SIA "Nulles depozīts" vadītājs Arnis Salnājs: Latvijas pudeļu depozīta sistēmai jābūt modernai!

Depozīta sistēmas operatora pretendents "Nulles depozīts" sadarbībā ar informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem "WinGo Deposit", "Mobilly TX" un "Mappost" ir viens no pretendentiem Valsts vides dienesta konkursā, kurā startē ar risinājumu, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību pieņems un sašķiros dažādu veidu dzērienu iepakojumus ‒ metāla skārdenes, PET un stikla pudeles, kā arī piedāvā pieņemt saplacinātas PET pudeles. Ko šī depozīta sistēma nozīmē, kādas ir "Nulles depozīta" idejas un priekšrocības, par to Neatkarīgās intervija ar SIA "Nulles depozīts" vadītāju Arni Salnāju.
07.12.2020. MKMāris Krautmanis
 
©F64

Kādēļ valsts veidos depozīta sistēmu?

Valsts tādā veidā risinās vides tīrības jautājumu. Tur gan tad svarīgi redzēt, vai tas būs tikai uz papīra vai arī tas tiešām dos ilgtermiņa labumu videi.

Ja kaut ko ievieš, tad ir svarīgi, cik moderns risinājums tiks ieviests - vai depozīta sistēma ir domāta, lai tā strādā gadiem ilgi, vai arī tas tikai ķekša pēc, lai atskaitītos, ka kaut kas ir ieviests.

Ko depozīta sistēma dos videi?

Videi kaitējumu rada jebkurš iepakojums un prece, kas netiek savākta, tajā skaitā stikla pudeles, metāla skārdenes un plastmasas pudeles. Šo iepakojumu vidē ir ļoti daudz. Vēl ir problēma, ka šie iepakojumi visbiežāk nonāk nešķirotajos atkritumos. Depozīta sistēmai būs jēga, ja lielāks daudzums iepakojuma atgriezīsies otrreizējā apritē vai tiks pārstrādāts. Tas jau būs solis aprites ekonomikas virzienā.

Kā motivēt cilvēkus neatstāt pudeles, kur pagadās, nepiesārņot vidi, šķirot atkritumus?

Depozīta sistēma tāpēc ir izdomāta. Galvenais "burkāns" ir 10 eirocenti, kurus cilvēks, kad pērk pudeli dzēriena, piemaksā kā depozītu, bet, kad nodod - tad saņem atpakaļ. Bet 10 eirocenti vēl nav viss - vajag, lai cilvēkam ir ērti visās nozīmēs. Vajag, lai ir ērti sasniegt, ērti nodot un ērti saņemt norēķinu. Bet ērti būs tad, ja sistēma būs moderna. Tehnoloģijas tagad ļauj pieņemt arī saplacinātu plastmasas iepakojumu.

Par to pašlaik ir konceptuāli strīdi. Mūsu uzņēmums uzskata, ka cilvēkiem nav jāglabā nesaspiestas pudeles un tādas jānes nodot. Pirms 30 gadiem varbūt bija citādi, bet tagad tehnoloģija ļauj pudeli atpazīt un pieņemt. Ērtiem jābūt arī norēķiniem. Pirms 30 gadiem neviens nestrīdējās pretī, ka normāli ir nodot pudeli, saņemt papīra čeku un ar to iet pēc naudas. Taču tagad tas ir arhaiski. Latvijai nevajag šādu risinājumu.

Vides aizsardzībai saplacinātā pudele ir ļoti svarīga. Ja saplacināto pudeli nepieņems, kur tā paliks? Nevienam nebūs motivācijas to savākt, tā bieži paliks kaut kur dabā - mežā, upmalā vai nešķirotajos atkritumos.

Tas, kāpēc valsts vispār ievieš depozīta sistēmu, ir vide. Tādai būtu jābūt valstiskajai idejai.

Nav šaubu, ka jau tuvākajos gados Eiropā būs kurss uz visa veida iepakojumu depozīta sistēmas paplašināšanu. Kad cilvēks ir savācis dažādas lietas, kuras viņš vēlētos nodot, ir ļoti svarīgi viņam piedāvāt, lai to visu var nodot vienā vietā - gan pudeles, gan piena pakas, gan baterijas, gan šampūna pudeles.

Vai nepastāv risks, ka var izveidoties lielo ražotāju kartelis?

Tādas bažas pastāv. Par to ir mūsu iesniegums Konkurences padomei. Par to būtu jāuztraucas Latvijas mazajiem ražotājiem, kurus interesē iegūt tukšo pudeli atkārtotai izmantošanai. Kaut kādā mērā depozītu sistēma pastāv jau pašlaik - ir taras punkti, ir veikali, kas pieņem atpakaļ pudeles. Ražotājiem tas ir diezgan svarīgi produkcijas pašizmaksas samazināšanai - viņi pērk pudeles atpakaļ un pilda tajās alu atkārtoti.

Pašlaik šis tirgus ir neregulēts, katrs ar katru runā, vienojas par cenām un pudeļu transportēšanas veidiem. Šo tirgu lielie alus ražotāji nekontrolē. Ja lielie alus ražotāji kopā ar ārzemju lielajiem saldināto dzērienu ražotājiem kontrolēs arī šo tirgu, tas rada bažas, ka kāda daļa mazo ražotāju var tikt pakāpeniski izspiesta - netiks vairs klāt pudeļu nodošanas un pieņemšanas biznesam. Tur priekšā sēdēs lielie ražotāji un diktēs. Viņi lems, kādi būs tarifi un pārdošanas principi.

Kāda pašlaik ir valsts loma depozīta sistēmas radīšanā?

Pašlaik notiek konkurss par depozītu sistēmas izveidi, kas iet pilnā gaitā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Valsts vides dienests šo konkursu kūrē. Ir vērtēšanas komisija. Optimālais laiks, kad šo vērtējumu cer pabeigt, ir 30. decembris.

"Nulles depozīts" ir uzņēmums, kas ir izveidots šim konkursam. Esam lepni, ka visi risinājumi, ko izmantojam, ir Latvijā radīti - maksājumu un uzskaites sistēmas, loģistikas risinājums, pudeļu pieņemšanas aparāts, kas izmanto mākslīgo intelektu. Esam apvienojuši uzņēmumus un cilvēkus, kuri ir līderi savās jomās, un tieši šo kompetenču apvienojums rada lielisku piedāvājumu. Piemēram, "MobillyTX" mums rada norēķinu sistēmu, "Mappost" rada loģistikas risinājumus, mūsu dalībnieks "Zaļā josta" ir ar ilggadēju pieredzi iepakojuma apsaimniekošanā. Mūsu dalībniece ir arī Latvijas Tirgotāju asociācija, kas palīdz saprast tirgotāju intereses. Tāpat mums ir arī ražotāji - "Latvijas balzams", alus "Labietis" ražotājs, dzeramā ūdens ražotāji "Zaķumuiža" un "Amrita Water Europe", kā arī iepakojuma pieņemšanas automātu ražotājs "Wingo Deposit". Tas ir lielisks Latvijas uzņēmumu apvienojums, lai radītu labāko un modernāko pakalpojumu Latvijas iedzīvotājiem.

"Nulles depozīta" piedāvājums balstās uz diviem pīlāriem. Pirmais ir tehnoloģijas. Tas attiecas gan uz to, kādas pudeles pieņemt, gan uz to, kādi ir norēķini. Mūsu tehnoloģijas būs mūsdienīgas un ērtas patērētājiem.

Otrs pīlārs ir tas, ka visas mūsu tehnoloģijas ir radītas Latvijā. Esam pārliecināti, ka tas dos mūsu valsts ekonomikai daudz lielāku pienesumu nekā tādas tehnoloģijas, kas tapušas kaut kur ārzemēs. Uzņēmumi, kas apvienojušies SIA "Nulles depozīts", ir ļoti spēcīgi ‒ tie izveidos gan norēķinu sistēmu, gan loģistikas un plānošanas risinājumus, gan visu pārējo, kas nepieciešams. Mēs esam izveidojuši, apvienojuši milzīgu vietējo uzņēmēju un speciālistu spēku.

Kas vajadzīgs, lai depozīta sistēma veiksmīgi strādātu?

Ir nepieciešams, lai šī sistēma ir patērētājiem ērta. Un jau tuvā nākotnē nepieciešams to paplašināt, lai tā nepaliek tikai kā atsevišķu pudeļu nodošanas punkts, lai cilvēks var nodot dažādus iepakojuma veidus.

Pašlaik sistēmā neiekļaujas stiprā alkohola, vīna, šampanieša pudeles. Tur iekļaujas tikai pudeles, kurās iepildītais saturs bija ar ne vairāk kā 6% alkohola saturu. Tādā veidā rodas absurds, ka ir divas pilnīgi vienādas pudeles, bet vienu no tām nevar nodot. Es saprotu, ka 6% ir alus ražotāju interese. Tomēr tas ir tāds diezgan neveikls solis. Tad var rasties situācija, ka cilvēks saliek savā maisiņā visādas pudeles, iet pie aparāta, bet aparāts viņam kādas pudeles pieņem, bet citas met atpakaļ. Kur viņš liks to iepakojumu, kuru viņam nepaņēma? Izmetīs.

Es neredzu problēmu, kāpēc nevar iekļaut šajā sistēmā jebkādas pudeles. Mēs strādāsim pie tā, kā motivēt cilvēkus izmantot depozīta sistēmu - lai ir tā, ka tad, ja cilvēks ir atnācis pie aparāta, mēs paņemam visu. Ja ne par visu var dabūt pretī naudu, tad lai viņam tiek kādi bonusi.

Varbūt kādam 10 eirocenti nav svarīgi, bet vienmēr būs kādi skolēni vai vācēji, kas labprāt gribēs nopelnīt mazliet naudiņas. Desmit reiz desmit eirocenti jau ir viens eiro!

Lielie alus ražotāji uzskata ‒ ja viņi ražo savu produkciju, tad tās ir viņu pudeles, un tad viņiem pienākas arī uzturēt depozīta sistēmu. Turpretī mēs uzskatām ‒ ja jau būtu tā, ka šiem lielajiem ražotājiem pienākas visas pudeles un viss ar tām saistītais, tad valsts nemaz konkursu nerīkotu - tad jau viss ir skaidrs. Valsts tomēr uzskata, ka jārīko konkurss un jānoskaidro labākais piedāvājums. Man šķiet, ka labāks risinājums būs tad, ja kāds neitrāls uzņēmums pieņems, uzskaitīs un tālāk nodos iepakojumus. Tieši no šīs neitralitātes valsts var iegūt vairāk.

Lietuvā un Igaunijā ir depozīta sistēma un aparāti, kuros nodot pudeles. Vai Latvijai jādara kā kaimiņiem?

Mēs uzskatām, ka Latvijai vajag modernāku sistēmu nekā Lietuvā un Igaunijā. Pie kaimiņiem ir tāda droša, 30 gadus veca sistēma. Otrs pretendents ir pateicis, ka ieviesīs Latvijā lietuviešu modeli. Lietuvā to var redzēt - aparātu, no kura var izdrukāt čeku. Tā ir aizvakardiena. Tā ir arī mazliet tāda kā blēdība jeb naudas pelnīšana uz to ļaužu rēķina, kas neskaita sīknaudu. Ja jūs izdrukājat čeku, jūs jau esat uz tā ceļa, ka varbūt nekad to neatprečosiet - čeks var pazust, samirkt, to var aizmirst. Ja mēs gribam izpildīt vides prasības, tad nedrīkst darīt arī tādu absurdu, ka tiek cirsti koki, no kuriem tiek ražoti papīra čeki. Mūsdienās taču sen jau ir elektroniskas norēķināšanās iespējas visās dzīves jomās. Depozīta sistēmai neapšaubāmi jābūt tādai, ka patērētājs iesviež aparātā pudeli un nauda uzreiz viņam ienāk kontā. Šādi aparāti maksās dārgāk, taču, ja kaut ko ieviešam, tad uzreiz jāievieš modernais. Tā kā mēs šo tehnoloģiju radām Latvijā, mums tas sanāk lētāk, nekā pirkt ārzemēs.

Jūs sacījāt, ka "Nulles depozīts" ir vērsies Konkurences padomē. Kāda ir jūsu iesnieguma būtība?

Es jau sacīju, ka pastāv bažas par ļoti kontrolētas sistēmas izveidošanos, kurā Latvijas mazajiem ražotājiem tuvāko gadu laikā var nākties piedzīvot grūtus laikus. Iespējams, varam pat runāt par karteļa pazīmēm.

Bet vēl konkursa noteikumos ir tāda prasība, ka pretendentiem jāuzrāda pudeļu apjoms, kas ir to apgrozībā. Tas, kuram šis apjoms ir lielāks, iegūst papildus 30 punktus. Tā ir netaisnīga prasība, tā ir acīmredzami lielo alus ražotāju izlobēta. Otrs pretendents pats stāsta, ka tajā apvienojušies ražotāji, kas kontrolē 80% alus tirgus. Tas ir pretrunā brīvai konkurencei. Iznāk tā, ja tu jau esi liels un tev ir vairāk pudeļu, tad tu paņem vēl atlikušo tirgus daļu. Tas noteikti nav Latvijas sabiedrības interesēs. Mēs aicinām radīt modernu un ilgtspējīgu sistēmu, kas atbilst valsts un sabiedrības interesēm.