Policists Normunds Krapsis par satiksmes un Ģirģena agresiju

Intervēt Valsts policijas priekšnieka vietnieku Normundu Krapsi bija plānots tikai par satiksmes problemātiku, proti, arvien pieaugošo agresiju uz ceļiem. Taču pēdējo dienu notikumu dēļ vairāk nācās runāt par iekšlietu ministra Sanda Ģirģena agresiju. Ministram radušās aizdomas par policijas jauno formastērpu iepirkumu, un viņš to pateicis Iekšējās drošības birojam, kas nekavējoties ierosinājis kriminālprocesu pret vadošajiem policijas darbiniekiem.
20.06.2020. Imants Vīksne
 
Normunda Krapša jaunais statuss: persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess. Jo ministrs par viņu pasūdzējies savam kabatas kantorim – Iekšējās drošības birojam. Taču no amata viņu var atbrīvot vienīgi tiešais priekšnieks, kurš darīt to negrasās. Nav pamata ©Oksana Džadana/ F64

I DAĻA

Par ko vispirms runāsim? Par agresiju satiksmē vai agresiju no ministra Ģirģena puses?

Par pēdējiem notikumiem? Pilnīgi vienalga.

Tad sākam ar formastērpiem. Vai formastērpu iepirkums ir korumpēts?

Pirmkārt, šobrīd apgalvojums par kaut kādu korupciju nav izskanējis. Ir runa par amatpersonu bezdarbību, nolaidību un par krāpšanu. Tā būtu viena lieta. Un, kā jau es paziņoju, brīdī, kad šis fakts kļuva zināms, mana sirdsapziņa ir tīra. Es vienmēr esmu strādājis godprātīgi. Esmu vēlējies, lai policisti beidzot saņemtu atbilstošu formu ‒ mūsdienīgu, pievilcīgu, ērtu. Arī mana civilā profesija ir saistīta ar apģērba modelēšanu un konstruēšanu. Esmu beidzis Vieglās rūpniecības tehnikumu. Iepirkuma procesā tiku iesaistīts arī šo zināšanu dēļ. Man nav atbilžu, kāpēc Iekšējās drošības birojs uzsācis kriminālprocesu. Šobrīd arī neesmu nopratināts, neko sīkāk paskaidrot nevaru. Vienkārši esmu nepatīkami pārsteigts. Skaidrs, ka šo situāciju neatstāšu bez ievērības, jo ir aizskarta mana cieņa. Ne tikai mana, bet arī manas ģimenes. Arī Valsts policijas gods. Skaidrs, ka cīnīšos par savām tiesībām.

Ģirģens ir pateicis, ka viņa rīcībā ir kaut kādi fakti? Kādi tādi fakti varēja klejot apkārt politiskajā vidē?

Man grūti komentēt, no kurienes kas ir nācis. Varu tikai pateikt, ka par visiem šiem procesiem ir bijis Iekšlietu ministrijas audits un tajos nav saskatīti nekādi tiesību pārkāpumi vai pretendentu ierobežojumi. Ir notikušas pārsūdzības, un iestādes lēmumus izskatīja Iepirkumu uzraudzības birojs. Nu, ja arī šī iestāde pateikusi, ka iepirkuma procesā viss bijis kārtībā, man nav atbilžu. Es nevaru šobrīd neko komentēt.

SRC „Brasa” ir ļoti profesionāls uzņēmums. Formas taisa arī mūsu un citu pasaules valstu armijām. Nav nekāds kaktu kantoris paņemts.

Protams! Ne tikai armijām, bet, cik man zināms, arī citu pasaules valstu policijām. Tāpēc notikušais ‒ cik tas ir pārsteigums jums, tas ir pārsteigums arī man.

Vai var pastāvēt kādi citi iemesli, kādēļ Ģirģens šobrīd vēršas pret Valsts policijas vadību?

Nezinu. Es nevaru šo komentēt.

Jūs tikāt minēts kā viens no perspektīviem kandidātiem uz vakanto Valsts policijas priekšnieka amatu.

Patīkami dzirdēt. Nezinu, vai tiku minēts.

Ja tagad tiks izsludināts tas slavenais konkurss ar melu detektora ‒ poligrāfa izmantošanu, vai gribēsiet kandidēt un sēsties pie Ģirģena poligrāfa?

Pie šādiem apstākļiem, kad runa ir par kaut kādu poligrāfu, manā skatījumā tā ir neuzticēšanās iestādei un amatpersonām. Mēs ‒ visas augstākā līmeņa amatpersonas ‒ jau esam saņēmuši pielaides valsts noslēpumam. Manā skatījumā šis (priekšnieka izraudzīšanās) process nav atbilstošs tam mērķim, kas ir jāsasniedz: no pretendentiem jāizvēlas labākais iestādes vadītājs. Domāju, ka diez vai es startēšu.

Kas notiks, ja ministrs jums liks iet prom no esošā amata? Atstādinās.

Ministrs nepieņem šos lēmumus. Šos lēmumus pieņem Valsts policijas priekšnieks. Šobrīd tas ir Grišina kungs. Un, kā jau Grišina kungs publiski pateica, viņš neredz tam pamata. Ko vispār nozīmē ‒ jāiet? Es esmu dienestā.

Jo ministrs palūdza...

Katram savā amatā ir sava kompetence, un atbilstoši kompetencei viņš var rīkoties.

Jūs pats netaisāties iet prom?

Nē, netaisos. Dienests pagarināts, tā ka viss kārtībā.

II DAĻA

Tagad no politikas pievēršamies cita veida agresijai! Policija sākusi jaunu satiksmes drošības kampaņu - „Agresīva braukšana atstāj rētas.” Kampaņas video centrā ir asiņains BMW? Kāpēc asiņains, un kāpēc BMW?

Sāksim ar to, ka BMW nav izvēlēts speciāli - man jau nācās skaidrot šo faktu ar šīs markas fanu klubiem. Tas nav vērsts pret konkrētu marku.

Statistikā BMW parādās augšgalā?

Nē, neparādās. Tas ir tikai stereotips. Bet mēs arī šādu statistiku pēc automodeļiem un markām neanalizējam.

Pirms gadiem pieciem par šo tēmu rakstīju, un no jūsu datiem izrietēja, ka klasisks huligāns ir pelēks „Audi 80”.

Jā, tas bija Valsts policijas pētījums par satiksmes negadījumiem ar smagām un letālām sekām. Pētījumā izkristalizējās, ka topa augšgalā ir vismaz 20 gadus veca „Audi” markas automašīna un autovadītājam ir aptuveni 30 gadi. Tā ka markai mūsu kampaņā nav būtiskas nozīmes. Bet ‒ kāpēc tā ir tik asiņaina un skarba? Reizēm ir nepieciešams skarbāk uzrunāt auditoriju, lai aktualizētu problēmas, kas būtiski ietekmē satiksmes drošību.

Agresija uz ceļa jau arī rada vairāk asiņu. Avārijas smagākas, upuru vairāk.

Protams! Un ar vārdu „agresija” es nedomāju tikai klasiski Administratīvo pārkāpumu kodeksā uzskaitītās piecas dispozīcijas, kurās definēta agresīva braukšana. Manā skatījumā agresīva braukšana ir arī tāds braukšanas stils, kad vadītājs, nerādot virzienrādītājus, maina braukšanas joslas, šķērso nepārtraukto līniju. Šobrīd atsevišķiem autovadītājiem tā jau liekas norma, ka horizontālais ceļa apzīmējums uz viņiem neattiecas. Šāds pārkāpumu kopums veido viņu braukšanas stilu, ko raksturo nihilistiska attieksme pret noteikumiem un citu satiksmes dalībnieku ignorēšana. Piemēram, braucot pa A9 šoseju, kur ir ļoti līkumains un garā ceļa posmā ir nepārtrauktā līnija, to, kurš citus apdzen, viennozīmīgi var uzskatīt par agresīvu satiksmes dalībnieku. Varbūt ar viņu pašu nekas nenotiks, bet viņš var izprovocēt avāriju, kurā cietīs citi nevainīgi cilvēki.

Vai šobrīd ir pamats teikt, ka agresijas līmenis uz ceļiem pieaug?

Ja skatāmies statistikā, 2019. gadā par agresīvu braukšanu sastādīti 1470 protokoli. 2018. gadā - 859. Līdzko policija kādam problēmjautājumam pievērš lielāku uzmanību, tiek konstatēta problēmas aktualitāte. Un arī šogad ārkārtējās situācijas laikā agresīvo braucēju skaits būtiski nesamazinājās, kaut gan satiksme bija mazāk blīva, nebija sastrēgumu. Acīmredzot brīvāks ceļš veicināja atsevišķu satiksmes dalībnieku agresivitāti. Kampaņa kopumā ir vērsta uz jaunākiem autovadītājiem, tiem, kuriem mazāka pieredze. Mērķauditorija ir 18 līdz 34 gadi. Bet tas nenozīmē, ka 50 gadu vecuma grupā nav agresīvu autovadītāju, un ir arī vecāki.

Par statistiku runājot, kāpēc sievietes uz ceļiem nositas mazāk un nosit mazāk. Kas ir tas, ko vīriešiem no sievietēm jāmācās?

Sievietes pēc dabas ir prātīgākas un likumpaklausīgākas. Jebkura veida pārkāpumus analizējot, vīrieši dominē. Tas laikam ir no dabas.

Jaunnedēļ Jāņi. Visi ies, skries, brauks. Kā izdzīvot?

Negribas saistīt nacionālos svētkus ar riskiem, bet, protams, tādi pastāv, tāpēc policija savlaicīgi izstrādā gan sabiedriskās kārtības, gan satiksmes drošības uzraudzības plānus. Tiek piesaistīti papildu resursi. Skaidrs, ka uz ceļiem būs alkohola lietošanas pārbaudes. Taktiku salīdzinājumā ar citiem gadiem gan pamainīsim, bet par to, ka pārbaudes būs, lai autovadītāji nešaubās. Policijas uzdevums nav tikai uzraudzīt satiksmes dalībniekus, bet arī kopumā rūpēties par sabiedrības drošību un veselību. Tāpēc papildus tiks kontrolēts, kā tiek ievēroti pulcēšanās noteikumi, vai netiek pārkāpta distancēšanās. Katrā ziņā darbs no policijas puses būs aktīvs.

Izmantojot izdevību, vēlreiz atgādinu un aicinu ‒ alkohols nav savienojams ar stūri. Ja esam lietojuši, tad sēžam pie ugunskura, izguļam, un braucam mājās tikai skaidrā vai prasām, lai stūrē kāds cits, kurš ir skaidrā.