Armands Krauze: Koalīcija turpina mēra laika dzīres

Par autostāvvietām, budžetu, skolotāju streiku un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētāju Armandu Krauzi.
04.12.2020. MKMāris Krautmanis
 
©Dmitrijs Suļžics/F64

Jūs un deputāts Aldis Gobzems esot vērsušies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) saistībā ar bijušā Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Rīgas domes deputāta Druvja Kleina izteikumiem par Rīgas domes deputātiem piešķirto bezmaksas stāvvietu karšu izmantošanu. Tad iznāk, ka autostāvvietu lieta vēl nav beigusies?

Nav beigusies, jo uzskatu, ka vēl ir daudz kas, ko KNAB vajadzētu pārbaudīt. Šajā gadījumā ne vairs par „Attīstībai/Par!” (AP), bet par JKP deputātu iespējamiem pārkāpumiem. Kleins intervijā Neatkarīgajai apgalvoja, ka Rīgas domē vienam deputātam esot izsniegtas divas stāvvietu kartes, no kurām viena atdota partijas vadībai partijas vajadzībām.

Tā esot rīkojušās gan pozīcijas, gan opozīcijas partijas, faktiski tā bijusi sistēma. Kleins apgalvo, ka Rīgas domes JKP frakcijas vadītājs Jānis Ozols karšu atprasīšanu JKP deputātiem pamatojis ar to, ka kartes vajadzīgas JKP Saeimas deputātu palīgiem, lai viņi pie parlamenta varētu novietot savas automašīnas.

Nepatīkami dzirdēt, ka šādu praksi piekopusi JKP, kura sevi ir pasludinājusi par tiesiskuma sargiem. Bet pati tad laikam rīkojas prettiesiski?

„Parastiem mirstīgajiem” šādas caurlaides maksā apmēram 250 eiro mēnesī. Tātad katrs šāds cilvēks, kam caurlaide patiesībā nepienākas, gada laikā ir „ietaupījis” trīs tūkstošus. Tā ir liela nauda. Cik ir šādu cilvēku? Cik gadu tas tā jau notiek?



Un kas notiks ar Pūču ģimenes autostāvvietu caurlaidi?

Domāju, ka tur ir darbs tiesībsargājošajām iestādēm. Juris Pūce (AP) ir demisionējis, bet šīs lietas tiesiskie aspekti, likumība nav izvērtēta.

Tā darīt nedrīkst. Es saprotu, ja pie darbavietas ir autostāvvieta un tur var novietot auto. Bet tāda caurlaide, kas dod ekskluzīvas tiesības visā pilsētā jebkurā stāvvietā novietot auto, ir pārmērīga greznība.

Tāpat arī Saeimas deputātiem varētu izsniegt sabiedriskā transporta biļetes, lai viņi brauc ar tramvajiem. Sabiedriskais transports pilsētā ir ļoti labs. Tādā veidā ietaupītos daudz naudas, tas būtu atbildīgi pret vidi un gaisu, nevis tā kā tagad, kad deputāti piedalās sastrēgumu radīšanā.



Jūsu kolēģis Zaļo un zemnieku savienībā (ZZS) Latvijas Zaļās partijas līderis Edgars Tavars iesaka izglītības un zinātnes arodbiedrībai streikot - ja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska turpinās nepildīt prasības. Ja pareizi saprotu, arī LZS domā tāpat?

Jebkurai nozarei jāizmanto likumā atļautās tiesības, lai nozare var izdzīvot un attīstīties - tajā skaitā arī izglītībai tas jādara, ja nav vairs palicis citu iespēju.
Šuplinska nespēj sarunāties ar pedagogiem, viņas reformas apšauba eksperti, izņemot tikai ministres kabatas ekspertus.

Protams, situācija ir nepatīkama, ir jāievēro kovidierobežojumi, bet pedagogiem, kas šajā laikā ir spiesti strādāt daudz papildu darba, ir jāpiemaksā.



Svētdien premjers Krišjānis Kariņš sacīja diezgan interesantu runu. Kā viņa sacīto saprast?

Kad viņš nāca ar paziņojumu, ka būs paziņojums, gaidīju, ka būs kādas konkrētas lietas, konkrēts plāns, taču skanēja vispārīgas frāzes, ka ir slikti un labāk nebūs. Tas bija mulsinoši. Man šķiet, ka šī uzruna nebija domāta Latvijas tautai. Tā bija vairāk domāta koalīcijai ar domu: „Saņemieties un sāciet strādāt kā komanda!” Tikai nezin kāpēc Kariņš šo vēstījumu teica visās televīzijās, nevis pateica to saviem ministriem. Radās iespaids, ka Kariņš nespēj savākt kopā šo raibo koalīciju, kas ir izveidojusies.



Budžets beigu beigās tika pieņemts

Budžeta pieņemšana negāja tik raiti kā tad, ja tā notiktu parastā, nevis attālinātā režīmā. Visi opozīcijas priekšlikumi tika ignorēti, lai gan daudzi bija konstruktīvi un nāktu par labu iedzīvotājiem.

Apbrīnojama ir augstprātība, ar kādu koalīcija virzīja pati savu algu paaugstināšanu. Tikai pēc ļoti stipra sabiedrības spiediena, pēc izsmiekla sociālajos tīklos tagad atsevišķas partijas ir sākušas paust, ka amatpersonu ienākumu paaugstināšanu neatbalstīs.

Lai gan vajadzētu citādi - vajadzētu solidarizēties ar tiem cilvēkiem, kam ienākumi ir spēji samazinājušies un vajadzētu samazināt algas arī sev. Valdošie ievieš ierobežojumus, aizliedz daudziem strādāt, bet paši dzīvo trekni. Dzīres mēra laikā.

Valdība, piemēram, piedāvā diferencēto ienākumu slieksni palielināt no 1200 eiro uz 1800. Tas nozīmē, ka kādu nelielu papildinājumu makā tas dos tikai tiem, kas pelna virs vidējās algas. Tātad valdība mazliet rūpējas par tiem, kam algas ir virs vidējās, bet nemaz nerūpējas par tiem, kam alga ir mazāka par vidējo. Tātad stāsts, ka būs rūpes par mazāk nodrošinātiem, ir tukšs. Tieši par mazāk nodrošinātiem nav ne mazāko rūpju.