Jaunās konservatīvās partijas spices augstprātība retina partijas rindas

Sarunā ar Neatkarīgo bijušais Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Ķeguma nodaļas biedrs un bijušais Ķeguma novada domes priekšsēdētāja vietnieks Imants Smirnovs atklāj, kādas izjūtas Bordāna partijas spices augstprātība, ignorējot ierindas biedrus, radījusi partijas nodaļā un kādēļ partiju pamet tās biedri.
ĶEGUMA NOVADA DOMES DEPUTĀTS IMANTS SMIRNOVS (attēlā) kopā ar domubiedriem pametis Jauno konservatīvo partiju, jo ir sašutis par partijas vadības vienaldzību pret novadu vajadzībām ©Edmunds BRENCIS F/64

Kādu iemeslu dēļ jūs un vēl astoņi JKP Ķeguma nodaļas biedri nolēmāt pamest partijas rindas?

Pirms četriem gadiem iestājos partijā. Viss ritēja jauki. Sastādījām kandidātu sarakstu pašvaldību vēlēšanām. Es Jāni Bordānu pazīstu jau vārāk nekā divdesmit gadus. Kopā strādājām Latvijas televīzijā. Tur pārņēmu no viņa amatu. Kļuvu par LTV juristu. Arī pēc tam kopā strādājām. Aicināju viņu talkā dažādās tiesvedībās. Mani, Kristapu Rūdi un vetārstu Kristapu Reķi ievēlēja novada domē. Izveidojām koalīciju ar ZZS. Tas tika saskaņots ar mūsu partijas vadību. Mani ievēlēja par Ķeguma domes priekšsēdētāja vietnieku. Nostrādājām gandrīz gadu. Viss gāja labi. Partija ar mums bija apmierināta. Jānis arī atbrauca pie mums vizītē uz Ķegumu. Bet tad vienā brīdī Kristaps Rūde mūs nodeva un piebiedrojās opozīcijai. Rezultātā domes vadība tika pārvēlēta, un es no domes vadības tiku izbalsots. Tobrīd partijas vadība nesniedza mums nekādu atbalstu, pat morālu. Nesaņēmām no partijas ne zvanu, ne vēstuli. Pilnīgi neko, absolūti! Tas bija pirmais sarūgtinājums. Partija varēja vismaz Rūdem pieprasīt nolikt deputāta mandātu.

Gāja laiks. Notika gatavošanās Saeimas vēlēšanām. Organizējām kampaņas. Nevar noliegt arī mūsu devumu partijai. Atzinības vietā aizsākās kārtējais klusuma periods. Ar mums no partijas neviens nekomunicēja. Mēs mēģinājām izvirzīt savu iniciatīvu administratīvi teritoriālās reformas jautājumā. Vēlējāmies pievienoties nevis Ogres novadam, bet gan izveidot Ķeguma un Lielvārdes novadu. Rakstīju Jānim.

Viņš man vienu reizi atbildēja, ka nav laika. Rakstīju (Krišjānim) Feldmanam, (Aināram) Bašķim. Nulle reakcijas. Nesaņēmu ne atbildi, ne zvanu. Rūgtumu par to mēs kaut kā norijām. Tad rādās jautājums par Ķeguma vidusskolas direktoru Vladimiru Samohinu, jo atklājās, ka viņam ir krimināla pagātne un bijusi vajadzīga atļauja, lai viņš varētu strādāt par skolotāju. Nemaz nerunājot, ka viņš varētu strādāt par skolas direktoru. Domes vadība šo faktu noslēpa. Nelikumība nāca gaismā, pateicoties domes izpilddirektorei, kura uzsāka karu ar domes vadību. Rakstīju Feldmanam un citiem partijas vadītājiem, ka šo gadījumu nedrīkst atstāt nepamanītu, ka jautājums ceļams augstā līmenī un uz šī fona vajadzētu nomainīt domes vadību. Nulle reakcijas! Ne zvans, pat ne atbildes uz īsziņām! Mūsu nodaļa turas vienkopus. Mēs regulāri tiekamies, lai apspriestu aktuālos jautājumus un lemtu par atbilstošāko rīcību. Mums rādās ideja uzrakstīt partijas valdei vēstuli. Rakstījām arī Izglītības un zinātnes ministrijai. Komunicēju ar mūs partijas biedri Lindu Medni. Viņa mani uzklausīja un palīdzēja noorganizēt tikšanos ar izglītības ministri Ilgu Šuplinsku. Tikāmies. Visu izstāstījām. Cēlām galdā dažādus faktus par to, ka neapmierināti ir bērnu vecāki, un citas sūdzības. Tas notika šā gada pavasarī. Pēc vēstules valdei un mūsu tikšanās ar ministri pus gadu bija pilnīgs klusums. Nesaņēmām arī atbildi uz mūsu nodaļas vēstuli. Neraugoties uz to, ka komunikācija ar partijas vadību tika pazaudēta, mēs nodaļas biedri turpinājām tikties. Kārtējā tikšanās reizē lēmām, vai varam palikt partijā, kurā partijas vadība ar nodaļu nekomunicē, nerunā, nepalīdz risināt mums ļoti svarīgus jautājumus. Lēmām, ka pie šādas situācijas mums no partijas jāizstājas. Nolēmām pagaidīt, kamēr noslēdzas Rīgas domes vēlēšanas, lai šo mūsu soli kāds neizmantotu pret partiju. Kad vēlēšanas beidzās, mēs atkal tikāmies. Nekādas atbildes, pat ziņas no partijas vadības joprojām nebija. 29. oktobrī vēlreiz sanācām kopā un pieņēmām galīgo lēmumu izstāties. Diemžēl! Ir taču jāsaprot, ka mums vietējiem reģionos arī ir svarīgi jautājumi. Mēs vēlējāmies, lai partija izmanto savu politisko ietekmi un mums palīdz.

Kā skaidrojama partijas spices vienaldzība pret Ķeguma nodaļu?

Pēc Saeimas vēlēšanām tikos ar vairākiem JKP biedriem no citām nodaļām. Arī viņi apstiprināja, ka trūkst komunikācijas ar vadību. Vienas nodaļas vadītājs man pastāstīja, ka arī viņš mēģinājis piekļūt pie vadības un nav ticis uzklausīts. Beigu beigās ar lielu lūgšanos tikšanās notikusi. Saprotu, ka vadībai jārisina svarīgi jautājumi Saeimā un Ministru kabinetā. Bet ir jau arī citi jautājumi risināmi. Feisbukā un citos sociālos tīklos par partiju lasām tikai negatīvu informāciju. Pozitīvā informācija par partijas darbu ļoti maz redzama. Pie manis ir nākuši cilvēki un vaicājuši par mūsu ministru rīcību. Bet es jau neko nevaru paskaidrot, jo no partijas nav nekādas informācijas. Ja reiz Saeima lēma un piešķīra naudu partijai, tad daļu no šīs naudas vajadzēja izmantot cilvēku informēšanai par partijas darbu.

Vai daļa no valsts piešķirtās naudas partijai līdz nodaļai arī atnāca?

Bet vai tad tāds variants arī bija paredzēts? Partijas bosi braukāja apkārt pa Latvijas pilsētām, bet nez kādēļ uz Ķegumu neviens ne reizes neatbrauca, nepazvanīja, neko nepaprasīja. Ja partijas valde aizņemta ar valstiskajiem uzdevumiem, tad ir jābūt kādam koordinatoram, kurš koordinē nodaļu darbu. Partijas veiksmes pamatā ir ikdienas regulārais darbs. Vēl viens svarīgs moments. Partijai galvenais lozungs ‒ cīņa pret korupciju? Bet kas vēl ir partijas ideoloģijā? Jādomā arī par ekonomisko programmu. Eiropas Parlamenta vēlēšanu laikā partijas galvenais lozungs bija cīņa pret Krievijas televīzijas kanāliem. Un viss! Bet kāds redzējums par lauksaimniecību un citām nozarēm? Par to vispār nekas netika runāts.

Kādi ir partijas spices vienaldzības iemesli pret nodaļu darbu?

Cilvēki, kuri ir partijas vadībā, ir ieguvuši amatus. Viss. Partijas ikdienas darbs viņus vairs neinteresē. Varbūt nav laika par to domāt.

Ko darīsiet turpmāk?

Esam nodibinājuši Ķeguma pilsētas un apkaimes biedrību. Dokumenti ir iesniegti Uzņēmumu reģistrā.

Gada laikā, kad bijām pie varas, ļoti daudz izdarījām. Nopirkām Ķeguma katlumāju no „Latvenergo”. Aptuveni desmit gadu garumā pašvaldība „Latvenergo” maksāja simt tūkstošus eiro gadā vienkārši ne par ko. Bija laiks, kad pašvaldībai nebija naudas. Vecā katlumāja izgāja no ierindas. „Latvenergo” uzbūvēja katlumāju ar noteikumu, ka pašvaldība maksās par patērēto siltumu un vēl simt tūkstošus gadā vienkārši par to, ka katlumāja ir uzcelta. Miljons samaksāts ne par ko. Iepriekšējā novada vadība bija izdomājusi, ka vajag paplašināt bērnudārzu. Par 30 000 eiro pasūtīja projektu bērnudārzam ar divām grupiņām, kas paredzēja 50 metru gara koridora izbūvi no bērnudārza uz skolu. Šo nejēdzīgo projektu apturējām. Uztaisījām jaunu projektu. Tagad bērnudārzā ir sešas grupiņas un arī sporta zāle. Noasfaltējām ceļus un izdarījām vēl daudzas citas labas lietas. Mūsu laikā novada domes priekšsēdētājam alga bija 1000 eiro mēnesī. Tagad priekšsēdētāja alga ir tuvu trim tūkstošiem.

Esam aptuveni desmit cilvēku, kuri turamies kopā un vēlamies turpināt cīņu par novada izaugsmi. Pēc iekļaušanas Ogres novadā no Ķeguma jaunajā novada domē maksimāli varētu iekļūt divi cilvēki. Jautājums ‒ vai šie divi spēs pietiekami pārstāvēt pašreizējo Ķeguma novadu un panākt, lai tiktu iedalīti pienācīgi līdzekļi investīcijām, ceļiem un pārējām vajadzībām? Tādēļ nolēmām dibināt šo biedrību, lai mēs kā nevalstiska organizācija, kurai ir lielāks svars nekā vienam cilvēkam, varētu pieprasīt informāciju un piedalīties projektos. Tā ka mēs plinti krūmos nemetam, turpināsim rūpēties par mūsu novada labklājību.