Ļubova Švecova aicina KNAB izvērtēt koalīcijas politisko tirgu

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Saeimas deputāte Ļubova Švecova.
12.11.2020. JPJuris Paiders
 
©F64

Šonedēļ jūs vērsāties KNAB ar iesniegumu par iespējamo korupciju valdības koalīcijas darbā.

Jā, 10. novembrī es vērsos KNAB ar ierosinājumu izvērtēt iespējamo korupciju un tirgošanās ar ietekmi valdības koalīcijā. 8. novembra TV3 raidījumā “Nekā personīga” tika demonstrēts sižets par vairāku Saeimas deputātu iesniegtajiem priekšlikumiem paaugstināt akcīzes nodokli karsējamajai tabakai par aptuveni 190 procentiem tuvāko trīs gadu laikā. Sižeta gaitā raidījuma veidotāji intervēja Saeimas deputāti I. Indriksoni, kura atzina, ka patiesais priekšlikuma sagatavotājs un virzītājs ir Ministru prezidenta padomnieks Imants Parādnieks. Šī priekšlikuma gadījumā bija skaidrs, ka deputātiem nav izpratnes par priekšlikumu, kuru paši parakstījuši, bet gan viņi, gan Parādnieks centās slēpt, no kurienes tas nāk, lai gan tas bija acīm redzams no “Japan Tobacco” demonstrētās prezentācijas. Kā zināms, pirms neilga laika (2020. gada septembrī - oktobrī) tabakas izstrādājumu ražotājs “Japan Tobacco International” ar sava algotā konsultanta jeb lobētāja Armanda Gūtmaņa starpniecību organizēja īpašas tikšanās ar Ministru prezidenta padomnieku I. Parādnieku un vairākiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem. Analizējot kopumā to likumdošanas pakotni, kas nāk kopā ar budžeta grozījumiem un attiecas uz akcīzes nodokļa palielinājumu, es izpētīju šos materiālus un uz savu secinājumu bāzes sagatavoju savu iesniegumu KNAB. Es salīdzināju materiālu, kuru pirms neilga laika (2020. gada septembrī - oktobrī) sagatavoja tabakas izstrādājumu ražotājs “Japan Tobacco International”, ar Saeimas deputātu I. Indriksones, E. Zālītes-Grosas, I. Dūrīša, E. Teirumnieka, A. Skrides un I. Ikstenas iesniegtajiem priekšlikumiem likumprojektam “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” un likumprojektam “Par valsts budžetu 2021. gadam” un secināju, ka tie ir praktiski identiski. Tāpēc man ir pamatotas aizdomas, kuras es arī izklāstīju savā iesniegumā KNAB, par iespējamu korupciju vai politiskas ietekmes tirgošanu kontekstā ar tiem priekšlikumiem, kurus iesniedza jau nosauktie deputāti. Kā es noprotu, Finanšu ministrija arī bija ļoti kritiska attiecībā par tik krasu nodokļu palielinājumu, taču koalīcijas politiķi to neņēma vērā.

Manuprāt, Ministru kabinets un valdošie politiķi atbalstīja tieši šo priekšlikumu, jo tā bija daļa no kopējas vienošanās. Pirms tam tika iesniegti JKP deputāta Eglīša priekšlikumi par ievērojamu akcīzes nodokļa pieaugumu azartspēlēm. Lai nepalielinātu akcīzes nodokli azartspēlēm, starp divām valdības partijām tika panākta vienošanās, ka tiks krasi palielināts akcīzes nodoklis tikai karsējamai tabakai.

Tāpēc es aicinu KNAB izvērtēt, vai I. Parādnieka un “Japan Tobacco International” pārstāvju darbībās varētu būt saskatāmas krimināli sodāmas darbības. Protams, ir vērts to analizēt kontekstā ar JKP rīcību, jo arī JKP atbalstīja radikālu akcīzes celšanu karsējamajai tabakai.

Vai jūs uzskatāt, ka starp valdības partijām notika politisks tirgus? Gadījumā, ja jūs atbalstīsiet mūsu biznesa intereses…

…Jā, un tad mēs atsauksim savu priekšlikumu, kas aizskar jūsu partijas biznesa intereses. Tāpēc savas aizdomas es izteicu iesniegumā KNAB.

Bet varbūt to var interpretēt kā vienkāršu lobiju darbību?

Praksē šāda veida lobismam ir diezgan rūgta pēcgarša. Vispirms jāsaka, ka pēc būtības lobija organizācijas jeb lobisti ir gan Sabiedrība par atklātību “Delna”, gan Latvijas Ārstu biedrība, gan lauksaimnieku organizācija, gan pacientu organizācijas, gan mednieku un makšķernieku biedrība, gan Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Rūpniecības tirdzniecības kamera u.c. Šādām nevalstiskajām organizācijām Latvijā ir dotas visplašākās iespējas piedalīties gan likumu, gan lēmumu pieņemšanas procesā. Otra lieta ir profesionāli lobiji, tas ir, kad tas ir algots darbs vai pakalpojums, ko veic personas vai uzņēmumi. Turklāt esmu sastapusies ar gadījumiem, kad NVO piesaista arī profesionālus lobistus.

Gribu teikt, ka latviešu valodā pareizāk būtu lietot terminu “interešu pārstāvniecība”, kas ir precīzāks un korektāks un kuram nav negatīva sociālā uzslāņojuma. Tādējādi lobēšana jeb interešu pārstāvniecība ir jebkura normāla demokrātiska lēmumu pieņemšanas procesa sastāvdaļa. Terminoloģiski forma “interešu pārstāvniecība” laikam būtu korektāka.

Manuprāt, svarīgākais jautājums politiķiem ir zināt, vai, pieņemot lēmumu, tas notiek kādas interešu grupas labā vai arī tiek ievērotas visas sabiedrības intereses un vai tiek ņemti vērā arī citu institūciju ieinteresēto pušu viedokļi ?

Priekšlikumi uz otro lasījumu budžeta procesā ir veids, kā panākt sev izdevīgas likumu izmaiņas bez pienācīgas analīzes un diskusijām, jo paliek tikai viens lasījums. Diskusijas un lēmums tika pieņemts slēgtā koalīcijas sanāksmē, par ko plašāka sabiedrība uzzināja tikai nākošajā dienā. Šāda prakse ir iemesls lielajai plaisai un neuzticībai starp valsti un sabiedrību. Tas ir jāmaina, un šāda prakse ir jāizbeidz. Valdība vārdos deklarē, ka strādās pie nodokļu reformas, to dara gandrīz gadu un tad nedēļas laikā pieņem radikālu, nekonsekventu lēmumu. Salīdzinājumam ‒ alkohola akcīze tika pavasarī samazināta, lai būtu zemāka nekā Igaunijā, tagad tabakai esam gatavi palielināt gandrīz uz pusi augstāk nekā Lietuvā un Igaunijā.

Kas, jūsuprāt, ir bīstamāk, vai tas, ka tiek realizētas kaut kādas konkrētas biznesa grupas intereses, vai arī tas, ka koalīcijas iekšienē notiek t.s. politiskais tirgus, proti, notiek savstarpēja biznesa interešu atbalsta apmaiņa, kas praktiski izslēdz jebkādas diskusijas?

Es domāju, ka politiskais tirgus, kas notiek koalīcijas iekšienē, ir daudz bīstamāks visai sabiedrībai, jo tas rada uzticamības zaudējumu gan politiķiem, gan valdībai, gan visai valsts politiskajai sistēmai.

Es esmu par uzņēmēju iesaisti lēmumu pieņemšanā, bet tas ir jādara caurspīdīgi, godīgi, dodot visiem vienlīdzīgas iespējas un ieklausoties racionāli pamatotos argumentos. Šis gadījums parāda tikai to, ka pētījumiem, konferencēm, vēstulēm un diskusijām nav nozīmes, svarīgi ir atrast īsto cilvēku, kurš visu nokārtos. Kā deviņdesmitajos... Ļaunākais ir tas, ka minētais priekšlikums par akcīzes nodokļa paaugstināšanu ne tikai nedos plānoto fiskālo efektu jeb papildu pienesumu valsts budžetā - naudu, kas ir nepieciešama onkoloģijas slimnieku aprūpei, bet būs ar mazāku devumu nekā opozīcijas deputātu Danas Reiznieces-Ozolas, Viktora Valaiņa un Vjačeslava Dombrovska piedāvātie priekšlikumi. Šie ir pilnīgi racionāli argumenti par kādas ideoloģijas vai vērtību “klātbūtni”.