Grindeks vadītājs: Esam daudz drosmīgāki

Zāļu ražošana nav tikai uzņēmējdarbība, tās ir rūpes par pacientu, kuram ārstēšanās procesā ir nepieciešami medikamenti. Ar kādiem izaicinājumiem Covid-19 epidēmijas laikā saskāries zāļu ražotājs “Grindeks” un kādi ir uzņēmuma nākotnes attīstības plāni ‒ Neatkarīgās sarunā ar akciju sabiedrības “Grindeks” valdes priekšsēdētāju Dr. chem. Juri Hmeļņicki.
24.09.2020. Inga Paparde
 
DROSME. “Mēs esam palikuši drosmīgāki, nebaidāmies pieņemt nepopulārus lēmumus, iemācījāmies ātri reaģēt,” šādas mācības, kuras gūtas Covid-19 laikā, nosauc akciju sabiedrības “Grindeks” valdes priekšsēdētājs dr.chem Juris Hmeļņickis ©Romāns Kokšarovs/F64

Kā jūsu uzņēmumu iespaidoja Covid-19 epidēmija - vai nācās mainīt uzņēmuma rīcībpolitiku?

Mēs esam kļuvuši drosmīgāki, nebaidāmies pieņemt nepopulārus lēmumus, iemācījāmies ātri reaģēt, jo Covid-19 laikā nebija iespējas ilgi apdomāties, visi lēmumi bija jāpieņem ļoti ātri. Covid-19 laiks deva mums tādu impulsu, ka varam strādāt arī tā. Mūsu darbība kā farmācijas uzņēmumam, ir strikti reglamentēta - tas ir ļoti labi, jo mēs ražojam zāles, bet arī farmācijas uzņēmumā ir jomas, kur lēmumus var pieņemt ātri un izlēmīgi rīkoties. Redzam, ka tas darbojas, un mēs uzņēmējdarbībā, uzņēmuma vadībā saglabāsim šādu pieeju, jo ir rezultāti.

Kā jūs kopumā vērtētu situāciju par un ap Covid-19 epidēmiju - Latvijā, pasaulē?

Protams, visi spēki tiek veltīti Covid-19 vakcīnas izstrādei, un mana pārliecība ir tāda, ka vakcīna būs. Ja vairākas pasaules mēroga kompānijas strādā pie tā, iegulda lielu finansējumu, tad rezultātam ir jābūt. Man ir arī pārliecība, ka, meklējot Covid-19 vakcīnu un zāles, kā ārstēt, atradīs iespēju ārstēt arī kādas citas slimības, jo, kad notiek pētījumi, vienmēr ir tā saucamie negatīvie rezultāti, bet mūsu izpratnē šie negatīvie rezultāti nav negatīvi, tie ir rezultāti, kuri neatrisina Covid-19 problēmu. Taču ļoti iespējams, ka šajos pētījumos atklāsies kāda pieeja, kā ārstēt citas slimības. Pētnieki pat varbūt pašlaik to neapzinās. Ja pie vienas idejas strādā tik daudz gaišu zinātnes prātu, nevar nebūt rezultāta. Es savā mūžā, kopš strādāju farmācijā, neatceros nevienu gadījumu, kad tik daudz zinātnieku, farmācijas kompāniju, uzņēmēju strādātu pie vienas idejas vienlaikus. Pirmkārt, vakcīnas. Otrkārt, pēta blakusparādības pēc Covid-19. Noteikti būs rezultāti un arī tādi, kas nebūs saistīti ar Covid-19.

Covid-19 skāra un joprojām skar Latviju - kā vērtējat mūsu valsts gatavību šī vīrusa izraisītajai krīzei?

Es vēlētos uzslavēt mūsu valsts pārvaldes darbu - cik operatīvi reaģēja. Iespējams, sākumā šķita, ka atbildīgās amatpersonas vēlas pārnodrošināties, taču rezultātā tā izrādījās pareizā pieeja. Latvija rīkojās pedantiski un soli pa solim, kas deva rezultātu. Domāju, ka šajā brīdī cīņā ar Covid-19 esam vieni no labākajiem Eiropā. Jāturpina šis darbs, lai mēs to pašu varētu par sevi sacīt rudens un ziemas periodā. Ceru, ka tikmēr būs jau gatava vakcīna.

Jūs sacījāt, ka ātri pieņēmāt lēmumus - vai tie ir saistīti ar administratīvo uzņēmuma vadību vai arī zāļu ražošanu?

Tie lielākoties saistīti ar uzņēmuma vadību, stratēģijas maiņu, pārdošanas jautājumiem, jo zāļu ražošanā mēs labā nozīmē esam “stagnāti”, stingri turamies pie noteikumiem, kā jāražo zāles, un nekādas atkāpes tur sev nedodam. Kā piemēru varu minēt biznesa sabalansētību - arī Covid-19 mums palīdzēja saprast, ka mums arvien vairāk jādomā par virzību uz dažādām valstīm, lai mazinātu atkarību no divām trim galvenajām valstīm, kur mēs eksportējam savus medikamentus. Pašlaik mums uz vienu noteiktu valsti ir ap 40 procenti eksporta, bet mūsu stratēģiskais mērķis ir mainīt situāciju, lai vienā valstī šis procents nepārsniegtu 10 procentus no apgrozījuma, kas mazinātu atkarību no vienas valsts. “Grindeks” pagājušajā gadā eksportēja uz 84 valstīm, šogad tas būs lielāks skaits ‒ pāri par 90 valstīm. Esmu par to pārliecināts. Runājot par gatavo zāļu formām, mūsu mērķis līdz 2025. gadam ir eksportēt tās uz 97 valstīm.

Lūdzu, pakomentējiet, kādi “Grindeks” ir zāļu realizācijas apjomi un kā tie mainījušies pēdējā gada laikā?

“Grindeks” koncerns šī gada pirmajā pusgadā apgrozījumu kāpināja par 37 procentiem attiecībā pret pagājušā gada attiecīgo periodu. Tas ir ļoti augsts rādītājs, un tas koncerna pastāvēšanas laikā ir vēsturisks pieaugums. Tik labi pusgada rezultāti mums līdz šim nav bijuši. Tomēr vēlos teikt: uzvara jānosvin, bet ir jāturpina strādāt. “Grindeks” ir bagāta vēsture, atpazīstamība, un tagad mēs esam gatavi jaunam, kārtīgam lēcienam kompānijas attīstībā.

Kādi ir šī straujā kāpuma iemesli, kas ļāva sasniegt tik labus rezultātus?

“Grindeks” ir vairāki meitasuzņēmumi, no kuriem vairāki atrodas Latvijā, un mēs jau 2012. gadā pieņēmām lēmumu, ka uzņēmums “Kalceks” fokusēsies uz Eiropas Savienību. Sākām ar medikamentu mērķtiecīgu reģistrāciju Eiropas Savienībā ‒ sākotnēji šī uzņēmuma zāļu apgrozījums bija pusmiljons, bet pagājušajā gadā tie jau bija 18 miljoni, un šajā gadā būs vismaz 40 miljonu eiro apgrozījums tieši Eiropas Savienībā. Šie lēmumi dod augļus. Arī “Grindeks” ir nostiprinājis savas pozīcijas, ļoti aktīvi pārdodam zāļu aktīvās vielas. Vienam vai otram produktam mums ir 70 - 80 procentu tirgus daļa atsevišķās valstīs vai pat pasaules mērogā. Tagad mēs aktīvi reģistrējam jaunus produktus Eiropas Savienībā.

Jūs minējāt jēdzienu ‒ zāļu aktīvā viela. Šim jautājumam šogad Latvijā ir pievērsta īpaša uzmanība vismaz vairākos aspektos. Viena ir Veselības ministrijas ieviestā jaunā kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtība, receptēs ierakstot tikai zāļu aktīvo vielu, bet otru jautājumu aktualizēja Covid-19, jo valstis, kuras izsenis bijušas aktīvo vielu ražotājas (Ķīna, Indija), samazināja vai pārtrauca šo vielu piegādi Eiropai.

Mēs paši ražojam 25 aktīvās farmaceitiskās vielas, lielākā daļa no tām ir vertikāli integrētas, kas nozīmē, ka mēs tās izmantojam savu gatavo zāļu ražošanā, bet arī mēs izmantojam aktīvās vielas no citām valstīm. Kas notika? Pārtrauca izvest no šīm valstīm zāļu ražošanā nepieciešamās vielas, un tas nozīmē, ka lielākā daļa zāļu ražotāju vairs nesaņēma šīs aktīvās vielas, zāļu krājumi izsīka. Neviena farmācijas kompānija nav spējīga pa vienu diviem mēnešiem pati sākt ražot šīs aktīvās vielas. Tas ir tehnoloģiju, reģistrācijas, kompetences un zināšanu jautājums. Ir vēsturiski izveidojies, ka Eiropas Savienībā visas lielās kompānijas pārtrauca ražot aktīvās vielas, jo tas bija dārgi. Pārcēla šo ražošanu uz Indiju, Ķīnu, citām valstīm. Bet mēs - Eiropas Savienībā - neesam pasargāti no šādiem satricinājumiem kā Covid-19, tikpat labi kaut kas tāds var notikt arī politisku lēmumu dēļ.

Kāds būtu risinājums, lai nodrošinātos pret šādām situācijām nākotnē?

Soli pa solim atjaunot aktīvo vielu ražošanu tepat Eiropā, vismaz ražot stratēģiski svarīgās aktīvās vielas. Ir medikamenti, bez kuriem nevar veikt operācijas, arī kardioloģijā, diabēta ārstēšanā ir vajadzīgas zāles. Jādefinē, kas mums nepieciešams. “Grindeks” ir pieņēmis lēmumu izstrādāt vēl 16 aktīvās vielas. Protams, ja būtu valsts atbalsts, mēs to izdarītu ātrāk. Rezultātā būtu pasargāti mūsu pašu iedzīvotāji, būtu pārliecība, ka zāles ir, rezerve ir. Drošības sajūta. Zināšanas no nulles ir grūti veidot, bet mums, “Grindeks”, ir šīs zināšanas. Redzam, ka daudzas kompānijas, pārtraucot aktīvo vielu ražošanu, zaudēja kompetenci šajā jomā. Ja ir pamats, uz tā var attīstīt ļoti labas iniciatīvas, un Latvijā tam ir pamats, pieredze, vēsturiskais mantojums, zinātnieki.

Šāds lēmums, kas ļautu attīstīt aktīvo vielu ražošanu tepat Latvijā, būtu jāpieņem un par atbalstu jālemj, jūsuprāt, valdībai?

Noteikti Latvijā tas varētu notikt, arī daudzas citas valstis jau lemj par šādu politiku. Mums ir nepieciešams pašiem savs drošības spilvens, šāds zāļu aktīvo vielu saraksts. Ja šāds lēmums netaps kopīgi Eiropas Savienībai, es būtu ļoti priecīgs, ja Latvijas valdība arī nolemtu par atbalstu Latvijas zāļu ražotājiem. Man gribētos pēc desmit gadiem par Latviju teikt: farmācijas lielvalsts. Lai jaunie zinātnieki vēlētos palikt šeit un ieguldīt savas zināšanas tieši Latvijā.

Kāds ir jūsu vērtējums jaunajai zāļu izrakstīšanas kārtībai?

Latvijā tikai tagad ieviesta šāda sistēma, taču daudzās valstīs šāda kārtība ir spēkā jau vairākus gadus. Pagaidām grūti vērtēt, kāda būs ietekme tieši uz pacientu. Jāpagaida vismaz līdz gada beigām un tad jāvērtē, kāda ir šīs sistēmas ietekme uz pacientu ārstēšanu. Kopumā tā ir pareiza pieeja. Bet vienlaikus ir jādomā par oriģinālzāļu attīstību un atbalstu oriģinālo zāļu ražotājiem, lai viņi būtu ieinteresēti jaunu zāļu pētniecībā un attīstībā. Jādomā ne tikai par to, kā taupīt, bet arī, kā piešķirt lielāku finansējumu zāļu kompensācijai, lai pacienti saņemtu lielāku atbalstu un varētu saņemt vajadzīgās zāles.

Farmācijas jomas konsultatīvā padome strādāja pie priekšlikumiem zāļu uzcenojumu mazināšanā, bet pie kopēja slēdziena nenonāca. Kā jūs vērtējat šo diskusiju?

GRINDEKS. Šī gada pirmais pusgads uzņēmumam bijis ļoti veiksmīgs - apgrozījums kāpis par 37 procentiem attiecībā pret pagājušā gada attiecīgo periodu. “Tas ir ļoti augsts rādītājs un tas koncerna pastāvēšanas laikā ir vēsturisks pieaugums. Tomēr vēlos teikt: uzvara jānosvin, bet ir jāturpina strādāt,” ir pārliecināts Juris Hmeļņickis / Romāns Kokšarovs/F64

Te nav vienas atbildes, jo ir ļoti daudz iesaistīto - aptiekas, zāļu ražotāji, lieltirgotavas, ministrija. Katram ir savas intereses, un katram savas problēmas. Ražotājiem ir savi izaicinājumi. Jābūt dialogam, visiem jāsanāk kopā un jālemj, un es domāju, ka jābūt konstruktīvām sarunām, ar konkrētu mērķi un konkrētā termiņā. Un galvenais - jābūt kādam rezultātam! Kā ražotājam mūsu izaicinājums ir mazais iedzīvotāju skaits, kuriem nepieciešamas mūsu zāles. Vairākas zāles mēs pat dotējam, lai šīs zāles būtu pieejamas.

Daudzkārt cilvēku viedoklis par zālēm, zāļu cenu veidojas tieši aptiekā, kur visbiežāk cilvēki kritiski vērtē zāļu cenu - kāpēc tik dārgas zāles? Kā jūs atbildētu?

Es neteiktu, ka Latvijā ir vislielākās cenas. No ražotāja viedokļa varu jums pastāstīt, kas ietekmē zāļu cenu - ražošanas apjoms, jo Latvijā iedzīvotāju skaits nav liels, zāļu iepakojums un instrukcija, kurai jābūt latviešu valodā, tādai, lai to var salasīt. Visām recepšu zālēm jābūt izsekojamām, tātad zāļu verifikācija - un tā ir ne tikai uzlīme, bet arī iekārta, kas šo kodu nolasa. Tie ir tikai daži punkti, kas saskaņā ar likumu mums jānodrošina. Vēl viens aspekts - zāļu drošības un kvalitātes pārbaudes. Zāles mēs nopērkam un uzticamies to drošumam. Visas prasības mums ir jāizpilda, un mēs to ievērojam. Farmācija ir viena no reglamentētākajām jomām pasaulē, un tas ir absolūti pareizi.

Kā vērtējat Covid-19 laika ažiotāžu ar zāļu, piemēram, paracetamola, izpirkšanu aptiekās?

Tas ir saistīts patiešām ar ažiotāžu. Pašlaik visi ir sagatavojušies, un vairs nebūs tādas situācijas, ka kāda medikamenta, kurš ir ļoti pieprasīts, nebūs aptiekā. Ja iedzīvotāji redzēs, ka šo zāļu netrūkst, nebūs arī ažiotāžas.

Vai varat ieskicēt jaunus zāļu izpētes virzienus, kādos strādā jūsu uzņēmums?

Mums ir jauna oriģināla molekula, esam veikuši pirmo izpētes klīnisko fāzi. Pašlaik gatavojamies uzsākt nākamo posmu. Mums agri vai vēlu izdosies piesaistīt stratēģisku partneri. Šie pētījumi saistīti ar kardioloģiju. Par konkrētām indikācijām pašlaik pāragri runāt, bet skatāmies pozitīvi. Kopumā raugoties uz pasaules farmācijas attīstību, bez Covid-19 tā ir onkoloģija. Vismaz 40 procenti pētījumu izmaksu tiek ieguldīti onkoloģijā. Man ļoti gribētos ticēt, ka nākotnē būs atklātas arvien jaunas zāles un cilvēki ar onkoloģiskām slimībām dzīvos daudz ilgāk. Esmu cerīgi noskaņots, jo mēs ar katru gadu, katru gadu desmitu uzkrājam jaunas zināšanas gan par slimībām, gan par cilvēka organismu.