NATO operācijas Lībijā tiks pabeigtas 31. oktobrī, tā vakar, 21. oktobrī, paziņojis NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens,vēsta aģentūra Associated Press.
NATO ģenerālsekretārs norādīja, ka galējais lēmums šajā jautājumā tiks pieņemts nākamnedēļ.
"Mēs pieņemsim šo lēmumu ciešā saziņā ar militārajiem ekspertiem, ANO un jauno Lībijas valdību," uzsver Anderss NATO ģenerālsekretārs Fogs Rasmusens.
Jau ziņots, ka ANO sankcionēta starptautiskā militārā operācija Lībijā sākās 2011. gada martā, tajā iesaistīti 28 NATO valstu valstu bruņotie spēki- Lielbritānija, Francija un ASV, lai īstenotu ANO Drošības padomes 1973.rezolūcijā par lidojumu aizlieguma zonas īstenošanu virs Lībijas noteikto, ka starptautiskā sabiedrība ir pilnvarota lietot "visus nepieciešamos līdzekļus" Lībijas civiliedzīvotāju aizsardzībai.
31.martā operācijas vadību pārņēma NATO. Misija par 90 dienām tika pagarināta jūnijā.
Ar NATO spēku atbalstu Lībijas nemiernieki augustā ieņēma Tripoli, kur slēpās Lībijas gāztais līderis Muamars Kadāfi, viņš bēga un paslēpās netālu no savas dzimtās pilsētas Sirtes. 20. oktobrī Sirte pēc divus mēnešus ilga ielenkuma nemiernieku rokās krita — tas bija pēdējais nozīmīgais M. Kadāfi atbalsta bastions.
Nemiernieku sagūstītais M. Kadāfi bija guvis nopietnus ievainojumus abās kājās, kā arī galvā. Viņš konvojā bija bēdzis NATO kara lidmašīnu uzbrukuma laikā, tomēr iznīcinātāji bija trāpījuši četrām konvoja automašīnām, ziņo Reuters. Pēc sagūstīšanas M. Kadāfi nogādāts slimnīcā, kur nomiris.
Uzreiz pēc šo ziņu saņemšanas Lībijas galvaspilsētas Tripoles ielas izgāja iedzīvotāji, kuri šāva gaisā, bet braucošās mašīnas šīs ziņas sveica ar skaņas signāliem.
Lībijā februāra vidū sākās bruņota sacelšanās pret diktatora Muammara Kadafi režīmu, kurā gājuši bojā vairāki tūkstoši cilvēku. Kadafi nāca pie varas apvērsumā 1969. gadā, gāžot karali Idrisu.
