Gunārs Kūtris: Pāvela Rebenoka slepkavība ir nekaunīga un izaicinoša

Par trūkumiem smago noziegumu izmeklēšanas kvalitātē un advokāta Pāvela Rebenoka slepkavību Neatkarīgās intervija ar juristu, Latvijas Universitātes lektoru Gunāru Kūtri.
30.09.2020. MKMāris Krautmanis
 
©Dmitrijs Suļžics/F64

Ir nogalināts jūsu kolēģis - jurists, advokāts Pāvels Rebenoks. Uz kādām domām tas jūs vedina?

Viņš bija arī mūsu students Latvijas Universitātē, labs advokāts. Par viņa slepkavības motīviem kā jau jebkuras izmeklēšanas pirmajā brīdī pieļauju, ka pašlaik vēl ir daudz neskaidra. Iespējams, ka noziegums ir saistīts ar viņa profesionālo darbību, jo viņš bija saistīts ar daudzām svarīgām lietām - viņš bija sabiedrībā zināms advokāts, kas saistīts ar skandalozām, bet ne kriminālām lietām. Vai tā varētu būt laupīšana? Diezin vai - izskatās vairāk pēc slepkavības, kura maskēta ar laupīšanu. Bet no malas jau nav iespējams daudz spriest - ar to nodarbojas profesionāli eksperti, kuri analizē pierādījumus, liecības. Maz ticams, ka šī ir augsta līmeņa kriminālo aprindu organizēta pasūtījuma slepkavība, jo šeit ir bijis tiešs slepkavu kontakts ar upuri, bet, ja tiek nolīgti augsti profesionāli slepkavas, tad tie nogalina pa gabalu, lai paliktu mazāk pēdu. Šī ir ļoti nekaunīga, izaicinoša slepkavība.



Runājot ar jūsu kolēģiem - juristiem, bieži nākas dzirdēt, ka viņi piemin izmeklēšanas kvalitātes spējo zudumu pēdējos desmit - divdesmit gados. Un bieži tiek pieminēta Policijas akadēmija, kura gatavoja profesionālus kadrus, bet tagad joprojām nav radusies pietiekama tās aizstājēja citās augstskolās. Vai stāstam par Policijas akadēmiju ir pamats?

Izmeklēšanas kvalitāte kopumā nav pārāk augsta. Un viens no cēloņiem ir pārrāvums starp agrāko laiku profesionāļiem un jauno izmeklētāju paaudzi. Tas nav labi, jo pietrūkst pieredzes nodošanas starp paaudzēm. Bet nevar arī teikt, ka starp Latvijā esošiem izmeklētājiem nebūtu augstas klases profesionāļu - tie ir. Ir tādi, kas ir spējīgi “izrakt” noziedzīgos nodarījumus. Bija gadījums, kad tika nogalināts advokāts Uldis Bērziņš, un šis noziegums ir atklāts.



Bija par jurista Mārtiņa Bunkus lietu Valsts policijas toreizējā priekšnieka Inta Ķuža optimistiski paziņojumi, ka teju teju jau lieta būs atklāta, tomēr vismaz pagaidām nav dzirdēts, ka tā būtu atklāta.

Kaut kas publikai jāapsola. Iestādes vadītājs jau nevar teikt, ka nav nekādu panākumu.



Triju gadu laikā nogalināti trīs advokāti. Iznāk, ka advokāta profesija Latvijā ir bīstama… Agrāk tā nebija, izņemot, protams, gadījumu ar advokāta Aināra Platača pazušanu pirms desmit gadiem.

Jāņem jau vērā arī, ka advokāti mēdz būt turīgi, un turīgiem cilvēkiem var būt apdraudējums no laupītājiem.

Advokāti ļoti intensīvi iesaistās dažādu juridisko strīdu risināšanā. Var būt tādas situācijas, kad advokāts traucē kādām personām vai grupējumiem un rodas doma no viņa atbrīvoties.



Bet kriminālelementiem varētu būt aizture uzbrukt advokātiem tādā nozīmē, ka tad, ja viņus noķers, citi advokāti diezin vai ar lielu entuziasmu viņus aizstāvēs, ja cietis viņu kolēģis.

Profesionālais pienākums vienmēr liks advokātam aizstāvēt klientu, neraugoties uz to, kas viņam jāaizstāv. Tāpat policisti nevar subjektīvi izmeklēt savādāk lietu, kurā bijis noziegums pret policistu. Jāizmeklē lieta tā, kā tā ir.



Bet par noziegumiem pret policistiem visā pasaulē citi policisti izturas ar daudz lielāku kaismi, arī sodi daudzviet atšķiras un ir daudz bargāki par noziegumiem, kas pastrādāti pret policistiem.

Nu, jā - tā ir goda lieta.



ASV sodi par policistu slepkavību ir ļoti bargi.

Pēdējā gada laikā gan ASV sabiedrībā diskurss ir pamainījies…

Bet par advokātiem Latvijā ir tā, ka savulaik viņu bija salīdzinoši mazāk - 400, 500. Tagad ir 1500. Tāpēc arī varbūtība, ka viņus var skart kāds noziegums, palielinās. Advokāti ir arī sabiedrībai vairāk zināmi. Mēs varbūt mazāk zinām apdraudētus traktoristus vai maizes cepējus. Bet advokātiem tiešām ir bīstamība darbā - vai nu viņiem ir daudz mantas, ar kuru viņi palepojas, vai arī pārāk labi strādā. Vēl var būt arī, ka pārāk slikti strādā, piemāna klientus ‒ arī tā var būt.



Mums pie varas valstī tagad ir politiskie spēki, kas sevi definē kā “bezkompromisu tiesiskuma” ieviesēji un stāsta, cik daudz paveikuši tiesiskuma jomā - veikuši grozījumus Kriminālprocesa likumā, būvēs Liepājas cietumu. Taču noziegumi jau sāk kļūt regulāri un aizvien šaušalīgāki.

Tieslietu ministrija apzinās, ka ir problēmas ar izmeklēšanas kvalitāti, taču tā vietā, lai šīs problēmas risinātu, mēģina pielāgot dažādus likuma grozījumus sliktajai kvalitātei - lai atvieglotu notiesājošu spriedumu rašanos pie zemas izmeklēšanas kvalitātes. Tieši tādi ir pēdējie grozījumi Kriminālprocesa likumā - tie rakstīti, lai meklētu vieglākas iespējas personu apsūdzēt.



Bet tas taču nav labi - pastāv iespēja, ka tiek apsūdzēti un notiesāti cilvēki, lai gan pret viņiem nav lāga pierādījumu.

Tiek lietota metode: “Mērķis attaisno līdzekļus.”



Bet vai tas ir demokrātiskā un tiesiskā valstī pieļaujams?

Te tiešām vajadzētu diskutēt, vai tas ir demokrātiskā valstī pieļaujams. Vairāk vajadzētu uztraukties par to, kā pie mums tiek sagatavoti speciālisti. Akadēmiskās zināšanas mēs dosim, bet praktiskās zināšanas tiek sniegtas pārāk mazā apjomā. Valdībai vajadzētu parūpēties par normālas policijas izglītības iestādes izveidi.



Bija Policijas akadēmija. Vai tagad to vajadzētu atjaunot?

Kaut vai uz Policijas koledžas bāzes, bet ir vajadzīga normāla skola, kura vairākos gados iemācītu, kur nāktu pieredzes bagātie profesionāļi un dalītos ar savām zināšanām. Bet nav mums valstī normālas iestādes, kas gatavotu operatīvos darbiniekus. Bez operatīvās darbības nevar tik vienkārši atklāt smagos noziegumus. Jo arī noziedznieki izmanto dažādas metodes, kā slēpt savu noziegumu pēdas. To atklāšanai formālais kriminālprocess nevar dot tādu rezultātu kā rūpīga operatīvā darbība.