērojamu līdzekļu ekonomiju. Vēža ārstēšanai paredzētie medikamenti gadā izmaksā ļoti daudz, un cilvēks pats tos atļauties nevar. Tāpēc tās ir iekļautas valsts kompensējamo medikamentu sarakstā. Diemžēl naudas veselības budžetā ir maz, tāpēc tagad tajā iekļauts noteikts diagnožu skaits un konkrēti medikamenti. Ja mums izdosies ieekonomēt līdzekļus iepriekš minētajā veidā, naudas inovatīvu medikamentu kompensēšanai būs vairāk. Uzskatu, ka Latvijā ir izdevies rast kopsaucēju ar inovatīvo zāļu ražotājiem un šo medikamentu cenas kopumā nav tik dārgas kā dažās citās valstīs.
– Kādas ir prioritātes, kam novirzīt iespējamo ietaupījumu?
– Viens no tiem ir samazināt maksas medicīnas īpatsvaru, kas ir viens no lielākajiem Eiropas Savienības valstīs. Pats būtiskākais ir uzlabot pieejamību inovatīvajiem medikamentiem, tajā skaitā dzīvību glābjošajiem, kādi ir onkoloģiskajiem pacientiem paredzētie. Tiek gaidītas arī inovācijas kardioloģijā.
Tiekoties ar zāļu ražotājiem, skaidroju, ka jaunie Ministru kabineta noteikumi ir paredzēti nevis kā ierobežojošs instruments, bet gan kā motivācija ražotājiem strādāt tiešām pie jaunu zāļu izveidošanas, nevis uzlabot esošos un sen zināmos preparātus, pasniedzot tos kā jaunumu. Jāteic, ka farmakoloģijā pēdējos gados ir maz revolucionāru atklājumu.
– Vai varam cerēt, ka tiks papildināts diagnožu saraksts un līdz ar to arī medikamentu grupas, ko daļēji vai pilnībā kompensē valsts?
– Es uzskatu, ka visi recepšu medikamenti, ko ir izrakstījis ārsts, ir kaut minimāli, bet jākompensē. Ja cilvēkam ir konstatēta saslimšana, kas prasa recepšu medikamentus, tad arī valstij ir jānāk pretī un jānodrošina šo zāļu pieejamība – šajā gadījumā jāsedz daļa izdevumu, lai cilvēki tās varētu iegādāties un viņu veselība stāvoklis nepasliktinātos. Kā jau teicu iepriekš – slimnīcās arvien biežāk nonāk pacienti, kam slimība saasinājusies, jo nav dzertas zāles. Cilvēki tās vienkārši nevar atļauties. Es tagad runāju arī par tādām zālēm kā antidepresanti, antibiotikas, pretsāpju līdzekļi un tamlīdzīgi. Reti kurā ES valstī šādus medikamentus valsts nekompensē.
Protams, arī onkoloģijas, reimatoloģijas un reto slimību pacientiem ir jābūt pieejamiem medikamentiem un diagnožu un medikamentu saraksts ir jāpapildina.
– Bet naudas jau nepietiek tagad!
– Nepietiek, taču, skatoties zāļu kompensācijai paredzēto finansējuma dinamiku, redzam, ka ar katru gadu šim mērķim paredzētā veselības budžeta daļa palielinās. Vienīgi pašā krīzes karstākajā brīdī finansējums bija palicis iepriekšējā gada līmenī.
Svarīgs ir ne tikai kopējais budžets, bet arī tā izmantošanas principi – ir jāiepērk lētāk to, ko var nopirkt lētāk, lai vairāk naudas paliktu tam, ko lēti dabūt nav iespējams. Jāatzīst, ka pēdējos piecus gadus valsts nav bijusi pietiekami spēcīgs partneris kompensējamo medikamentu sistēmas veidošanā, kurā piedalās arī farmācijas industrija, ārstu organizācijas un tirgotāji. Nav noslēpums, ka daudz naudas tika tērēts dažādu jauninājumu un uzlabotu zāļu iegādei, kas faktiski ir tikai iepakojuma maiņa un nedaudz izmainīts papildvielu sastāvs. Faktiski terapeitiskais rezultāts ir tāds pats kā 15 gadu vecām zālēm.
– Runājot par zāļu lietošanu, tomēr gribas teikt, ka vairāk uzmanības derētu pievērst tieši sabiedrības profilaktiskajiem pasākumiem – sākot no ēšanas paradumiem, brīvā laika pavadīšanas un ārstu profilaktiskajiem izmeklējumiem. Jūs bijāt viens no tiem, kurš iestājās par cīsiņu aizliegšanu izglītības iestāžu ēdnīcās.
– Jā, ir atvērtas daudzas frontes un arī cīsiņu kari. Nekad nebūs tā, ka visi procesos iesaistītie dalībnieki ar sajūsmu uzņems jauninājumus. Veselības ministrija ir deleģēta izstrādāt rekomendācijas tajās ēdināšanas iestādēs, kur valsts par tām maksā, tajā skaitā skolās, bērnudārzos, veselības aprūpes iestādēs. Mūsu uzdevums ir noteikt, kādus ēdienus un kā pagatavot vai vispār izslēgt no ēdienkartes, jo arī skolas pusdienu starpbrīdī bērns mācās visu par ēšanu. Ja viņš iemācīsies pareizi ēst bērnībā, tad turpinās to darīt arī turpmāk.
Es apelēju pie pārtikas ražotāju godprātības, un, tā vietā, lai meklētu argumentus, kāpēc to cīsiņu bērns drīkst ēst, domātu par jaunu un veselīgu produktu ražošanu.
Pašreiz iepirkumu likums liek izvēlēties lētāko piedāvāto produktu, taču tagad tiks izstrādātas normas un, uz tām atsaucoties, nebūs jāiepērk lētākais attiecīgās grupas produkts, bet atbilstošākais. Normas ir atbalsts vietējam ražotājam, jo kritērijos ir iekļauta gan ražošanas izsekojamība, gan augļu un dārzeņu piegādes laiks no ražotāja līdz patērētājam.
– Vai Latvija pati var izstrādāt noteikumus, kuri aizliegtu tirgū nonākt produktam, kura sastāvā ir kāda no veselībai nevēlamām sastāvdaļām. Piemēram, aizliegt tirgot saldējumu, kas sastāv no palmu eļļas un garšas uzlabotājiem.
– Valsts drīkst izvirzīt savus noteikumus, kas ierobežo nevēlamu sastāvdaļu klātbūtni produktos. Svarīga ir arī pircēja informēšana un izglītošana, lai katrs var izlasīt uz iepakojuma produkta sastāvu un izlemt, vai viņš to vēlas iegādāties. Es pats nelasu produktu sastāvu, jo bieži tas ir ar tik maziem burtiem, ka nespēju salasīt. Drīz būs jaunie noteikumi par marķējuma salasāmību. Pats nesen nopirku saldējumu, kas izrādījās ražots no augu eļļas.
– Visbiežāk vietējie ražotāji un tirgotāji uzsver – bet Eiropā tas nav aizliegts!
– Runājot konkrēti par transtaukskābēm, par ko daudz runāja vafeļu sakarībā, – ir zinātniski pierādīts, ka tās ir veselībai kaitīgas, taču daudzās valstīs to klātbūtne ir pieļaujama, citur nē. Katra valsts var pieņemt savu lēmumu, kas ir jāsaskaņo ar ES. Tas nav nekas neizdarāms un pārāk sarežģīts.
Līdz ar to visiem ražotājiem būs zināms, ka Latvijā nedrīkst ievest produktus, kuri satur transtaukskābes. Tas zināmā mērā dod zaļo gaismu mūsu ražotājiem, kas ātri var veikt izmaiņas receptūrā un piedāvāt jaunajiem noteikumiem atbilstošu produktu. Kamēr, piemēram, Polijas lielais ražotājs pārkārtos ražošanu un sāks piegādāt Latvijai atbilstošu produktu, tikmēr mūsu produkts jau būs iekarojis tirgu. Kopumā daudzas valstis izmanto tieši veselīgas pārtikas kritērijus, lai aizsargātu savus ražotājus.
– Jau vairākus gadus Latvijā ir pieejami bezmaksas izmeklējumi jeb skrīnings dzemdes kakla, krūts, zarnu un prostatas vēzim. Tajā pašā laikā cilvēki neizmanto šo iespēju un Latvijā ir ļoti liels to pacientu skaits, kam vēzi atklāj novēlotās stadijās.
– Minēto saslimšanu skrīningi ir ļoti efektīvi ne tikai no pacientu viedokļa, bet arī no valsts budžeta izmaksu puses. Diemžēl sabiedrība vēl nav gatava pati rūpēties par savu veselību un skrīninga popularitāte ir zema. Tāpat arī cilvēkam vismaz reizi gadā ir iespēja profilaktiski pārbaudīties pie ģimenes ārsta bez samaksas. Arī ģimenes ārstam ir jāseko savu pacientu veselības stāvoklim un, piemēram, vīrieti pēc 40 gadiem, kam ir nervozs dzīvesveids, vajadzētu uzaicināt pārbaudīt sirds veselību.
Lai mudinātu ģimenes ārstus vairāk uzmanības veltīt profilakses darbam un uzlabotu pieejamību, esam izveidojuši kvalitātes programmu. Tagad katrs pats var apskatīties, kāds ir viņa ģimenes ārsts – jo redzams ir, cik gadījumos viena vai otra ģimenes ārsta pacienti akūtā stāvoklī nonākuši slimnīcā, cik reizes ir izsaukta ātrā palīdzība un tamlīdzīga informācija.
