Pēc tam, kad fonds "Desanta brālības kareivju piemiņa" šodien vērsās pie ģenerālprokurora ar lūgumu sākt kriminālprocesu pret žurnālistu Kārli Streipu par nacionālā naida kurināšanu, pats K. Streips nra.lv atzina: "Savos blogos es analizēju Rīgas pašvaldības darbu, punkts un āmen. Ja pats Ušakovs par izteikumiem nav apvainojies, tad ko var bilst vēl kāds cits?"
Jāatgādina, ka fonda "Desanta brālības kareivju piemiņa" valdes priekšsēdētājs Sergejs Ņevoļskis šodien vērsās pie ģenerālprokurora Jāņa Maizīša ar lūgumu sākt kriminālprocesu pret žurnālistu Kārli Streipu par iespējamo nacionālā naida kurināšanu.
Blogā "Pārdomas par dzīvi", par kura lietotāju norādīts Kārlis Streips, publicēti divi ieraksti, kas uzskatāmi par nacionālā naida kurināšanu.
Citāts no 18.08.2009. publicētā ieraksta "Ko Nils zina":
1) "…viņa [Nila Ušakova] "tauta" nav Rīgas iedzīvotāji, vai vismaz ne tie galvaspilsētas iedzīvotāji, kuriem liktenis lēma piedzimt par latviešiem. Viņa tauta ir Krievijā, un viņa tauta ir Krievijas piektā kolonna Latvijā."
2) "Puškina piemineklis nāk komplektā ar Nila paziņojumu, ka pilsēta vairs nevar atļauties uzturēt Oskara Kalpaka pieminekli. Laikam tāpēc, ka Oskars Kalpaks nebija krievu tautības cilvēks. Cik neuzmanīgi ir bijuši viņa vecāki, kuri uztaisīja ne vien latvieti, bet Latvijas varoni. Atkārtoju -- LATVIJAS varoni."
3) "Ušakovs braši apliecināja, ka "Rīgas atbrīvošanas" svētkos viņš dosies pie falliskā pieminekļa Pārdaugavā un sveiks brašos veterānus."
20.10.2009. publicētajā ierakstā "Jēzu, Marija - glābiet mūs no "saskaņas"!!!" autors atkārto Uzvaras pieminekļa salīdzinājumu ar vīrieša dzimumorgānu:
"…viņš [Nils Ušakovs] mēli pār pleciem kāris katru reizi, kad vajag, joņo uz krāniņveidīgo "uzvaras" pieminekli Pārdaugavā, lai sveiktu veterānus."
S.Ņevoļskis iesniegumā pauž: "Uzskatu, ka ar minētajiem izteikumiem Kārlis Streips izraisa nacionālo naidu un nesaticību, jo sadala Latvijas iedzīvotājus pēc nacionālās pazīmes, turklāt aprakstot krieviski runājošos iedzīvotājus kā "piekto kolonnu", tātad valsts ienaidniekus. Jau ilgu laiku nevienam nav noslēpums K.Streipa zooloģiskais naids pret visu krievisko, pret krieviem kā nāciju, pret krievu kultūru, pret jebkādu politisko spēku, kurš iestājas par Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju cilvēktiesībām. Tiesības uz šādu ne visai cienījamo viedokli K.Streipam ir. Tomēr nevienam, arī K.Streipam, Latvijas Republikā nav atļauts bez jebkāda pamatojuma apvainot Latvijas krievvalodīgos iedzīvotājus, viņus saucot par "piekto kolonnu", kā arī noliegt Latvijas krievvalodīgo pilsoņu piederību Latvijas Republikai un netieši norādīt, ka viņu dzimtene ir ārpus Latvijas."
"Ņirgāšanās par pieminekli ir ņirgāšanās par vienkāršajiem cilvēkiem, kas dubļainās tranšejās ziedoja savu dzīvību, cīnoties pret fašismu. Vienlaikus tā ir naida kurināšana, mākslīgi padziļinot plaisu starp tautām. Iespējams, ka K.Streipam pieminekļa salīdzinājums ar peni šķiet komplimentārs un pagodinošs, bet nedomāju, ka tamlīdzīgu epitetu attiecināšana, piemēram, uz Brīvības pieminekli neizsauktu no K.Streipa puses viņam raksturīgo emocionālo reakciju. Tādēļ es uzskatu, ka viņš vēlējās paust savu pārākumu pār visiem, kas domā citādi nekā viņš, kā arī latviešu pārākumu pār krieviem, kuriem viss, kas ir saistīts ar uzvaru pār fašismu, ir svēts," saka S.Ņevoļskis.
Viņš pauž uzskatu: "Blogošana ir pozitīva demokrātijas iezīme, tomēr dažreiz blogs kļūst par sava veida publiskās visatļautības apogeju un verbālās kanalizācijas novadcauruli, kur cilvēki komunicē jebko - arī melus un apzināti sagrozītu informāciju. Uzskatu, ka blogeris un jo īpaši cilvēks, kurš sevi identificē kā profesionālu žurnālistu un ziņu rakstīšanas pasniedzēju augstskolā, nedrīkst zaudēt savu profesionālo pašcieņu un tīši musināt sabiedrību. Tas liek aizdomāties par apšaubāmiem ētikas standartiem un uzticamību šī žurnālista paustajiem kategoriskajiem uzskatiem publiskajā telpā un vērtību skalu, ko viņš klāsta topošajiem žurnālistiem."
