Ringolds Arnītis: Rīgas osta kavē graudaugu eksportu

Zemkopji saskaras ar šķēršļiem graudu eksportā no Rīgas ostas. Par izveidojušos situāciju Neatkarīgās intervija ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes pārstāvi, Latvijas Agronomu biedrības valdes locekli Ringoldu Arnīti.
22.07.2020. MKMāris Krautmanis
 
Ringolds Arnītis: „Valdības politika grauj ne tikai tranzītu. Arī graudaugu eksportam caur Rīgas ostu ir radīti šķēršļi!” ©Publicitātes foto

Kādas ir problēmas graudaugu eksportam?

Gan tranzītkravu, gan vispār kravu kritums ostās ir ļoti ievērojams. Tomēr ir arī labās ziņas, ka Latvijas zemkopības kooperatīvi ražo daudz graudu. Lielākā daļa Latvijas graudaugu - kvieši, rudzi, auzas, griķi - aiziet uz eksportu caur ostām. Graudaugu eksporta pienesums Latvijas ekonomikai ir ļoti ievērojams - mēs sezonā eksportējam graudus 600 - 700 miljonu eiro vērtībā.

Pašlaik ir tāda situācija, ka Rīgas brīvostas pārvaldes ostas kapteinis janvārī ir izdevis rīkojumu, kas atļauj piestātnē A5-5 tauvot tikai pasažieru un „Ro-Ro” tipa kuģus. Līdz ar to ir apgrūtināts graudu eksports, nogādājot tos „Rīgas ostas elevatorā” un iekraujot kuģos. Graudi tiek ievesti vienā vietā, tad tiek pārvesti ar automašīnām uz citu, kur tiek glabāti un krauti kuģī. Rodas sarežģījumi un lieki izdevumi. Rīgas elevators ir labs tādā ziņā, ka tur būtu iespējams šķirot graudus. Tas būtu labi gan graudaugu audzētāju kooperatīviem, gan Rīgai.

Kļūst ļoti sarežģīti vest nodot graudus eksportam no Vidzemes un Latgales. Tad zemkopjiem jāskatās uz Liepāju vai Ventspili, bet tas ir tālāk un transportēšana izmaksā dārgāk.

Protams, jautājumi par putekļiem un smakām Rīgā jārisina, un tāpēc tika realizēts Krievu salas projekts. Taču tas nav līdz galam labi atrisināts tādā veidā, lai mūsu eksportētājiem ar to būtu pietiekami.

Domāju, ka jaunajai Rīgas varai šim jautājumam vajadzētu pievērsties un tas ir jāsakārto, lai eksportējošiem uzņēmumiem būtu normāli nosacījumi. Latvijas ekonomikā nav tik daudz ražojošu jomu, lai tā vienkārši radītu sarežģījumus graudu eksportētājiem. Ja uzņēmējam divreiz jāpārkrauj sava krava, jāved tā no vienas vietas uz citu, viņš sāks rēķināt, vai viņam nav izdevīgāk meklēt citu ostu.

Ir saprotams, ka pastāv koncepcija par ostas saimnieciskās darbības pārvirzīšanu tālāk projām no pilsētas centra uz Daugavas iztekas pusi, taču vismaz pagaidām pietrūkst labas alternatīvas Rīgas elevatoram. Tur pašlaik ir pietiekama infrastruktūra, tur ir putekļu nosūkšanas ierīces, kas samazina gaisa piesārņojumu. Raža šogad būs ļoti lieliska. Lieliski būtu arī saglabāt tās kvalitāti un nodrošināt tās eksportu.

Caur Rīgas ostu iet arī Lietuvas kravas. Ja lietuvieši jutīs, ka Rīgā radušies apgrūtinājumi, viņi vedīs graudus uz savas valsts ostām. Būtu jārada tādi apstākļi, lai kravu vedēji vēlētos strādāt ar Rīgu un vestu kravas uz Rīgas elevatoru.

Savulaik vai katru gadu bija problēmas ar dzelzceļa vagoniem. Tiklīdz ir ražas novākšana, tā vagonu trūkst. Arī šāda veida jautājumi būtu jārisina Rīgas varai.

Nevar gan vairs īsti saprast, kas tagad ir Rīgas vara un vara Rīgas ostā. Pašvaldību vada administratori...

Tā laikam ir tā galvenā problēma. Ilgu laiku tādā režīmā nevar strādāt. Ja pilsētas vadībā ir iecelti ierēdņi, tad viņi tikai apsaimnieko tos naudas resursus, kas viņiem ir iedoti. Pilsētas attīstība nav viņu lauciņš, viņiem darāmo darbu saraksts ir īss. Agrāk graudu kravas Rīgai nebija prioritāte, jo nāca tranzītkravas un nauda griezās. Taču tagad pie pašreizējā kravu plūsmas apsīkuma graudi varētu Rīgai būt ļoti vērtīga lieta.

Bet Rīgas domei jau vairs nav teikšanas Rīgas brīvostā.

Nav jau arī Rīgas domes.

Valdība labas pārvaldības vārdā ir mainījusi sistēmu, un brīvostas pārvaldes valdē vairs nav pašvaldības pārstāvju, līdz ar to Rīgas pašvaldībai vairs savā ostā nav teikšanas. Ievēlētie jaunie Rīgas domnieki atnāks un ieraudzīs, ka osta uz viņiem neattiecas. Varbūt tad, ja būs ievēlēts „pareizs” domes sastāvs, valdība varētu atgriezties pie vecā modeļa, ka Rīgas domei tomēr pārstāvji ostā ir?

Es tā ceru. Jo man šķiet, ka bez pašvaldības cilvēkiem ir ļoti grūti strādāt. Kā var domāt par pilsētas attīstību, ja osta ir izgriezta no pilsētas ārā? Tas modelis, kas bija iepriekš, manuprāt, bija pareizs - vienādās daļās pašvaldības un valdības pārstāvji. Tas bija sabalansēts. Nedomāju, ka ar centralizāciju var iegūt labāku pārvaldību. Politiķiem vajadzētu nākt pie prāta un atgriezties pie iepriekšējā ostas pārvaldes modeļa. Kravas jau pa gaisu ostā nenonāk - tiek izmantota pilsētas infrastruktūra. Tāpēc osta un pilsēta var dzīvot kopā, tikai sadarbojoties.

Ja ārkārtas vēlēšanas notiks un jaunā dome tiks ievēlēta, var iznākt tā, ka tā kādu laiku vēl nav nostabilizējusies un spējīga produktīvi strādāt. Šis laiks sakrīt ar to laiku, kad tieši būs visaktīvākā ražas novākšana un eksportēšana...

Par to jau arī ir vislielākās bažas - ka nebūs, kas risina lauksaimnieku un ostas problēmas.

Diemžēl līdzšinējā valdošo partiju politika ar strauju raustīšanos un radikāliem lēmumiem par ostām ir veicinājusi tās nelāgās parādības, kuras redzam - spēju tranzītkravu kritumu, kas pirmajā ceturksnī Rīgas ostai bija par 23,9%, bet pusgada mīnuss ir 27,6%. Tagad vēl klāt nāk bažas, ka arī lauksaimniecības produktu eksports tiks būtiski kavēts un grauts. Nezinu, kāda būs situācija gada beigās, kad varēs analizēt, kādi skaitļi ir bijuši Tallinas ostā, Klaipēdas ostā. Baidos, ka kaimiņiem tie būs labāki, bet Rīga būs atpalicēja un zaudētāja. Latvijai jau nav nekādu dižo resursu eksportam - ir kokmateriāli, pārtikas produkti, graudi. Tiem vajadzētu pēc iespējas lielāku atbalstu un zaļo gaismu. Jūras transports ir salīdzinoši lētāks, bet Latvijai ir ostas ‒ tās vajadzētu izmantot.

Šogad ir visi priekšnoteikumi, lai graudaugu raža būtu ļoti laba - gan valdībai, gan galvaspilsētai vajadzētu pagriezties zemnieku virzienā ar seju. Tā ir reāla nauda. Var jau lepni teikt, ka neko nevajag, ka nevajag neko ražot, jo tad put un smird. Ka būs tikai parki un daba. Taču, ja pilsētā nav naudas, tad cilvēki brauc projām.