Edgars Tavars: Tas, kas pašlaik notiek parlamentā, ir vājprāts

Par parlamenta darbu vīrusa pandēmijas apstākļos, par Satversmes tiesas spriedumu Ikšķiles aptaujas lietā, par administratīvi teritoriālās reformas līkločiem un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētāju Edgaru Tavaru.
03.06.2020. MKMāris Krautmanis
 
Edgars Tavars: “Saeimai bija jāveic attiecīgi grozījumi Saeimas kārtības rullī, ka ārkārtas laikā strādājam digitālā platformā. Taču tas netiek darīts. Pietrūkst vārdu, lai pieklājīgi nosauktu to, kas notiek.” ©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Kā vērtējat attālināto darbu e-Saeimā?

‒ Saeimas kārtības rullī ir ierakstītas procedūras, kā jānotiek Saeimas sēdēm, taču tas, kas notiek pašlaik, nepavisam neatbilst šim dokumentam. Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (NA) būtu jābūt stingrai Saeimas kārtības ruļļa sardzei, taču normas netiek ievērotas. Arī Satversmei e-Saeima ir neatbilstīga.

Valdošajai koalīcijai bija jārosina un Saeimai bija jāveic attiecīgi grozījumi Saeimas kārtības rullī, ka ārkārtas laikā strādājam digitālā platformā. Taču tas netiek darīts. Pietrūkst vārdu, lai pieklājīgi nosauktu to, kas notiek.

‒ No pašvaldību pārstāvjiem ir dzirdēts, ka administratīvi teritoriālās reformas likuma pieņemšanas gaitā viņu viedoklis netiek uzklausīts. Vai arī Saeimas opozīcijas viedokli neuzklausa?

‒ Tas tik tiešām ir ļoti jūtams, it īpaši administratīvi teritoriālās reformas pieņemšanas gaitā, kad tiek darīts viss, lai alternatīvs viedoklis nebūtu dzirdams, ‒ viedoklis, kas nesakrīt ar ministra un valdošās koalīcijas viedokli, tiek vienkārši izslēgts. Tas notiek regulāri. Tik cinisku attieksmi neesmu iepriekš redzējis. Mums šī nav pirmā reize opozīcijā, bet tā, kā notiek tagad, tas ir vājprāts.

Arī tāds prastums, kāds tagad lien ārā no augstākās lēmējvaras, iepriekš nav pieredzēts. Ja parlaments neievēro pats savu kārtības rulli, kā var prasīt, lai sabiedrība ievēro likumus?

Šīs kļūdas, ko valdošā koalīcija pašlaik pieļauj, vēlāk būs jālabo. Šī kļūdu labošana mūsu valstij maksās ļoti dārgi.

Ar bažām gaidu to brīdi, kad atkal būs vaļā visas robežas. Iespējams, ka būs ļoti liels emigrācijas vilnis.

‒ Ir politikas vērotāji, kas domā, ka milzīgai emigrācijai nebūs cēloņu. Bet var būt, ka emigrācija būs. Kādi tad varētu būt tās cēloņi?

‒ Galvenais cēlonis būs tāds, ka ļoti daudzi cilvēki būs palikuši bez darba. Jo ļoti daudzi uzņēmēji būs spiesti aizvērt vai jau ir aizvēruši savus iestādījumus un ražotnes. Aizvērsies arī uzņēmumi, kas ražo eksportam, rada augstu pievienoto vērtību un atnes valstī naudu no ārpuses. Importa īpatsvars mūsu ekonomikā ir milzīgs, un to kompensēt var, tikai palielinot eksportu.

Īpaši tagad pandēmijas laikā jāatbalsta uzņēmumi, kas ražo iekšējam tirgum - tas ir tautas dzīvotspējas nodrošināšanai. Bet pašlaik koalīcija nestrādā nevienā no šiem virzieniem. Valsts ārējais parāds neizbēgami palielināsies. Ja aizņemtā nauda netiks ieguldīta jomās, kas ar laiku var nest labumu mūsu ekonomikai, ja tā tiks izķinķelēta kāda Skultes termināļa būvē, tad būs slikti. Tādi projekti kā Skultes terminālis ietekmēs ekonomiku ar mīnusa zīmi - tas var būt otrs OIK, jo gāze paliks dārgāka un cilvēkiem rēķini kļūs lielāki.

Mēs redzam, ka koalīcija izlieto aizlienētos miljardus pēc tikai sev zināmiem kritērijiem, tāpēc nekas labs nav sagaidāms.

‒ Ir apturēts dzelzceļa elektrifikācijas projekts. Vai tas ir pareizi darīts?

‒ Tranzīts un loģistika ir aptuveni 10% no iekšzemes kopprodukta. Dzelzceļā visa pasaule ir gājusi un turpinās iet zaļajā virzienā ‒ atteikties no dīzeļlokomotīvēm. Ja Latvija atsakās no dzelzceļa elektrifikācijas, tad ar to tiek paziņots, ka nākamajos gados Latvija atsakās no tranzīta vispār. Ja būtu plāns, kā un ar ko tranzītu aizstāt, tas būtu viens scenārijs. Taču tāda plāna nav.

Ir jāskatās ilgtermiņā, taču satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) ir pateicis, ka viņu tranzīts neinteresē. Dzelzceļā strādā tūkstošiem cilvēku, taču no viņiem ar vieglu roku atsakās - dzelzceļu nemodernizē, cilvēkus atlaiž. Viņi taču nevar uzreiz tā ņemt un atrast citu nodarbi - ir dzelzceļnieku paaudzes, kur tēvs, dēls un vectēvs ir strādājuši dzelzceļā. Un arī visur citur, izņemot lauksaimniecību, ir vakanču samazinājums.

‒ Toties uz priekšu virzās „Rail Baltica” projekts. Varbūt tas ir tas alternatīvais projekts?

‒ Dzelzceļa elektrifikācijai tā nav alternatīva. Ir pieprasījums pēc konteinerkravām. Perspektīvs ir Baltkrievijas virziens. Bet „Rail Baltica” primāri būs domāts pasažieru transportam. Arī kravām tas būs, taču galvenokārt pasažieriem.

Pie tranzīta attīstības gadiem ilgi ir strādāts, pētīts, plānots, taču tagad viss šis darbs un arī ieguldītie līdzekļi tiek aizlaisti projām uz kanalizāciju.

Varbūt kādam ir bažas, ka kādai nepareizai kompānijai varētu tikt dots elektrifikācijas projekts? Bet, lūdzu, piesaistiet visus savus ekspertus, „sargsuņus”, novērotājus un izvēlieties labāko piedāvājumu! Pats svarīgākais taču ir mūsu valsts tautsaimniecība - vajag, lai šeit notiktu ražošana, lai produkciju varētu ātri, ērti eksportēt uz visu pasauli. Skaidrs, ka nākotnē šā vai tā nāksies no veco laiku lokomotīvēm atteikties, taču tad modernizāciju vairs nevarēs veikt par Eiropas struktūrfondu naudu. Te sekas būs redzamas ilgtermiņā, bet ir jau vēl citi koalīcijas lēmumi, kuru negatīvās sekas redzamas jau pašlaik.

‒ Saeima ir sākusi trešajā lasījumā izskatīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu. Kā jūs vērtējat likumprojekta pieņemšanas gaitu un kāds gaidāms rezultāts?

‒ Gan no paša sākuma, gan arī pašlaik netiek ņemts vērā sabiedrības viedoklis. Uz konkrētiem jautājumiem pašvaldību pārstāvjiem netiek sniegtas atbildes. Un nav atbildes arī uz pašu galveno jautājumu: „Kas cilvēkiem paliks labāk pēc šīs reformas?” Mēs vaicājam, vai ir kādi aprēķini, bet mums atbild, ka izglītības sistēma kļūšot labāka. Kas būs labāk? Ja tiks likvidēti 60% skolu, tas nozīmē, ka būs labāk? Vai tas, ka tiks slēgtas slimnīcas un cilvēkiem būs jābrauc ārstēties uz Rīgu, nozīmē, ka būs labāk? Vai komunālie maksājumi paliks labāki? Kas Ikšķilei paliks labāks? Kas Koknesei paliks labāk, kad to ievietos bijušajā Stučkas rajonā? Ikviens kandavnieks ir vienmēr zinājis, ka ir piederīgs Kurzemei, nevis Zemgalei. Kas Kandavā uzlabosies, ja to pievienos pie Tukuma? Tagad krīzes laikā ir redzams, ka mazās pašvaldības sniedz tik ātrus, efektīvus pakalpojumus, ka neviena lielā ne tuvu netiek līdzi. Tās ir pārtikas pakas, pusdienas bērniem, sociāla palīdzība senioriem, atbalsts daudzbērnu ģimenēm un maznodrošinātajiem un visāda veida atbalsts iedzīvotājiem. Tāpat arī uzņēmējiem - mazā pašvaldība skatās, kā var palīdzēt un palīdz. Tikmēr Rīgā tagad valda Saeimas valdošā koalīcija. Kāds Rīgā ir atbalsts? Nekāda. „Atbalsts” bija sabiedriskā transporta reisu samazinājums, lai visi tie, kam ir jābrauc, autobusā stāvētu saspiesti kopā.

Tās reformas būtība ir vienkārši ar flomāsteru pārzīmēt karti.

Radās tas no tā, ka bija uztaisīts pētījums un konstatēts, ka pašvaldību ir par daudz - pilsētnieki aptaujā atbildēja, ka pašvaldību ir par daudz. Tagad tiek taisīta reforma, un daudz cilvēku vēlas uzzināt, kas viņiem paliks labāk, taču atbildes nav.

Tāpēc arī sabiedrības viedoklis ir krasi mainījies un palielinās to cilvēku skaits, kas ir pret reformu. Jo nav tā labā pakalpojuma. Pēc pakalpojumiem būs jābrauc tālāk, pašvaldības centrs būs tālu projām. Pēc reformas mazās pašvaldības izmirs vēl ātrāk nekā līdz šim - cilvēki pārcelsies vai nu uz novada centru, vai Rīgu, vai atstās šo valsti.

‒ Satversmes tiesa par neatbilstošu Satversmei atzinusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) rīkojumu par Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas nolikuma darbības apturēšanu. Vai tas kaut kā ietekmēs administratīvi teritoriālo reformu?

‒ Ikšķile bija pirmā, kas pauda negatīvu attieksmi pret reformu. Valdošā vara vērsās arī policijā un nodarbojās ar mobingu pret šīs pašvaldības vadību, pret tiem, kas pārstāv savu iedzīvotāju intereses. Redzam, ka Ikšķiles iedzīvotāju skaits aug, ieņēmumi aug. Dabiski, ka viņiem ir jautājums, kam viņus vajag izreformēt? Viņi saprot, ka no reformas pilsētā attīstība neuzlabosies. Satversmes tiesas spriedums ir loģisks, bet redzam, ka ne Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), ne citiem valdības locekļiem tas nešķiet saistošs.

‒ Valsts drošības dienests aizturēja bijušo Satversmes aizsardzības biroja darbinieku Aigaru Sparānu. Pēc tam gan viņš ir izlaists pret drošības naudu. Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķi iesaistās viņa aizstāvībā. Kas notiek?

‒ Vienmēr esmu pieturējies pie principa, ka nevienu nevar uzskatīt par vainīgu, kamēr likumīgā ceļā nav bijis notiesājoša sprieduma.

Sparāns ir jau folklorizējies tēls - par viņu ir daudz stāstu. Pašlaik redzam, ka šie stāsti sāk izskatīties diezgan tuvi tam, kas agrāk ir dzirdēts. Ļoti ceru, ka tiesībsargājošās iestādes būs rūpīgi strādājušas un būs tiesa ar skaidru spriedumu, kas bažas par viņa nelikumīgām darbībām noņems vai apstiprinās. Tas, ka atsevišķi specdienestu darbinieki ir veikuši pretlikumīgas darbības, pamazām kā īlens no maisa spraucas ārā. Taču, kurš un pie kā ir vainīgs, pagaidām vēl nav noskaidrots.

Var redzēt, ka tiesībsargājošās iestādes pēdējos gados ir sākušas labāk, nopietnāk strādāt, nav vairs politizētu „masku šovu”.

‒ Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) ir aktīvi darbojusies, cenšoties panākt, lai Latvijas Universitātes rektors netiktu apstiprināts. Vēl viņa bīda Augstskolu likuma grozījumus. Kā vērtējat viņas paveikto?

‒Savulaik man bija daudz kritisku vārdu, ko veltīt bijušajam izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim, taču pašlaik salīdzinājumā ar Šuplinsku Šadurskis šķiet bijis izcils ministrs. Šuplinska ilgi traucēja Latvijas Universitātes rektora apstiprināšanu, tērēja bezjēdzīgiem tiesu darbiem valsts naudu, lai pierādītu kaut kādu savu ego. Manam bērnam, kas skatās televīzijā e-klasi, katru dienu jāredz titri, ka Šuplinska esot bijusi raidījuma idejas autore. Tas ir kā padomju laikos, kad lieliem un maziem bija jābūt pateicīgiem komunistu partijai. Tas ir bezgaumīgi.

Pašlaik tūkstošiem studentu, kas iepriekš strādāja un pelnīja, lai varētu studēt, ir palikuši bez ienākumiem. Taču no ministrijas puses nav nekāda atbalsta.

Ārkārtas stāvokļa aizsegā tiek izveidotas augstskolās padomes. Skaidrs, ka tās būs politizētas. Agrāk nevienam pat prātā nenāca tādā brutālā veidā jaukties iekšā augstskolu darbā.

Izglītības nozarei būtu daudz labāk, ja pašlaik nebūtu ministra vispār. Jo Šuplinskas darbība ir kaitīga un graujoša.

Jautājumā par Šuplinskas tiesāšanos, lai netiktu apstiprināts Latvijas Universitātes rektors, ZZS apsver iespēju vērsties prokuratūrā saistībā ar naudas izšķērdēšanu. Tur par zaudētu tiesas prāvu no valsts kabatas uz privāta advokātu kantora kabatu tika pārcelti 20 tūkstoši eiro.