Armands Krauze: Nodokļu paaugstināšana krīzes laikā iedzīs cilvēkus ēnu ekonomikā

Par valdības iecerēm palielināt nodokļus un to, kas no tā var beigās iznākt, Neatkarīgās intervija ar Saeimas deputātu no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas, Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētāju Armandu Krauzi.
28.10.2020. MKMāris Krautmanis
 
©Dmitrijs Suļžics/F64

Trešdien no rīta, sākoties budžeta izskatīšanai, Rīgā pie Saeimas nama Jēkaba ielā notiek vairākas protesta akcijas, tajā skaitā arī ZZS kritizē valdības nodokļu politiku. Kāda ir šā protesta ideja?

Pēc Latvijas Zemnieku savienības iniciatīvas Zaļo un zemnieku savienība organizē protesta akciju pie Saeimas Rīgā Jēkaba ielā. Jo nupat jau vairs nevar neprotestēt. Esmu vienmēr iestājies par mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, tā man ir bijusi prioritāte ilgus gadus un arī tajā laikā, kopš esmu pārņēmis LZS vadību. Un uzskatu, ka arī partijai ir jānāk pretī mazajiem un vidējiem uzņēmējiem - jāatgriežas pie saknēm, pie tā, par ko cīnījās tagad jau aizsaulē aizgājušais Mārtiņš Roze, kurš bija zemkopības ministrs no ZZS. Viņš mēdza aicināt: „Maksājam godīgi no pirmās govs, no pirmā hektāra!” Un viņa darbībā ļoti būtiski bija nepieļaut nekāda veida diskrimināciju. Tagad mēs pie varas neesam, bet pie varas esošie plāno ieviest diskrimināciju. Tuvu pie 100 tūkstošiem pašnodarbināto nonāks izvēles priekšā, vai nu pāriet uz ēnu ekonomiku un nemaksāt nekādus nodokļus, vai tomēr mēģināt kaut kā izdzīvot. Pat valdība lēš, ka apmēram 60 tūkstoši tuvāko gadu laikā vairs nebūs pašnodarbinātie. ZZS nevar klusēt, jo valdības iecerētās nodokļu izmaiņas skars ne tikai amatniekus, bet plašus iedzīvotājus slāņus un lauksaimniekus. Lauksaimniecībā cilvēki darbojas dažādos statusos, bet tieši mazie uzņēmēji, kas ražo mazos apjomos, piemājas saimniecībās, būs spiesti beigt pastāvēšanu. Tas ir nepieņemami.

Manuprāt, šādā skarbā situācijā kā pašlaik, kad ir kovids un ekonomika buksē, vajadzēja darīt tieši otrādi - nākt pretī cilvēkiem un samazināt nodokļus.

Redzams, ka pašlaik gan lielo uzņēmēju, gan lielo lauku saimniecību lobijs ir ļoti spēcīgs visos līmeņos. Lielajām kompānijām pašlaik arī grūti iet, tāpēc notiek centieni atbrīvoties no visiem iedzīvotājiem, kuri vēl kaut ko dara.

Arī pašvaldības nav apmierinātas ar valdošo partiju iecerētajām nodokļu izmaiņām...

Jā, ir iecere atņemt pašvaldībām vairāk naudas. Bet netiek vērtēts, ka pašvaldībām ir daudz konkrētu funkciju, kas jāveic no saviem budžetiem. Ja pašvaldībām būs mazāk naudas, tad arī savas funkcijas tās varēs izpildīt mazākā apmērā. Piemēram, pašvaldības sedz daļu no izdevumiem par dažādiem sporta pulciņiem. To vairs nevarēs. Tāpat pašvaldības sniedz dažāda veida atbalstu maznodrošinātajiem. To arī nevarēs - atbalsts būs mazāks. Šis samazinājums vistiešākajā veidā atsauksies uz iedzīvotājiem.

Viens no valdības lozungiem, zem kura tiek virzītas nodokļu izmaiņas, ir tas, ka cilvēkiem vajadzīga sociālā aizsardzība.

Nav jau šaubu, ka sociālās garantijas ir nepieciešamas un par to jāmaksā. Taču nevar dabūt naudu no tā, kam tās nav, vai atņemt visu naudu, kas cilvēkam ir. Jāraugās, kāda ir reālā situācija. Daudzviet novados cilvēkiem ir sezonāls darbs - ir mēneši, kuros viņi kaut ko nopelna, un ir laiks, kurā viņiem ir dīkstāve. Kopā tur nesanāk pat pilna slodze. Šādā gadījumā nevar nemaz nomaksāt kādas sociālās iemaksas. Ir nodarbes, kurās ir ļoti mazs apgrozījums, bet kas lieliski palīdz maznodrošinātām ģimenēm savilkt kopā galus. Cilvēki lasa sēnes un ogas, arī skolēni lasa, un tādā veidā viņiem ir nauda, par ko nopirkt vajadzīgās lietas skolai. Naudas novados ir ļoti maz. Rīgā deputātiem un ministriem varbūt šķiet, ka visi pelna tūkstošus, taču tā tas nav.

Mēs Latvijas Zemnieku savienībā esam nodibinājuši Uzņēmēju padomi, kuru vada Lienīte Caune. Mūsu partijas uzņēmēji saprot, ka situācija nav laba. Mūsu partijā ir daudz mazo un vidējo uzņēmēju, kuri redz, ka valdības politika neved pareizā virzienā. Tāpēc arī rīkojam protesta akciju un rīkosim vēl, ja netiks pieņemti saprātīgi lēmumi.

Valdība ļoti glīti prot sazīmēt tabulās skaitļus, taču, kad lēmumi tiek ieviesti praksē, reālie ieņēmumi parādās mazāki. Tik skarbs valsts presings nodokļu jomā novedīs pie ēnu ekonomikas palielināšanās. Bieži vien daudz gudrāk ir nodokļus nevis paaugstināt, bet padarīt tos samērīgus un samaksājamus. Ir taču piemērs no dzīves, ka agrākos laikos cilvēki izīrēja dzīvokļus un nemaksāja valstij neko. Kad nodoklis kļuva 10 procenti, cilvēki sāka labprāt maksāt, lai nerakstos problēmas ar Valsts ieņēmumu dienestu. Skaidrs, ja nodoklis tiktu paaugstināts par, piemēram, trim reizēm, valsts ieņēmumi no tā nevis palielinātos, bet spēji saruktu - pat nekādas represijas un nemaksātāju tvarstīšanas nepalielinātu valsts ieņēmumus. Cilvēki nemaksātu, un viss. Ja pašnodarbinātais kamīnmeistars tagad maksā nodokļus, tad, ja viņam uzliks daudz lielāku nodokli, viņš pārtrauks maksāt nodokļus vispār - mūrēs kamīnus un nekur nereģistrēsies. Varbūt var tvarstīt autoservisus un frizierus, bet arī frizieris, kas strādā mājās, no saņemtajām summām nodokļus vairs nemaksās. Neadekvāta nodokļu sloga palielināšana dzen cilvēkus ēnu ekonomikā, un fiskālais efekts būs pretējs cerētajam - valstij lielāku ienākumu nebūs.