Armands Krauze: Politmafija tīko pēc varas

Par Satversmes 81. pantu, administratīvi teritoriālo reformu un politikas procesiem, kas neapstājas Covid-19 krīzes laikā, „Neatkarīgās” intervija ar deputātu no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētāju Armandu Krauzi.
20.05.2020. MKMāris Krautmanis
 
Armands Krauze: “Rīgas domi vada iecelta pagaidu vadība trīs cilvēku sastāvā. Un vadīs to vismaz līdz 29. augustam. Šie cilvēki nav rīdzinieku ievēlēti. Nav zināms, ko pārstāv un kā intereses realizē šie trīs ieceltie ministriju ierēdņi ar praktiski nekādu iepriekšēju pieredzi pašvaldības darbā.” ©Ģirts Ozoliņš/F64

‒ 2007. gadā no Satversmes tika svītrots 81. pants, kas ļāva valdībai Saeimas sesiju starplaikos pieņemt lēmumus ar likuma spēku. Tagad ārkārtas situācijā daudziem, tostarp arī Valsts prezidentam, radās doma, ka šo pantu vajadzētu atjaunot. Vai ZZS atbalstīs 81. panta atjaunošanu Satversmē?

‒ Gan Latvijas Zemnieku savienība atsevišķi, gan Zaļo un zemnieku savienība kopā esam pieņēmuši lēmumu, ka neatbalstīsim. Daudzi no mums mainīja viedokli, jo sākumā, kad atklājās, ka deputāts Artuss Kaimiņš ir inficēts, šķita, ka 81. pants varbūt noderētu. Taču drīz tika atrasts risinājums - tagad Saeima strādā attālināti, Saeimas plenārsēdes notiek un arī komisijas strādā. Tad radās jautājums, kāpēc 81. pantu atjaunot, ja Saeima strādā, likumprojekti tiek izskatīti trijos lasījumos, viss notiek? Tātad šis pants nav aktuāls.

Mēs tomēr dzīvojam 21. gadsimtā, nevis 20. gadsimta sākumā, kad nebija tādu komunikācijas iespēju kā tagad. Skatoties arī nākotnē, kā attīstās tehnoloģijas, domāju, ka nav pamata piešķirt valdībai likumu pieņemšanas pilnvaras. Jo pastāv risks, ka šo pantu varēs izmantot ļaunprātīgi.

‒ Bet gadījumā, ja atjaunotajā 81. panta redakcijā būs nepārprotami, skaidri uzrakstīts, ka valdība var pieņemt lēmumus ar likuma spēku tikai īstā izņēmuma stāvoklī, kara vai kāda milzu posta gadījumā, ja būs novērsta iespēja šo pantu lietot ļaunprātīgi, vai arī tad to neatbalstīsiet?

‒ Jādomā, ka par šo tēmu būs projekts, debates parlamentā, un tad skatīsimies. Bet nav atbalstāma ideja, ka valdība varētu nepamatoti pievākt sev likumdevēja pilnvaras.

‒ Cik rīcībspējīga pašlaik ir Saeima?

‒ Saeima ir rīcībspējīga, taču to situāciju, kāda pašlaik ir izveidojusies, var saukt par tādu kā „liberālās demokrātijas diktatūru”. Ir samazināts debašu laiks, opozīcijas deputāti tiek apturēti pusvārdā.

Koalīcijas partijas vadās pēc principa, ka nevienu opozīcijas priekšlikumu neatbalsta. Tiesa gan, vēlāk koalīcija saprot, ka mūsu piedāvātās lietas jāievieš, un tad mūsu priekšlikumus iestrādā likumos kā savus, it kā tie nāktu no valdošās koalīcijas.

Ja atjaunotu 81. pantu, valdība varētu vispār nevienā neklausīties un dragātu tikai uz priekšu.

‒ Jūs nesen publicējāt rakstu ar nosaukumu „Latvija valsts apvērsuma priekšvakarā?”. Vai tiešām ir tik satraucoši?

‒ Jā, ir. Ja 81. pantu atjaunos tādu, kāds tas bija - ar ļoti plašām pilnvarām, tad valdība varēs izolēt lielu daļu Saeimas uz vairākiem mēnešiem un pārņemt visu varu. Mums valstī ir parlamentārā republika un augstākā vara pieder tautai, kas likumdošanas darbam ir ievēlējusi savus priekšstāvjus. Nav pieļaujams koronavīrusa aizsegā šo kārtību mainīt.

To, ka valdošās koalīcijas partijas Covid-19 jau izmanto, var redzēt Rīgas pašvaldības piemērā. Rīgas domi vada iecelta pagaidu vadība trīs cilvēku sastāvā. Un vadīs to vismaz līdz 29. augustam. Šie cilvēki nav rīdzinieku ievēlēti. Nav zināms, ko pārstāv un kā intereses realizē šie trīs ieceltie ministriju ierēdņi ar praktiski nekādu iepriekšēju pieredzi pašvaldības darbā. Viņiem nebūs vēlētāju priekšā jāatbild nedz par pieņemtā budžeta izpildi, nedz noslēgtajiem līgumiem un daudzu amatpersonu atlaišanu un vietas izpildītāju ielikšanu no „Attīstībai/Par!” cilvēku vidus. Ja vēlētāji nav apmierināti ar domes darbu, tad nākamajās vēlēšanās padzen tos, kuros vīlušies. Taču pagaidu administratorus viņi nekādi nevar padzīt.

Nav pieļaujams, ka arī ar parlamentu un valdību notiek kas līdzīgs un, aizbildinoties ar krīzi, pie varas nonāk ļaužu grupējums, kuru pilsoņi nav ievēlējuši. Ja atjaunos 81. pantu, valdība jau nākamajā dienā var pateikt, ka tagad darbosies autonomā režīmā, pati pieņems lēmumus, nevienu citu viedokli neuzklausīs. Vai tad tas nebūtu valsts apvērsums?

‒ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP), par spīti ārkārtas situācijai, virza uz priekšu administratīvi teritoriālo reformu. Vai piekrītat, ka tā jādara?

‒ Nupat piedalījos vienā Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas sēdē. Novēroju to, kā šīs lietas tiek vadītas, kā selektīvi tiek dots un nedots vārds izteikties cilvēkiem. Kad sākas runa par kādiem konkrētiem novadiem un to problēmām, tam ātri un pavirši pārskrien pāri un brauc tālāk. Šī reformas virzīšana ārkārtas apstākļos ir pilnīgi nepareiza, tā nedrīkstētu būt. Ja paraugāmies, kas notiek citviet, redzam, ka reformas tiek piebremzētas. Piemēram, Francijas prezidents Emanuels Makrons ir apturējis sociālo un pensiju reformu. Viņš jau arī varēja ātri virzīt reformu, izmantojot to, ka sabiedrība nevar neko daudz protestēt. Taču viņš tā nedara, jo Francijā demokrātija ir augstā vērtē. Tikmēr pie mums novadu kartes pārzīmēšanas reforma paātrinātā tempā tiek dzīta uz priekšu ar lielu prieku, jo iedzīvotāji nedrīkst pulcēties, lai reformu apspriestu, kā arī rīkot legālus piketus. Tā nedrīkstētu būt. Tas būtībā neatbilst Satversmei, kurā sacīts, ka Latvija ir demokrātiska republika. Tas jau velk uz tādu kā diktatūru. Tādā veidā jebkādu likumu var pieņemt, nevienā neklausoties.

‒ Ārkārtas situācijā daudz cilvēku nevar strādāt, valdība ir mobilizējusi vairāk nekā četrus miljardus eiro biznesa atbalstam. Taču ne katrs saņem atbalstu un dīkstāves pabalstus, jo neatbilst kritērijiem. Kā vērtējat valdības soļus krīzes seku mazināšanā?

‒ Tā ir liela problēma mūsu valstī, ka jebkurš problēmjautājums tiek risināts ļoti sarežģīti un birokrātiski. Man šķiet, ka ir vienkāršāki risinājumi - nevajag iet dziļi detaļās un ķidāt katru uzņēmumu, bet samazināt darbaspēka nodokļus par 50 - 70 procentiem. Valsts varētu kompensēt darbaspēka nodokļu daļu uzņēmējiem. Polijā tā dara, un nedomāju, ka tas ir nepareizi. Latvijā vajadzēja izvēlēties nākt pretī uzņēmējiem ar darbaspēka nodokļu samazinājumu, un tas būtu labākais un vienkāršākais risinājums arī strādājošiem, jo viņiem būtu iespējas strādāt un nopelnīt iztiku.

‒ Viena liela daļa cilvēku sēž mājās bez darba, ienākumiem un uzkrājumiem. Viņi vairs nevar sēdēt mājās, bet iet meklēt darbu. Kāda vairs tur vīrusa izplatības ierobežošana?

‒ Tā ir, un kādas būs sekas? Viena daļa uzņēmēju un pašnodarbināto vairs nemaksās nodokļus. Ja samazinātu nodokļus, viņi tos maksātu. Daudziem dažādiem pakalpojumu sniedzējiem ir apstājies vai tikpat kā apstājies bizness. Ienākumi ir spēji samazinājušies. Vai tad viņam ir no kā maksāt nodokļus iepriekšējā apmērā? Nav. Tādā veidā, kā pašlaik tas notiek, atgriezīsies skaidrā nauda un nodokļu nemaksāšana, līdzīgi kā tas bija 2009. gadā. Vēsturē ir neskaitāmas reizes pierādījies, ka augsti nodokļi neatnes valsts kasē to naudu, kas cerēta. Ieviešot uzņēmumu automašīnu nodokli, bija doma iekasēt lielu summu, taču reālie ieņēmumi izrādījās daudz mazāki nekā plānotie. Turpretī, kad pēc lielās vētras samazināja nodokli darījumiem ar kokmateriāliem, tika iekasēts daudz vairāk nekā pie iepriekšējās likmes. Nebija nekādas krāpšanās, cilvēki godīgi samaksāja. Ir kaut kāds līmenis, pie kura cilvēki nodokļus maksā labprātīgi, bet, ja likme ir pārspīlēta, tad nemaksā. Pašlaik dzīvokļu izīrētājiem ir spēkā nodokļa likme 10%, un cilvēki šo nodokli maksā, lai nerastos kādas problēmas un prāts lai mierīgs. Taču, ja tagad izdomātu pacelt nodokli līdz 20 - 25 procentiem vai vairāk, dzīvokļu izīrēšana aizietu pelēkajā zonā.

Bet tiem, kam nav darba nemaz, būtu jāmaksā dīkstāves pabalsti un bezdarbnieka pabalsti. Jāsaprot jau arī, ka jaunu darbu atrast nav viegli.

‒ 28. aprīlī tika aizturēts bijušais Satversmes aizsardzības biroja darbinieks Aigars Sparāns. Drošības naudu, lai viņu izlaiž no apcietinājuma, samaksāja bijušais Militārās izlūkošanas un drošības dienesta darbinieks Maigurs Strīķis, viņa advokāte ir Alla Juraša - personas, kas saistītas ar Jauno konservatīvo partiju (JKP). Kā to saprast? Strīķis apgalvo, ka Valsts drošības dienests (VDD), kas Sparānu aizturēja, darbojas Ventspils mēra Aivara Lemberga ietekmē. Vai tiešām Lembergs regulē VDD?

‒ Es ikreiz, kad dzirdu stāstu, ka pie kaut kādas problēmas vainīgs Lembergs, pasmaidu. Izskatās, ka Jurim Jurašam un citiem JKP politiķiem izdoma ir tik vāja, ka viņi neko citu nespēj izdomāt. Tad jau, ja vasarā būs sausums, arī Lembergu pasludinās par vainīgo. Tas ir smieklīgi. No otras puses, tas ir skumji, jo JKP vairāk atgādina noziedzīgu grupējumu nekā politisku partiju. Tagad aizvien skaidrāk iezīmējas viņu darbības lauks, viņu sponsori - amerikāņu Pēteris Ragaušs, kas grib būvēt Skultē termināli, un citi. Kā var Jurašs, kurš ir tiesājama persona par smagu noziegumu, piedalīties jaunā ģenerālprokurora atlases komisijā? Premjers ir teicis, ka viņam nevajadzētu tur piedalīties.

Domāju, ka šīs jaunās lietas ar Sparānu ir saistītas ar JKP, ar šīs partijas dažu cilvēku apšaubāmiem darījumiem.

‒ JKP līderis Jānis Bordāns ir iecerējis izveidot specializētu ekonomisko lietu tiesu. Vai ZZS atbalsta šādas tiesas izveidi?

‒ Mēs neatbalstām. Mēs arī bijām tie, kas kopā ar citiem deputātiem Juridiskajā komisijā nobloķējām šā jautājuma virzīšanu uz priekšu. Jo tas ir Bordāna un viņa kompānijas izdomāts pasākums, lai varētu „jumtot” uzņēmumus. Ko tādu mēs nevaram atbalstīt. Ja šāda tiesa tiktu izveidota, parādītos milzīgi korupcijas riski. Pret šo ieceri iebilst arī Augstākās tiesas tiesneši un Tieslietu padome, jo nedrīkst pieļaut, ka politmafija uzurpē tiesu varu.

‒ Valsts prezidents Egils Levits ir paudis ideju, ka pašvaldību vēlēšanās vajadzētu ļaut piedalīties ne tikai partijām, bet arī vēlētāju apvienībām. Šī iniciatīva gan nav guvusi valdošās koalīcijas atbalstu. Vai ZZS šo domu atbalsta?

‒ Es personīgi domāju, ka šāda ideja ir atbalstāma. Jo te ir runa par mūsu pilsoņu iesaisti politiskajos procesos. Pašvaldība - tā ir „pašu valdība” konkrētā teritorijā, un, ja vēlēšanu procesā būtu iespēja piedalīties plašākam vēlētāju lokam, tas būtu apsveicami. Par to, kādā formā varētu piedalīties tie kandidāti, kas nav lielajās partijās, var debatēt, bet doma kā tāda ir apsveicama. Protams, Saeimas valdošās koalīcijas partijām tas nav izdevīgi, jo tad būtu lielāka konkurence vēlēšanās. Koalīcijas partijām ir maza pārstāvniecība pašvaldībās, un tās Levita priekšlikumā saredz risku, ka to ietekme pašvaldībās var vēl vairāk samazināties.

‒ Daudzās valstīs dažādā veidā ir notikusi varas solidarizēšanās ar tautu - samazinot sev algas vai kā citādi. Bet Latvijā joprojām partijas apgūst finansējumu no valsts budžeta, ko tās pašas sev piešķīra...

‒ Nupat Saeimas opozīcijas deputāti ir sagatavojuši un iesnieguši priekšlikumu partiju finansējumu iesaldēt. Jo nav korekti Covid-19 laikā, kad privātais sektors cieš milzu zaudējumus, turpināt saņemt tik prāvu finansējumu.