Apinis: Auduma maskas pret Covid-19 ir kā drāšu žogs pret mušām

Par jauno tabakas produktu apkarošanu un Covid-19 ierobežošanu Neatkarīgās intervija ar ārstu Pēteri Apini.
18.09.2020. MKMāris Krautmanis
 
©Dmitrijs Suļžics/F64

Jau labu laiku paralēli tradicionālajām cigaretēm tiek tirgoti jaunie tabakas produkti - elektroniskās cigaretes, karsējamā tabaka, nikotīna spilventiņi. Veselības ministrija rosina aizliegt tikai nikotīna spilventiņu tirdzniecību. Tikmēr Igaunijā tabakas karsēšanas ierīču tirgošanas aizliegums pastāv. Vai jauno tabakas produktu aizliegums var kaut ko līdzēt cīņā pret atkarībām? Cilvēki, kam šie produkti ir aktuāli, iegādāsies tos kaimiņvalstīs vai internetā.

Ministrijā notiek darbības imitācija, jo kaut kas ir jādara un jāvēsta publikai, ka kaut kas tiek darīts. Arī Eiropas Savienība visu ko prasa. Pēdējos gados attiecībā uz smēķēšanas ierobežošanu nekas nav darīts. Tagad tiek meklēts, ko tādu izdarīt, kas pašiem nesāpīgāk, un uzmanība pievērsta jaunajām ierīcēm un produktiem. Bet tas viss ir daudz nopietnāk jākontrolē. Būtu jāsamazina pieejamība visiem izstrādājumiem, kas satur nikotīnu un ir atkarību izraisoši. Puspasākumi ir bezjēdzīgi.

Vai jaunie produkti ir kaitīgāki par cigaretēm?

Vienlīdz kaitīgi. Protams, ir atsevišķi kritēriji, pēc kuriem varam teikt, ka ir mazāk kaitīgi, jo elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs ir mazāk to veselībai kaitīgo un kancerogēno produktu, kuri rodas, sadegot papīram. Jaunajos produktos papīrs netiek dedzināts. No tāda skatpunkta raugoties, it kā varētu priecāties. Bet problēma, ka šie produkti ienāk pievilcīgos, krāsainos iepakojumos un kļūst bērniem un pusaudžiem par vārtiem uz smēķēšanu. Bet smēķēšana ir vārti uz citām - lielajām atkarībām. Un šie jaunie elektroniskie līdzekļi ir radīti, lai pieradinātu bērnus pie smēķēšanas. Atkarība tur ir ne tikai no nikotīna, bet arī tādā ziņā, ka cilvēkam patīk kaut ko turēt rokā, rodas psiholoģiska atkarība, paradumi - piemēram, skolēni raisa diskusijas, aizgājuši aiz stūra netālu no skolas, un visi uzsmēķē cigaretes vai jaunos tabakas produktus. Šādas atkarības radīšanai šie jaunie produkti strādā. Lielās, globālās tabakas industrijas īpašumā ir arī šī jaunā “niekošanās”. Tas tiek darīts, lai palielinātu smēķētāju skaitu, nevis citu iemeslu dēļ.

Ir arī pretējs efekts - šie jaunie tabakas produkti der smēķēšanas atmešanā. Man ir bijuši vairāki pacienti, kuri pakāpeniski pārgāja uz jaunajiem tabakas produktiem, tad samazināja ar tiem lietoto nikotīna daudzumu, pārgāja uz kādiem smaržīgiem dūmiem un beigās atmeta smēķēšanu pavisam, atsvabinoties arī no procesa atkarības. Īpaši labi tas padodas grūtniecēm, jo viņas apzinās, ka smēķēšana kaitē bērnam. Ja viņas jau ilgi smēķējušas, atmest ir grūti, bet, samazinot šādā veidā nikotīna devu, dažkārt izdodas no atkarības tikt vaļā. Es jau teiktu, ka labāk lietot plāksterus, bet arī šī metode darbojas.

Tomēr smēķēšana ir viena no viskaitīgākajām nodarbēm, ko cilvēks var darīt. Par jaunajām elektroniskajām cigaretēm un karsējamām tabakām rodas ilūzija, ka tās jau nav kaitīgas. Tāpat nerodas aizture smēķēt publiskās vietās un telpās. Taču arī šī smēķēšana ir gan veselību graujoša, gan kaitīga apkārtējiem cilvēkiem. Ar parastajām cigaretēm ļaudis jau ir sapratuši, ka pūst dūmus citiem virsū nedrīkst, un netiek smēķēts vairs kafejnīcās un birojos. Bet par šo elektronisko ierīci cilvēks iedomājas, ka to jau gan var smēķēt tur, kur atrodas citi. Lielākā problēma ir, ka arī šīm jaunajām cigaretēm tiek piesaistīti jauni smēķētāji. Lielākā daļa smēķētāju sāk to darīt jau pusaudžu vecumā, un ar jaunajiem produktiem šīs vecums tiek vēl vairāk samazināts.



Vai tomēr nav tā, ka zem Veselības ministrijas ieceres aizliegt jaunos tabakas produktus slēpjas kāds lobijs - varbūt kādi tirgotāji, kas izplata parastās cigaretes, grib aizvākt no ceļa kādus konkurentus, kuri pelna ar jaunajiem tabakas produktiem?

Es domāju, ka diezin vai. Tomēr, ja man tagad būtu vara lemt, es lielāku spiedienu veiktu uz parasto cigareti, jo tā nodara lielāku ļaunumu. Bet jāapkaro arī jaunās ierīces, jo tās rada jaunus smēķētājus. Turklāt ar elektroniskajām cigaretēm parādās daudz kontrabandas un arī ļoti ķīmiski aktīvas vielas - psihotropo vielu maisījumi, kas ir ļoti tuvi narkotikām.

Atkarība no šīm vielām rodas ļoti ātri. Turklāt pasaulē kopā ar elektroniskajām cigaretēm paredzētiem maisījumiem diezgan daudz tiek izplatīta arī marihuāna.



Kā vērtējat valdības rīcību, lēmumus Covid-19 ierobežošanā?

Ir virkne pasākumu, ko dara gan mūsu, gan citas valdības, kuriem nav lielas jēgas. Auduma maskas palīdz aizsargāties pret koronavīrusu tikpat daudz kā drāšu žogs pret mušām. Maskas būtu jāvelk tad, ja pašam ir kaut kādi elpošanas slimības simptomi - lai nekaitētu citiem.

Sistēmu analītiķa Konstantīna Čekušina vadītajā nodaļā tika izstrādāta unikālā aplikācija “ApturiCovid”. Tā gan ir sagadīšanās, ka Čekušins bija arī “Saskaņas” kandidāts mēra amatam. Bet šo unikālo ierīci plaši reklamēja arī valdības aprindas. Šis ir tikai un vienīgi telekomunikāciju kompānijas reklāmas produkts, un tam ir tikpat daudz reālas jēgas kā savulaik viltotajam meteorīta krāterim, kas bija izrakts kāda lauka malā pie Mazsalacas vienas telekomunikāciju kompānijas reklāmas kampaņas ietvaros.



Vai “ApturiCovid” ir bezjēdzīgs?

Neko ar to nevar noķert, neko ierobežot, bet cilvēkiem ir sajūta, ka viņi kaut ko dara.



Pašlaik aktuāls ir tā sauktais Baltijas burbulis un tā plīšana. Atkal apgrūtināta ir satiksme ar kaimiņvalstīm. Tāpat nav saprotams, cik inficēto jābūt uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, lai vajadzētu sākt baidīties?

Pilnīgi droši varu apgalvot, ka vīruss ir atnācis uz palikšanu. Vīruss mainīsies. Tāda vīrusa, kāds sākumā bija Ķīnā, Irānā un Itālijā, tagad vairs nav. Vīruss ir mainījies. Vīruss vairs nebūs tik agresīvs kā sākumā, bet viņš būs. Pasaule tagad vēl ilgi domās, kā tikt no šīs politepidēmijas vaļā. Pasaulē no dažādām citām slimībām nomirst vairāk nekā no koronavīrusa. Šis vīruss nebūs tā lieta, kas radīs briesmīgu cilvēku skaita samazinājumu. Pasaulē ik dienu piedzimst ievērojami vairāk cilvēku nekā nomirst. Koronavīruss ir un būs, bet tas vairāk ir politisks nekā epidemioloģisks jautājums. Politika var darīt visādi - uzbūvēt, piemēram, sētas uz katra pagasta robežām, aizliegt braukt ārā no pagasta, nelaist nevienu iekšā. Tāpat var ieviest robežu starp Zolitūdi un Imantu. Arī tad vīruss izplatīsies lēnāk. Būtiski, ka valdība nepietiekami pievērš uzmanību cilvēku imunitātes stiprināšanai, veselības veicināšanai, fiziskām aktivitātēm, veselīgam uzturam utt., kas ļautu lielākajai sabiedrības daļai pārslimot Covid-19 asimptomātiski vai vieglā formā.

Galvenais arguments - kā nesaslimt - ir un paliek: distancēties vienam no otra, kā arī iespējami īslaicīgi ar citiem cilvēkiem komunicēt iekštelpās. Ejiet ārā!