Pašvaldībām jārisina arī digitālās vides pieejamības jautājumi

Aprit gads, kopš darbu VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, vienā no nozīmīgākajām sakaru nozares kapitālsabiedrībām, uzsāka jauna valde. Intervija ar centra valdes priekšsēdētāju Edmundu Beļski.
30.08.2020. ZPZane Puķe
 
©Publicitātes foto

Kā vērtējat pirmo gadu LVRTC? Kas ir būtiskākais, ko izdevies paveikt?

LVRTC valde amatā stājās salīdzinoši sarežģītā laikā. Bija apturēts platjoslas projekta finansējums, taču projekts bija jāturpina, lai paspētu to īstenot noteiktos termiņos, un investīcijas, ko veicām, lika vēlreiz pārvērtēt arī citu nozīmīgu projektu īstenošanas gaitu.

Primāri, ko vēlējāmies sakārtot, uzņemoties LVRTC vadību, ir procesu pārvaldība. Šo nepieciešamību apliecināja kaut vai platjoslas projekta īstenošana - projekts ir nepieciešams, tika īstenots atbilstoši mērķiem un nosacījumiem, tomēr veids, kā tas notika, nebija atbilstošs labākajai projektu pārvaldības praksei. Tāpēc ļoti īsā laikā veicām būtiskas izmaiņas projektu vadības procesos, uzlabojot gan to caurspīdīgumu, gan lēmumu pieņemšanas atsekojamību, un jau līdz gada beigām izdevās atjaunot projekta finansējumu.

Caurspīdīgums un pārskatāmība vislielākajā mērā nozīmē arī digitalizāciju. LVRTC vienmēr bijis digitālās transformācijas līderis, tomēr pēdējā gada laikā īpaši esam pievērsuši uzmanību uzņēmuma procesiem, darba organizācijai, klientu servisam. Šī gada pirmajā pusē digitālu dzīves ciklu ir izdzīvojuši tikpat daudz “notikumu” kā pērn visa gada laikā. Tā ir ne tikai ienākošā un izejošā korespondence, klientu konsultācijas, bet arī līgumi, pakalpojumu piedāvājumi, darba uzdevumi, projektu vadības dokumentācija, incidenti, kā arī valdes lēmumi. Tā ir būtiska izmaiņa, ko esam paveikuši, mērķtiecīgi strādājot pie pārskatāmības un optimizācijas.

Attiecībā uz pakalpojumu nodrošināšanu, šķiet, šobrīd būtiskākais ir tas, ka ir izdevies ievērojami uzlabot e-paraksta tehnoloģiskās platformas noturību un samazināt to incidentu skaitu, kas skar klientus. Protams, arī tas, ka pēdējā gada laikā abas e-paraksta funkcionalitātes - paraksts un identitāte ‒ ir saņēmušas augstāko kvalifikāciju Eiropas Savienībā, ir ļoti nozīmīgs solis ne vien pakalpojuma attīstībai, bet arī uzticamībai un lietošanas iespējām.

Vai pārmaiņas uzņēmumā nāk viegli?

Lai gan gadiem valstis runā par digitālo transformāciju, iepriekšējos gados veiktie pētījumi parāda, ka digitālās transformācijas veiksmes indekss, piemēram, uzņēmumiem visā pasaulē bijis salīdzinoši zems. Organizācijas iepriekš norādījušas uz to, ka digitālā transformācija ir laikietilpīga, attiecīgi rezultāti nav redzami un novērtējami uzreiz. Domāju, ka Covid laiks šo ir būtiski mainījis visā pasaulē, bet tad, ja runājam par LVRTC, jāuzsver, ka, pateicoties priekšdarbiem, ko veicām procesu optimizēšanai un darbinieku aprīkošanai, sākoties ārkārtējai situācijai, teju vienas dienas laikā nodrošinājām, ka 60% darbinieku jeb visi tie, kuru darbs pieļauj atrašanos ārpus LVRTC struktūrvienībām, pārceļas uz saviem mājas birojiem.

Savu pieredzi labprāt nododam citiem uzņēmumiem, valsts iestādēm, arī pašvaldībām. Valsts sektors pēdējo gadu laikā ir būtiski kāpinājis digitālās transformācijas tempus, bet komercsektors un pašvaldības šajā jautājumā nav tik naski. Iemesli ir dažādi, tomēr iedzīvotāju pieprasījums pēc ērtas, sasniedzamas un ilgtspējīgas digitālās vides ir acīmredzams.

Vai to kāpināja distancēšanās laiks?

Ir skaidrs, ka tas, kā Latvija pārdzīvoja distancēšanās laiku, kā iedzīvotāji varēja turpināt darbu no saviem mājas birojiem neatkarīgi no tā, vai tas atrodas pilsētas daudzdzīvokļu mājā vai lauku viensētā, bija iespējams, tikai pateicoties tam, ka Latvijā ir izveidota infrastruktūra sakaru pieejamībai, ka iedzīvotājiem bez maksas ir pieejami e-paraksta rīki dažādos, atšķirīgiem paradumiem piemērotos nesējos un lielākā daļa valsts pakalpojumu pieejami attālināti.

Covid laiks uzskatāmi pierādīja, ka iedzīvotāji labprāt dzīvo ne tikai pilsētās, bet arī mazos ciemos, ja vien viņiem ir iespēja attālināti “iet” uz darbu, ja distance līdz valsts vai pašvaldības pakalpojumiem vairs nav mērāma kilometros, bet gan peles klikšķos. Pašvaldībām šis ir skaidrs signāls par pieprasījumu, kas ir jāapmierina, ja pašvaldības vēlas piesaistīt arvien jaunus iedzīvotājus. Un ir skaidrs, ka šajā konkurencē par līdzvērtīgiem partneriem kļūst gan tā sauktās lielās pašvaldības, gan jebkura cita, jo cilvēku domāšana un paradumi šajā pavasarī ir neatgriezeniski mainījušies.

Cilvēki grib gan mazdārziņus, gan svaigu un nepiesātinātu vidi, tomēr šai videi ir jāapmierina arī prasība pēc digitālās pieejamības un jānodrošina iedzīvotājiem iespēja strādāt jebkur. Digitālai videi ir jākļūst pieejamākai neatkarīgi no atrašanās vietas.

Ja platjoslas projekts palīdz mazināt digitālās plaisas tehniskos aspektus, tad pašvaldībām ir būtiski pārvarēt arī tā sauktos transformācijas emocionālos aspektus. Jāapzinās, ka neatkarīgi no pašvaldības fiziskajiem izmēriem, pašvaldības digitālā telpa ir daudz lielāka.

Pašvaldībām ir nepieciešama datu droša glabāšana, kas nodrošina pakalpojumu pieejamību, aprīkoti darbinieki un iedzīvotāji.

Visos šajos aspektos aktīvi sadarbojamies, bet pieredze ir dažāda. Piemēram, ja runājam par platjoslas optiskā interneta tīklu, tad 397 piekļuves punkti tiek veidoti publiski pieejamās telpās iespējami tuvu potenciālajiem gala lietotājiem, un šajās vietās tīklam pēc nepieciešamības var pieslēgties viens vai vairāki operatori. Nav kritēriju tam, kur precīzi būtu jāizbūvē piekļuves punkts, tomēr galvenokārt punkti ir pie sabiedriska labuma un publiskām iestādēm.

Praksē ir arī gadījumi, kad pašvaldības iebilst pret piekļuves punktu izveidi vietās, kur LVRTC ieskatā operatoriem gala pakalpojumu nodrošināšanai tas būtu visērtākais. Tāpat atsevišķas pašvaldības, saredzot tīkla potenciālu turpmākai attīstībai, ir paudušas vēlmi, lai pagastā ir vairāk nekā viens piekļuves punkts, tādējādi padarot tīklu pievilcīgāku komersantiem pakalpojumu sniegšanai.

Līdzīgi ir ar e-paraksta izmantošanu pašvaldībās. Redzam, ka tā pieaug, tomēr vēl arvien starp valsts aktīvākajiem e-parakstītājiem ir tikai viena pašvaldība. Tas nav tikai iedzīvotāju skaita dēļ. Pietiekami lielu dokumentu apriti rada arī katras pašvaldības iekšējie procesi, un, kamēr vien no kabineta uz kabinetu ceļos papīra dokumentu kilogrami, tas neveicinās ne lēmumu caurspīdīgumu, ne laika un resursu ekonomiju un pieejamību sabiedrībai.

Kā redzat sadarbību ar pašvaldībām?

Šobrīd turpinām darbu pie IKT pakalpojumu portfeļa, ko jau sniedzam valsts iestādēm, uzturot virkni tehnoloģiskās platformas, kas tiek koplietotas valsts informācijas sistēmu nodrošināšanai.

Redzam, ka par mūsu datu centru vai kiberaizsardzības pakalpojumu klientiem var kļūt arī pašvaldības. Šobrīd veicam priekšdarbus, lai datu centru pakalpojumus varētu piedāvāt arī pašvaldībām ar tādiem pašiem nosacījumiem kā valsts pārvaldes iestādēm, respektīvi - LVRTC ir centralizēts pakalpojuma sniedzējs un saņem valsts finansējumu, savukārt iestādes, kuru informācijas sistēmas tiek centralizēti uzturētas datu centros, saņem kvalitatīvu un pieejamu pakalpojumu.

IKT infrastruktūras un pakalpojumu centralizācija nes milzīgu resursu ietaupījumu valstij kopumā, tomēr tie nav tikai resursi, tā ir arī drošība. Pieaugot e-pakalpojumu skaitam, to nozīmīgumam un sensitivitātei, pieaug arī prasības pēc drošības.