Roberts Zīle: EP ir daudz jaunu deputātu, kuri gribētu Poliju un Ungāriju sodīt

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.
23.11.2020. BLBens Latkovskis
 
©Oksana Džadana/F64

Nupat Eiropas Savienību satricināja visai rets notikums - Polija un Ungārija uzlika veto ES budžetam. Kādas varētu būt šī soļa sekas, un kā šis jautājums, visticamāk, tiks atrisināts?

Tas, kas notika, nav pārsteigums. Polija un Ungārija jau sen teica, ka tad, ja tiks mainīti jūlijā pieņemtie Eiropas Padomes lēmumi, viņi uzliks veto ES budžetam. Eiropas Padomes jūlija kompromisu pieņēma arī Polijas un Ungārijas valdības, jo bija doma, kas tas neskars nākamo septiņgadu budžetu un neskars “Atjaunošanas fondu”. Ja arī būs kādas pretenzijas pret kādas valsts likumdošanu, tad šīs valstis netiks sodītas ar naudu. Taču Eiroparlamenta spiediena rezultātā Ungārija un Polija tomēr tika sodīta ar naudu, sasaistot piekļuvi dažādu fondu naudai ar šo valstu atsevišķām likumdošanas normām. Poļi un ungāri jau brīdināja, ka uzliks veto, ja tā notiks. Dažādas Eiroparlamenta centriskās un kreisās grupas, saspēlējot ar dažu Rietumeiropas valstu valdībām, izdarīja lielu spiedienu, lai šī sodīšana ar naudu notiktu. Kas būs tālāk? Es tomēr paredzu, ka Vācijas prezidentūras laikā jau tuvākajās nedēļās tiks atrasts kāds risinājums, kurš būs pieņemams Ungārijai un Polijai, vienlaikus neradot finansiālus apdraudējumus visai ES. Proti, ka “Atjaunošanas fonda” darbība nesāksies ar nākamā gada sākumu un tiks nobremzēta septiņgadu budžeta pieņemšana. Tas radītu jūtamas sekas visām ES valstīm, tai skaitā Latvijai. Es paredzu, ka tiks atrasts veids, ka piekļuve “Atjaunošanas fonda” līdzekļiem netiks saistīta ar tā dēvētajiem likuma varas pārkāpumiem [ko pārmet Polijai un Ungārijai].

Tātad tiks atrasts risinājums, kura rezultātā Polija un Ungārija netiks finansiāli diskriminētas?

Jā. Var teikt arī tā. Katrs jau interpretēs citādāk. Skaidrs, ka seja jāsaglabā visiem. Gan tām Eiroparlamenta frakcijām, kuras gribēja bargi sodīt Poliju un Ungāriju, gan poļiem un ungāriem, kuriem ir jāvar pateikt, ka mēs saņemsim naudu no fondiem. Kāpēc es paredzu, ka risinājums tiks atrasts Vācijas prezidentūras laikā? Vācijas ārlietu ministrs, kurš ir sociāldemokrāts īstenībā, dažas dienas atpakaļ pateica, ka risinājums ir paredzēts, un ceturtdien EP attālinātajā sēdē Vācijas prezidentūra Merkeles personā aicināja visus būt calm (mierīgiem, līdzsvarotiem ‒ angļu val.). Respektīvi, nesarunāt caur medijiem pārāk daudz, lai pēc tam nebūtu grūti atrast visiem pieņemamu kompromisa risinājumu, ko varētu arī “pārdot” savam vēlētājam.

Kāda vispār valda šobrīd gaisotne šajās sarunās?

Tur ir ļoti limitēts skaits cilvēku, kuri drīkst uz vietas piedalīties klātienē, un pamatā sarunas par visām šīm budžeta lietām vada Vācijas vēstnieks Briselē. Viņš ir ļoti erudīts. Viņš arī panāca kompromisu par septiņgades budžetu un jauno nodokļu plānu. Es domāju, ka viņš arī tiks galā ar šo situāciju. Ne jau viens pats, bet ņemot vērā sadarbību ar Vācijas valdību un pārējo valstu valdībām, tai skaitā EP līderību. Eiropas Tautas partiju grupas līderis ir Manfrēds Vēbers, kurš ir kristīgais sociālists, Merkeles partijas (KDS/KSS) biedrs. Viņš pašlaik ir stingrs Polijas un Ungārijas nosodītājs, bet reizēm viņš prot atrast īstos vārdus, lai visai lielajai Tautas partiju grupai pateiktu, ka šis sasniegtais kompromiss ir labs un tāpēc mēs to atbalstīsim. Tā kā es domāju, ka arī šajā jocīgajā situācijā, kas gan bija paredzama, risinājums tiks atrasts.

Kad jautāju par gaisotni, tad domāju, vai šajās sarunās virsroka nav tiem, kuri stūrgalvīgi ir gatavi uz visu, lai tikai Ungāriju un Poliju noliktu “pie vietas”?

EP liberāļu (kur ir mūsu Ijābs) un sociāldemokrātu (ar Ušakovu) grupās šī nostāja ir ļoti populāra. Arī lielā daļā Tautas partiju, kur ir mūsu “Vienotības” kolēģi, tomēr jāņem vērā, ka parlamenta loma šajās partiju grupās tiek atjaukta ar valdību lomu, un tur jau gatavība uz kompromisiem ir daudz lielāka. Tāpēc domāju, ka tā svira, ar ko situāciju noregulēt, tiks atrasta. Cita lieta, ka EP ir ļoti daudz jauno deputātu, kuri ir iejutušies tā “sliktā policista” lomā un kuriem šķiet, ka ungāru un poļu tautas ir līdzvainīgas, ka ievēlē tik “nepareizas” valdības jau kuru reizi. Parlamentā pat ir pozīcija, es gan ceru, kas tas nevar iziet cauri, ka “Atjaunošanas fondā” tiek iekļauta norma ‒ ja mēs sodām Polijas valdību par likumu varas netaisnīgumu, tad mēs Polijai naudu nedodam, lai gan Polijas valdība ir apsolījusi saviem saņēmējiem - nevalstiskajām organizācijām, reģioniem, biznesam, ka šī nauda būs, un tai ir pienākums šo naudu dot no sava nacionālā budžeta. Tas, protams, nestrādātu. Iedomāsimies, ka Latvijā visi jau saplānojuši tos miljardus pēc dažiem mēnešiem, jau izsludināti tenderi, un pēkšņi Brisele pasaka - likumu varas netaisnīguma dēļ jums vairs naudas nebūs. Jūs naudu no ES nesaņemsiet, bet jums ir pienākums to izmaksāt visiem, kuriem esat apsolījuši. Šajā politikā ir skaidri redzami šķelšanas elementi. Polijā ir vairāki reģioni, un, piemēram, Varšavā liels atbalsts ir ne jau Kačinska partijai, kurai tagad būtu jāsniedz atbalsts, bet nauda no Briseles nebūs.

ES varas pārvalde ir ļoti sarežģīta, un grūti saprast, kas par ko atbild. Kurš varas centrs būs izšķirošais šīs situācijas atrisinājumā?

Ir jomas, kur Eiropas Padomei, tas ir, valdībām ir lielāka teikšana, jo ES veido nacionālās valstis. Mēs neesam federatīva sistēma, tāpēc Eiroparlamenta loma nav noteicošā. Tajā pašā laikā ir daudzi jautājumi, tai skaitā finanšu lietās, kur Eiroparlamentam ir tā saucamā koplēmuma procedūra. Kāpēc notiek sarunas par “Atjaunošanas fonda” regulu? Tāpēc, ka regulas apspriešanā mēs (EP deputāti) esam līdztiesīgi ar valdību pārstāvjiem un vedam sarunas ar Vācijas prezidentūru par gala redakciju; par to, kā to naudu varēs izmantot, bet mums nav tiesību runāt par skaitli (summu) šajā fondā, jo mūsu vienīgā juridiskā tiesība, teiksim, septiņgadu budžetā ir vai nu piekrist, vai noraidīt Eiropas Padomes vienošanos par šo skaitli - par šiem 1,8 triljoniem. Man jāsaka, paldies Dievam, ka Parlamentam nav lielākas tiesības, jo, lai arī es tur strādāju, es redzu, kā tas notiek. Noskaņojums ir ļoti populistisks. Un ne jau no labējās puses tikai, bet no kreisās un centriskās puses. Tā kā labi vien, ka Parlamentam nav daudz spēka šajos ar naudām un ne tikai ar naudām saistītos jautājumos. Piemēram, es aicināju savu grupu neatbalstīt Parlamenta pozīciju “Atjaunošanas fonda” jautājumā, jo mēs esam mazākumā, un mēs ļoti ceram, ka tiks pieņemta valdību redakcija, kurā piedalījās arī Latvijas valdības pārstāvji, jo tā ir labāka nekā tā, ko pieņēma Parlaments.

Cik šis Atjaunošanas fonda” piedāvājums ir labs Latvijai?

Tas ir cienījams. Procentuāli citas valstis - Itālija, Spānija, arī Grieķija, kura no Covid nemaz tik daudz necieta, saņems vairāk, bet kopumā mums šīs summas ir apmierinošas.