Gvido Endlers: Krīze skārusi arī kreditētājus

Latvija kopš marta dzīvo krīzes apstākļos – daļa biroju strādā attālināti, veikalos mudina neuzkavēties, bet teātra izrādes jāskatās virtuālajā vidē. Daudzi uzskata, ka ierobežojumi Latvijā ir pārāk stingri. AS “4finance” reģionālais vadītājs Gvido Endlers intervijā Neatkarīgajai pauž pretēju viedokli.
01.06.2020. Ilze Šteinfelde
 
JĀBŪT MODRIEM. AS “4finance” reģionālais vadītājs Gvido Endlers brīdina iedzīvotājus neuzķerties uz apšaubāmiem aizdevumu devējiem, kuri, krīzei saasinoties, aktivizē savu darbību. Aizņemoties naudu no pelēkā tirgus, patērētāji ir pilnīgi neaizsargāti. Latvija šādu situāciju jau ir piedzīvojusi gan iepriekšējā krīzē, gan arī stājoties spēkā stingrākiem kreditēšanas noteikumiem ©Publicitātes foto

‒ Latvija ieviesa ierobežojumus īstā laikā un adekvātā apmērā. Tā kā “4finance” grupa darbojas 13 valstīs Eiropā, kā arī Argentīnā, Meksikā un ASV, tad varam salīdzināt situāciju dažādās valstīs un pat kontinentos. Šis salīdzinājums Latvijai ir labvēlīgs. Redzam, ka citur situācija ir sarežģītāka. Latvija ir viena no retajām, kas jau sniedz palīdzību gan uzņēmumiem, gan iedzīvotajiem. Ir valstis, kas palīdzību sola tikai pēc pandēmijas beigām.

Eksperti gan runā par to, ka būs otrais vilnis. Jācer, ka valsts būs tam vairāk gatava nekā pirmajam vilnim, kas visus pārsteidza nesagatavotus.

‒ Arī “4finance”?

‒ Neviens jau nebija tam gatavs. Sākoties Covid-19 pandēmijai, mēs reaģējām ļoti ātri. Burtiski pāris dienu laikā, turklāt tās bija brīvdienas, pārkārtojāmies attālinātam darbam. No 70 biroja darbiniekiem klātienē patlaban strādā vien divi trīs, pārējie ‒ attālināti. Tāpēc šobrīd mūsu birojs izskatās tukšs un kluss, bet vēl pirms pāris nedēļām šeit kūsāja dzīvība. Beidzoties ārkārtējai situācijai, arī mēs lemsim, kā strādāt nākotnē. Iespējams, daļa turpinās darbu attālināti, daļa atgriezīsies birojā. Taču diez vai visi tieši savās iepriekšējās darba vietās. Lai nodrošinātu maksimālu drošību, darba vietas pārkārtosim tā, lai attālumi starp tām būtu vairāk nekā divi metri, nerīkosim kuplas sapulces, rūpēsimies, lai arī pusdienas pārtraukumā darbinieki varētu ievērot fizisko distancēšanos.

‒ Parasti krīzē vajadzība pēc aizdevuma varbūt pat ir lielāka nekā miera laikos. Vai uzņēmumam darba šobrīd ir pārpārēm?

‒ Sabiedrībā valda mānīgs uzskats, ka šis ir tāds laiks, kad ir ievērojami pieaudzis pieprasījums pēc aizdevumiem, un tāpēc mūsu nozarei ir darba pilnas rokas, izsniedzot kredītus. Īstenībā tendence ir pretēja. Pēdējos trīs mēnešus arī mūsu nozarē ir bijis ievērojams kritums. Ja martā izsniegto aizdevumu apjomu salīdzinām ar janvāri un februāri, tad samazinājums ir mērāms 19 procentu apmērā, bet, salīdzinot aprīlī ar martu, kritums ir par 24 procentiem. Un izskatās, ka arī maijā situācija būs līdzīga.

‒ Vai šis varētu būtu zemākais punkts?

‒ Izskatās, ka varēsim noturēties šajā līmenī un kreditēšana zemāk vairs nekritīsies. Iemesls šādai pārliecībai ir tas, ka esošie un jaunie klienti šobrīd ārkārtīgi rūpīgi izvērtē situāciju, vai aizdevums tiešām ir vajadzīgs un, ja ir vajadzīgs, kādu produktu izvēlēties. To atklāj mūsu veiktā aptauja, kura parāda, ka 52 procenti no aptaujātajiem pirms pieteikuma iesniegšanas apdomā, vai iecerētā pirkuma vai pakalpojuma maksa ir tā vērta, lai stātos kredītattiecībās. Galvenais šaubu iemesls - nedrošība par nākotni, par to, vai būs darbs un ienākumi, lai varētu aizdevumu atdot. Tajā pašā laikā arī kredītdevēji šobrīd stingrāk nekā iepriekš izvērtē, kam izsniegt aizdevumu. Tas atspoguļojas arī datos. Agrāk no visiem aizdevuma pieteikumiem tika apmierināti aptuveni 30 procenti, bet tagad tikai 23 procenti. Vienkāršāk runājot, šobrīd atsakām 77 klientiem no simta.

‒ Vai tās ir Covid-19 krīzes sekas?

‒ Jā, turklāt samazinājums ir abās pusēs - gan no klientu, gan uzņēmumu puses. Taču salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā kritums ir mazāks. Polijā un Spānijā situācija ir dramatiskāka. Diemžēl šī situācija spiež uz tirgus konsolidāciju arī Latvijā, un arī mums nācās pieņemt skarbus lēmumus. Tirgus lejupslīdes dēļ mums vajadzēja pārskatīt savu līdzšinējo darbību, produktus un piedāvājumu, un atvadīties no aptuveni 15 procentiem darbinieku. Kas būs nākotnē, nezinām. Ļoti gaidām 9. jūniju, kad beigsies ārkārtējā situācija, kas, iespējams, pamazām atdzīvinās tirgu. Tajā pašā laikā vidējās aizņēmuma summas nav mainījušās - tās joprojām variē no 230 līdz 240 eiro.

‒ Kā šo krīzi pārdzīvo klienti, kuri bija paņēmuši aizņēmumu, pirms Covid-19 sāka uzņemt apgriezienus Latvijā? Vai visi spēj segt savas saistības, un kas notiek ar tiem, kas to nevar?

‒ Mēs bijām pirmie, kas sākām palīdzēt klientiem šajā grūtajā brīdī. Atkarībā no produkta un katra individuālās situācijas piedāvājam risinājumu, piemēram, atliekot maksājumu līdz brīdim, kad klients spēj segt savas saistības. Turklāt tiek pagarināts arī kopējais aizņēmuma laiks, nepalielinot maksājumus atlikušajos mēnešos. Atliktā maksājuma laikā klientam ir jāmaksā tikai procenti par kapitāla lietošanu. Ja situācija ir tik sarežģīta, ka nav iespējams veikt pat šo maksājumu, arī tādā gadījumā ejam pretī, izveidojot atmaksas grafiku, kurā pirmais maksājums ir tikai pēc 30 dienām. Gribu uzsvērt, ka mēs nenododam parādu trešajai pusei, ja klientam radušās problēmas krīzes dēļ.

‒ Vai krīzes dēļ ir mainījušies kritēriji, pēc kuriem vērtējat klientu maksātspēju?

‒ Mēs joprojām klientus vērtējam pēc tā sauktā “risk based” modeļa, kurā ir vairāk nekā 4000 kritēriju katra klienta individuālai novērtēšanai.

‒ To noteikti dara dators, vai ne?

‒ Jā, to dara datorprogramma. Tas izslēdz cilvēcisko faktoru un iespēju darbiniekam pieņemt neizsvērtu lēmumu. Programma analizē datus ne tikai no valsts informācijas sistēmām, bet arī klienta uzvedību, piemēram, kādā diennakts laikā tiek veikts pieteikums, no kādas ierīces un kādas vietas, cik bieži ienāk mājaslapā, cik ilgu laiku patērē pieteikuma aizpildīšanai. To saucam par digitālā nospieduma izvērtēšanu. Tāpat analizējam, vai potenciālajam klientam ir darbs, kāda ir ienākumu un izdevumu proporcija un iepriekšējā kredītvēsture. Turklāt tā ir tikai maza daļa no kritērijiem. Programma to visu izanalizē un spēj prognozēt, vai potenciālais klients neuzņemas par daudz lielas saistības un vai tās nekļūs par lielu apgrūtinājumu arī tādā gadījumā, ja viņš zaudēs darbu. Praksē esam pārliecinājušies, ka šis modelis strādā precīzi, jo līdz 30. kavējuma dienai saistības spēj nokārtot 90 procenti, bet līdz 90. dienai ‒ 95 procenti. Atlikušie 5 procenti lielākoties ir maksātnespējas gadījumi, krāpniecība, protams, arī cilvēki, kuri nespēj vai nevēlas noslēgt savas saistības.

Bet atbildot uz jautājumu par kritēriju maiņu, varu teikt, ka esošos kritērijus esam padarījuši stingrākus. Tāpat ļoti rūpīgi vērtējam situāciju krīzes skartajās nozarēs un dīkstāves pabalsta saņemšanas faktu.

‒ Vai tas samazina iespēju saņemt aizdevumu?

‒ Jā, tas samazina reitingu. Viennozīmīgi.

‒ Vai valsts kļūdījās, maksājot dīkstāves pabalstu?

‒ Dīkstāves pabalsta izmaksa bija pareizs lēmums. Tas palīdzēs vismaz daļai uzņēmumu pārvarēt krīzi. Taču tas aktualizēja vēl vienu problēmu, proti, aplokšņu algas, ar ko Latvija cīnās jau gadiem. Tie, kam maksāja algu aploksnē, saņemot dīkstāves pabalstu, palika ar garu degunu, un, manuprāt, šis fakts varētu nākotnē veicināt lielāku cilvēku vēlmi iziet no tā sauktās melnās vai pelēkās ekonomikas.

‒ Krīzē apsīkušas arī reklāmas, ko izjūt ne tikai mediji, bet arī reklāmas biznesā iesaistītie. Arī “4finance” nereklamējas.

‒ Tā nav nevēlēšanās stāstīt par saviem pakalpojumiem, bet gan sekas reklāmas ierobežojumiem, kas stājās spēkā 2019. gada 1. jūlijā. Kopš šī datuma vairs nav atļauta mūsu nozares pakalpojumu reklāma, izņemot gadījumus, kad tiek reklamēts zīmols. Šobrīd Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir vērsusies pie valdības ar lūgumu atļaut kredītiestādēm reklamēt līzingus, hipotekāros kredītus un studējošo kredītus. Mēs tomēr uzskatām, ka tas nav īsti pareizi ‒ veikt kosmētiskos labojumus, turklāt mīkstināt ierobežojumus vienam finanšu sektoram, bet otram ne. Tas tiešā veidā ietekmē nebanku sektora konkurētspēju un attīstības potenciālu. Sekas šādai labošanai jau ir redzamas pēc iepriekšējo grozījumu pieņemšanas. Vairākas pozīcijas tika pieņemtas steigā, neizvērtējot ietekmi uz tautsaimniecību. Un viens no tiem ir reklāmas jautājums, otrs - likmju jautājums. Latvijā šobrīd ir viens no stingrākajiem regulējumiem Eiropas Savienībā, turklāt to pavada četrkārtīgi paaugstināta licencēšanas maksa. Tāpēc mūsu pozīcija - neveikt kosmētiskus labojumus, bet skatīt visus jautājumus kompleksi, neķeroties te pie viena, te pie otra, te pie trešā jautājuma.

‒ Jūs minējāt, ka stingrāko kritēriju dēļ šobrīd aizdevumus saņem mazāk klientu nekā iepriekš. Taču, ja nepieciešamība pēc naudas ir ārkārtīgi liela, tad cilvēks atradīs iespēju aizņemties ‒ vienalga no kā un kādā veidā.

‒ Ļoti smags jautājums. Ja, izvērtējot situāciju, mums nākas atteikt klientam, viņš dodas pie nākamā aizdevēja. Ja arī tas atsaka, atkal pie nākamā. Ja nepieciešamība pēc kredīta joprojām ir liela, tad tiešām tiek meklētas citas iespējas. Piemēram, portālā ss.lv ir ne mazums naudas aizdevuma piedāvājumu. Lai aptvertu problēmas nopietnību un pelēkā sektora īpatsvaru, mēs ievietojām sludinājumu ar tekstu, ka vajadzīgs aizdevums. Piedāvājumi bira kā no pārpilnības raga, un teju visos tika prasītas lielas ķīlas, automašīnas, vērtslietas, kā arī augsti aizdevuma procenti, bet patērētāju aizsardzība ‒ nekāda. No likumiskā viedokļa šāds nelicencēts un nereģistrēts rūpals ir visai apšaubāms. Tiek apkrāpta valsts, un bail pat iedomāties, kas notiek ar cilvēku, kurš nespēj laikā atmaksāt.

Līdzīga situācija bija arī iepriekšējā krīzē, kad pieauga nelegālais tirgus. Tāpat arī, stājoties spēkā stingrākiem kreditēšanas noteikumiem, daļa vairs nevarēja saņemt aizdevumu un devās pie apšaubāmiem aizdevējiem. Arī šobrīd diemžēl notiek tas pats, un, padziļinoties krīzei, problēma var saasināties. Mēs ļoti aicinām nevienu neizmantot apšaubāmus piedāvājumus, jo patērētāju aizsardzība šādos darījumos parasti neeksistē.

Par gadījumiem, kuros saskatām likuma pārkāpumus, iespēju robežās informējam Patērētāju tiesību aizsardzības centru, ar kuru mums pēdējos gados ir izveidojies konstruktīvs dialogs.

‒ Cik atceros, ne vienmēr tāds ir bijis...

‒ Pēdējos gados tiešām situācija ir uzlabojusies. Arī mēs no savas puses esam mainījušies un kļuvuši atvērtāki dialogam. Mums nav jākaro, bet jāstrādā kopā pie nozares veidošanas. No tā ieguvēji ir visi ‒ gan valsts, gan patērētāji, gan arī uzņēmumi. Mums ir svarīgi rūpēties par patērētāju interesēm, reizē nezaudējot uzņēmējdarbību, kas nodrošina darba vietas un ienākumus valsts budžetā nodokļu veidā.

‒ Kā jūs domājat, cik ilgi Latvijā vilksies krīze un cik ilgs laiks būs vajadzīgs, lai atgūtos?

‒ Ja mēs runājam par alternatīvo finanšu pakalpojumu nozari, tad, manuprāt, vajadzēs gadu, lai atgūtos. Jau tagad ir skaidrs, ka 2020. gads “4finance” būs diezgan smags, visticamāk ‒ zaudējumus nesošs. Beidzoties ārkārtējai situācijai un pat sākoties ekonomikas augšupejai, sabiedrība vēl kādu laiku noteikti dzīvos krīzes iespaidā un rūpīgi izvērtēs savas vēlmes un vajadzības. Līdz ar to es domāju, ka mūsu nozare, tāpat kā ikviena cita pakalpojumus sniedzoša nozare, pandēmijas sekas izjutīs vēl ilgi. Īpaši smagi klāsies kultūras nozarei un tūrismam.

Tomēr šī situācija arī parādīja, ka mēs kā uzņēmums varam mainīt darba organizāciju dažu dienu laikā, spējam transformēties un strādāt tikpat efektīvi kā agrāk.

‒ Vai arī Latvija kopumā spēja tikpat ātri reaģēt?

‒ Domāju, ka kopumā Latvija to spēja. Turklāt, lai arī cik ekonomikai sāpīgi būtu bijuši pieņemtie lēmumi, kas noteica dažādos ierobežojumus, cilvēku veselība nedrīkst būt diskusijas jautājums ‒ tai ir jābūt prioritātei. Un lielā mērā valsts ar šo uzdevumu tika galā teicami. Arī uzņēmumi un tajos strādājošie cilvēki pierādīja, ka var pārkārtoties un ātri mainīt savus paradumus. Mums zināmā mērā palīdzēja tas, ka Latvijā internets ir pieejams 80 procentiem. Citās valstīs situācija bija sliktāka un līdz ar to arī lielāka negatīvā ietekme uz ekonomiku. Latvijā, es ceru, krīze neievilksies.