Juris Binde: Latvijas galvenais uzdevums šobrīd – būt gatavai atgriezties trasē

‒ Ekonomisti saka, ka iepriekšējā krīzē esam guvuši mācību, kas mīkstinās kritienu. Ko iemācīsimies no šīs krīzes?

‒ Jāteic, ka abas šīs krīzes ir diezgan atšķirīgas. 2008. gadā bija finanšu krīze, un tā lielā mērā bija saistīta ar ekonomikas pārkarsēšanu. Tobrīd bija ārkārtīgi lielas kredītsaistības tieši privātajā segmentā, un līdz ar to arī atgūšanās no krīzes bija daudz, daudz smagāka. Tās rezultātā daudzi cilvēki pameta Latviju, lai dotos peļņā uz ārzemēm. Un toreiz tas bija iespējams, jo 2008. gada krīze skāra atsevišķas valstis. Savukārt šī krīze atšķiras ar to, ka tā ir globāla. To ir izsaukusi pandēmija, kas aptvērusi visu pasauli. Un līdz ar to, īsti jau nav, kur aizmukt no šīs krīzes. Tā ir ietekmējusi globālo ekonomiku. Starptautiskā darba dalīšana, kas savā laikā tika realizēta, neņēma vērā vienu no biznesa pamatprincipiem - biznesa diversifikāciju. Daudzi lielie ražotāji savas ražotnes pārcēla uz Ķīnu. Paralizētā Ķīnas ekonomika vistiešākā veidā ietekmējusi arī pārējo pasauli. Turklāt, ienaidnieks ‒ vīruss - nav redzams. Mēs redzam tikai tā izraisītās sekas. Arī valstu stratēģijas cīņai ar šī vīrusa izplatību ir dažādas. Vairākas lielvalstis sākotnēji izturējās diezgan vieglprātīgi, nerēķinoties ar šī vīrusa izplatības agresivitātes īpatnībām. Līdz ar to šajās valstīs ekonomikas un sabiedrības atveseļošanās var izrādīties ilgāka, nekā gribētu. Savukārt Latvijā šobrīd esam labākā situācijā nekā daudzas citas valstis. Epidemioloģiskā situācija mums šobrīd ir stabila. Savlaicīgi pieņemtie lēmumi par pašizolāciju, karantīnu, pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumi ir devuši daudz labāku rezultātu, nekā tas ir kaimiņvalstīs, pat neskatoties uz to, ka šie lēmumi ir izsaukuši demokrātijas aizstāvju protestus.

‒ Mēdz teikt, ka krīze ir arī iespēju laiks. Kādas jaunas iespējas šī krīze ir devusi vai dos telekomunikāciju nozarei?

‒ Jaunas iespējas gandrīz vienmēr rodas, ja cilvēks un sabiedrība ir izsviests ārpus komforta zonas. Un šādos apstākļos ir tikai divas stratēģijas - cīnies vai bēdz. Mums ir jācīnās, tas nozīmē, ka ir jāmeklē jauni veidi, kā atjaunot biznesa un sabiedriskās aktivitātes. Un šeit lielā mērā liela loma ir telekomunikācijas un informācijas tehnoloģijām. Iespējas mums ir, jo esam tālu priekšā daudzām citām pasaules valstīm gan ar savu infrastruktūru, gan arī ar ļoti labu valsts pārvaldes digitalizāciju, pat ja arī kādam tas izklausās paradoksāli. Tas ir devis iespēju ļoti ātri pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Valsts pārvalde, uzņēmēji un sabiedrība var izmantot attālinātas komunikācijas iespējas, kas ļauj turpināt darbu. Dokumentus var parakstīt, izmantojot drošu elektronisko parakstu, bērni var turpināt mācības. Protams, šiem procesiem ir zināmas blaknes, jo šāda situācija, kad vecāki strādā un bērni mācās attālināti vienā laikā un telpā, nav viegla. Tomēr ekonomika kopumā var funkcionēt, tā nav paralizēta. Ir, jomas, kurās nav iespējams strādāt attālināti un digitāli, tomēr valsts izšķirīgā rīcība, veidojot sociālā atbalsta spilvenu, un Latvijas digitālās iespējas un prasmes ļauj Latvijai atrasties relatīvi labākā pozīcijā nekā daudzām pasaules valstīm, tai skaitā arī vecās Eiropas valstīm ar daudz jaudīgākām ekonomikām.

Šobrīd varam izdarīt daudzas lietas, kuras līdz šim nav darītas, piemēram, digitālā transformācija dažādās dzīves jomās dod iespēju ievērojami palielināt darba efektivitāti. Domāju, ka ļoti liels potenciāls ir izglītības sistēmas reformai, jo tagad ir lieliska iespēja pārveidot esošās mācību programmas un izglītības standartus. Tāpat pilnveidot IKT tehnoloģijas.

Pozitīvs blakusefekts ir tas, ka arvien vairāk palielinās digitālās prasmes, cilvēki arvien vairāk un biežāk veiks daudzas lietas internetā, kuras agrāk darīja klātienē. Jau tagad Latvijā ir ļoti augsta internetbanku lietojamība - šīs iespējas izmanto vairāk nekā 80 procenti no iedzīvotājiem. Citās valstīs šis īpatsvars nav tik augsts, ja nu vēl vienīgi kaimiņvalstīs.

‒ Daudzās nozarēs krīze būtiski samazinājusi apgrozījumu. Vai arī telekomunikāciju nozare to izjūt?

‒ Pagaidām apgrozījuma samazinājums vēl nav netiek novērots. Valstī izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā ir būtiski pieaudzis pakalpojumu patēriņš gan balss sakaros, gan arī datu pārraidē. Tā kā mūsu tīkls vienmēr ir darbojies ļoti augstas slodzes apstākļos, tad tas spēja izturēt arī šo paaugstināto pieprasījumu. Pēc datu patēriņa Latvija ir trīs topa valstu vidū. SPRK dati liecina, ka Latvijā vidējais datu patēriņš uz vienu iedzīvotāju 17 GB mēnesī. LMT tīklā tie ir 22 GB mēnesī.

‒ Vai krīze nekavē investīciju projektu īstenošanu, piemēram, 5G attīstību?

‒ Kopumā krīze neatstās būtisku ietekmi uz ilgtermiņa attīstību, lai gan, protams, šā gada plāni neīstenosies tieši tādos tempos, kā bija iecerēts. Daudzas mobilo tehnoloģiju iekārtas un to komponentes, tajā skaitā 5G tīklam nepieciešamās, tiek ražotas Ķīnā, turklāt tieši krīzes

skartajā Uhaņas provincē. Rietumeiropas operatoriem, arī mums, atsevišķu detaļu piegādes kavējas par aptuveni pusgadu. Bet tas nekādā ziņā nekavē izpētes un attīstības projektus. Šobrīd turpinās piektās paaudzes lietojumprogrammu un dažādu lietotņu izstrāde un testēšana.

Turklāt jāņem vērā, ka telekomunikāciju jomā esam soli priekšā daudzām citām valstīm. Tāpēc šobrīd 5G tīkla attīstības ātrums Latvijā nav tik aktuāls kā tām valstīm, kurās iepriekšējās paaudzes tīkli ir vāji.

‒ Vai, neskatoties uz krīzi, līdz gada beigām ir plānots uzbūvēt un atklāt vēl kādu 5G bāzes staciju?

‒ LMT šobrīd ir piecas 5G bāzes stacijas. Šī gada plānos ir vēl vairāku bāzes staciju izveide. To arī izdarīsim, ja vien varēsim saņemt vajadzīgās iekārtas un aparatūru.

‒ Kā šajā krīzes situācijā, kurā ir nonākusi pasaule un Latvija, var palīdzēt IKT nozare?

‒ Izmantojot dažādus tehnoloģiskos risinājumus, IKT nozare var palīdzēt un to arī dara. Ir vesela virkne projektu, kurā piedalāmies un kurus īstenojam, lai sniegtu atbalstu šajā situācijā. Esam nodrošinājuši atbalstu visām trim lielajām slimnīcām un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, dodot iespēju veikt attālinātas konsultācijas un konsīlijus, sekot līdzi pacientu stāvoklim, neatrodoties to tiešā tuvumā. Pēc uzņēmēju iniciatīvas un ar LMT atbalstu šobrīd tiek veidota lietotne Covid-19 izplatības mazināšanai, kas informēs tās lietotājus, ja pastāvēs iespēja, ka varētu būt bijis tuvs kontakts ar Covid-19 slimnieku.

‒ Daudzi šo lietotni gaida ar nepacietību, jo īpaši situācijā, kad drošības pasākumi pamazām tiek mīkstināti. Taču ir arī cilvēki, kuri par šādu lietotni ne dzirdēt negrib, jo domā, ka tā viņus izspiegošot.

‒ Ja kāds domā, ka to varēs izmantot cilvēku izsekošanai, tad tie ir maldi. Lietotne neievāc tiešsaistes datus, nenosaka lokācijas vietu. Tā darbosies ar „Bluetooth” tehnoloģiju, un visa informācija kodētā veidā glabāsies katra paša lietotāja viedtelefonā. Tikai tādā gadījumā, ja šī telefona īpašnieks iepriekš būs bijis ar Covid-19 inficēto tuvāk par 2 metriem un ilgāk nekā 15 minūtes, viņš saņems paziņojumu par nepieciešamību veikt Covid-19 testu. Taču nebūs zināms, kad šis kontakts noticis un kurš ir Covid-19 slimnieks.

Tāpat ārkārtas situācijas drošības pasākumu mazināšanas laikā ļoti nozīmīgs ir LMT pētījums, kas tiek veikts kopā ar Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes pētniekiem par cilvēku uzvedības izmaiņām dažādu notikumu ietekmē. Šī pētījuma dati liecina, ka līdz ar ārkārtējās situācijas pasludināšanu, notikusi diezgan intensīva slodzes pārvietošanās no pilsētām uz priekšpilsētām, Pierīgu, lauku reģioniem. Ierobežošanas pasākumi ir devuši rezultātu. Bet tas, protams, nenozīmē, ka tagad visu var palaist vaļā brīvajā kritienā. Šo laiku varētu salīdzināt ar izpletni, ko kritienā esam atvēruši. Bet vai tad tas nozīmē, ka pirms piezemēšanās varam atāķēties no izpletņa?

Jau tagad ir skaidrs, ka ar šajā pētījumā izmantoto rīku var turpināt situācijas monitoringu un nodrošināt lēmumpieņēmējus ar reāllaika informāciju par cilvēku lielākajām pulcēšanās vietām un uzvedības maiņu.

‒ Kā jūs domājat, vai mums krīze drīz beigsies?

‒ Salīdzinot ar daudzām citām krīzēm un problēmām, kas Latvijā ir bijušas, šī ir kontrolējama. Ja palūkojamies 30 gadu vēsturē, kad Latvija tikko atguva neatkarību, tad situācija bija daudz neprognozējamāka. Tobrīd bija bažas, vai Latvijā būs degviela, vai pietiks maize. Valdība vēl tikai formējās, un pieredzes nevienam nebija. Šobrīd, pēc 30 gadiem mums ir lielāka pieredze un iespējas, turklāt neesam vieni paši, bet Eiropas Savienības un NATO sastāvā.

‒ Krīze agri vai vēlu beigsies. No kā ir atkarīgs tas, cik ātri Latvija atkopsies?

‒ Protams, ir jomas, kurām krīzē ir grūti, piemēram, kultūra, tūrisms, un šeit valsts sniegtais atbalsts ir ļoti vajadzīgs. Svarīgi, lai valsts ne tikai piešķirtu pabalstus, bet arī nodrošinātu valsts pasūtījumus ilgtermiņa ieguldījumiem. Pirmais, visredzamākais, ir tieši Satiksmes ministrijas organizētais valsts pasūtījums, kura kopējais papildu finansējums ir 75 miljoni eiro autoceļu, reģionālo ceļu un infrastruktūru būvei. Tas, pirmkārt, nodrošinās nozari ar darbu. Un, otrkārt, valstij pēc šīs krīzes beidzot būs sakārtoti daudzi infrastruktūras elementi. Tāpat valsts šajā krīzes situācijā varētu uzpirkt lauksaimniecības preces, valsts pasūtījumā veidojot stratēģiskās rezerves, jo tādas lietas kā piena pulveris, saldēta gaļa vai saldētas zivis un konservi ir uzglabājamas un nākotnē noderīgas. Šādā veidā valsts atbalstītu zemniekus un galu galā arī nopelnītu. Ir daudzas pasaules valstis, uz kurām eksports ir iespējams un kurām šie produkti ir vajadzīgi. Atcerēsimies „Zvejnieka dēlu”, Oskars organizēja kooperatīvu, lai veidotu uzkrājumus brīdī, kad ir zivju pārpilnība un cena ārkārtīgi zema. Savukārt tad, kad pieprasījums ir augsts, preci var pārdot.

‒ Vai Latvija šajā krīzes situācijā varētu pārdot arī savus sasniegumus citām valstīm?

‒ Protams, varam. Un tāpēc arī Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kopā ar Ekonomikas ministriju veido stratēģisko plānu. Tas šobrīd ir ļoti, ļoti svarīgi. Šajā plānā akcents ir uz trim posmiem - stabilizēt ekonomiku, mainīt ekonomikas struktūru un attīstīt uzņēmumus ar augstu eksportspēju jeb stabilizēt, pārorientēties un augt. Uzņēmēji šo plānu padarīja daudz konkrētāku. Šobrīd uzņēmēju organizācijas ir aktīvi iesaistījušās, skaidri pasakot, ko vajag darīt un kam ir vajadzīgs šis atbalsts, lai mēs izietu no krīzes, cik vien labi šajā situācijā ir iespējams. Jau iepriekšējās krīzes laikā tika minēta analoģija ar pirmās formulas autosacīkstēm. Ja autosacīkšu laikā ir noticis kāds negadījums, tad trasē izbrauc drošības mašīna un prātīgi riņķo pa apli, lai novērstu atkārtotu negadījumu. Visiem ir skaidrs, ka sacensības atsāksies. Un tāpēc ir ļoti svarīgi visā drošības mašīnas brauciena laikā uzturēt riepas siltas, turēt gatavībā degvielas rezerves, lai brīdī, kad sacensībām tiks dots starts, varētu ar pilnu jaudu doties atkal cīņā. Tas ir arī mūsu uzdevums šobrīd - būt gataviem atgriezties trasē.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā