Dace Kavasa: Likums par valsts aizsardzības mācību ir pretrunā ar bērnu tiesību aizsardzību

Politiskā partija “Progresīvie”, kas Saeimā nav pārstāvēta, bet savu ietekmi vismaz Rīgā pierādīja galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanās, vērsusies pie Valsts prezidenta ar lūgumu neizsludināt likumu par valsts aizsardzības mācību un Jaunsardzi. Organizācija uzskata, ka šāda izglītības programma novedīs pie “nevēlamas izglītības militarizācijas”.
16.12.2020. Jānis Lasmanis
 
©Lauris Aizupietis/F64

Nepieņemami partijai šķiet arī tas, ka aizsardzības mācību varēs pasniegt tikai militārpersonas, bet kopumā šāda mācību programma esot pretrunā ar Bērnu tiesību aizsardzības konvenciju.

“Progresīvajiem” netīkamo likumu sagatavoja Aizsardzības ministrija, kas prognozē, ka, valsts aizsardzības mācībai kļūstot par obligāti apgūstamu mācību priekšmetu, izglītojamo skaits vienā mācību gadā veidos līdz 34 000 bērnu un jauniešu. Valsts aizsardzības mācībā tiks izglītoti 10. un 11. klašu, kā arī profesionālās izglītības iestāžu otrā un trešā kursa audzēkņi.

Valsts aizsardzības mācību pasniegs Jaunsardzes centra personāls ‒ jaunsargu instruktori, bet priekšmeta īstenošanai nepieciešamos mācību līdzekļus nodrošinās Jaunsardzes centrs.

Likumā noteikts, ka skolēniem, kuri savas reliģiskās pārliecības dēļ vai citu objektīvu apstākļu dēļ nevarēs apgūt kādu valsts aizsardzības mācības satura daļu, jaunsargu instruktors mācību saturu un mācību procesu pielāgos individuāli.

Mācību plānots īstenot vienu dienu mēnesī, no šīm mācību dienām plānotas tādas atsevišķas dienas, kurās skolēni visu dienu atrodas apvidū. Noteikts, ka šādos apstākļos izglītojamiem nodrošināma ēdināšana.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Attīstībai/Par!”) ir pārliecināts, ka sabiedrība atbalsta aizsardzības mācības ieviešanu skolās. Ministrs pauž nožēlu, ka “Progresīvie” neesot ieklausījušies un sadzirdējuši “gadiem ilgušās ekspertu un profesionāļu diskusijas” par valsts aizsardzības mācības ieviešanu.

Savukārt “Progresīvo” pozīciju Neatkarīgajai dziļāk skaidro organizācijas valdes locekle Dace Kavasa.

Kā tieši valsts aizsardzības mācības izglītības programma ir pretrunā ar Bērnu tiesību aizsardzības konvenciju?

Bērnu tiesību aizsardzības konvencijas pamatā ir bērna interešu izvērtēšana, pieņemot ikvienu lēmumu: visās darbībās attiecībā uz bērniem [..] primārajam apsvērumam jābūt bērna interesēm. Pieņemot šo likumu, bērnu intereses vispār nav izvērtētas. Pieņemot tik būtisku likumu visaptverošās valsts aizsardzības programmas ieviešanai, nepieciešama nopietna bērnu tiesību perspektīvas izvērtēšana, tiesībsarga iesaiste un sabiedrības diskusijas.

Konvencija arī paredz bērnu tiesības uz izglītību, kuras mērķi nav militārās apmācības - kas ir lielākā daļa no Jaunsardzes vadītā kursa programmas. Turklāt, pēc konvencijas papildprotokola un citiem ANO dokumentiem, bērnus un skolas nedrīkst padarīt par militāriem mērķiem un jāizvairās no skolu izmantošanas rekrutēšanas platformai. Kā norādījām vēstulē prezidentam, konvencijas papildprotokols paredz, ka bērnus līdz 18 gadu vecumam nedrīkst vervēt bruņotajos spēkos. Arī Parīzes principi paredz, ka valstis izvairās un novērš propagandu un aktīvu rekrutēšanu skolās un ap tām, lai aizsargātu bērnus skolu vidē.

Likumprojekta piedāvātā obligātā izglītības kursa nodošana Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes instruktoriem šo saikni ar rekrutēšanu bruņotajiem spēkiem padara tiešu.

Aizsardzības ministrijas un Jaunsardzes centra pienākums ir veicināt interesi par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Tomēr tā nav obligātās izglītības funkcija.

Ikviena militarizēta mācību programma nepilngadīgajiem notiek tikai brīvprātīgi, ar vecāku piekrišanu.

Kur saskatāt problēmu tajā, ka obligāto valsts aizsardzības kursu drīkstēs vadīt tikai profesionālā dienesta karavīri, zemessargi vai rezerves karavīri?

Lūdzām Valsts prezidentu atgriezt likumu otrreizējai caurlūkošanai, jo klaja aizsardzības nozares neieklausīšanās, formāla attieksme un ignorance pret cita politiskā spēkā vadīto Izglītības un zinātnes ministriju un nevalstiskajām organizācijām nav pieņemams lēmumu pieņemšanas process. Vienlaikus nav iesaistītas būtiskākās institūcijas, kas nodrošina gan citas, ne militārās, valsts aizsardzības funkcijas (piemēram, Iekšlietu ministrija, Veselības ministrija), un īpaši tās, kas nodrošina bērnu tiesību aizsardzību, tostarp tiesībsargs. Valsts aizsardzības mācības izstrādes procesam jābūt Izglītības un zinātnes ministrijas vadītam un koordinētam.

Izvērtējot arī esošā likumprojekta piedāvājumu nodot mācību kursu militārpersonām, kas darbojas Jaunsardzes centra vadībā, bērni tiek pakļauti rekrutēšanai bruņotajiem spēkiem, kas ir bērnu tiesību pārkāpums. Vienlaikus, Aizsardzības ministrijas iejaukšanās izglītības satura nodrošināšanā ir arī pārvaldības principu pārkāpums. Turklāt, mainot saturu, kas nodrošinātu atbilstību valsts aizsardzības mērķiem, militārpersonu klātbūtne vispār nebūtu nepieciešama, tik vien ‒ cik pedagogi programmu ietvaros nodrošinātu iepazīstināšanu ar visiem visaptverošās valsts aizsardzības dienestiem.

Jaunsardzes likuma izstrāde ir Aizsardzības ministrijas kompetencē, un tā jānodala no valsts aizsardzības mācības. Atgriežot likumu otrreizējai caurlūkošanai, deputātiem tāda iespēja tiks dota ‒ atbalstīt Jaunsardzes centra darbību, ja tas ir nepieciešams saskaņā ar Aizsardzības ministrijas funkcijām, piemēram, veicināt sabiedrības izpratni par militāro dienestu, aizsardzības funkcijām, un arī piesaisti militārajam dienestam ar brīvprātīgām aktivitātēm. Vienlaikus, šī ir iespēja nodrošināt Valsts aizsardzības programmas nopietnu apspriešanu Izglītības ministrijas vadībā, lai nodrošinātu visaptverošas valsts aizsardzības mācības saturu.

Kāds būtu jūsu ideālais aizsardzības mācības modelis?

“Progresīvie” ir skaidri definējuši, ka valsts aizsardzība pret ārējiem draudiem ir daļa arī no mūsu izpratnes par drošību, un visaptverošai valsts aizsardzības izpratnei un apmācībām jābūt vērstām uz plašas drošības īstenošanu.

“Progresīvie” iestājas par valsti, kur iedzīvotāju drošība ir politikas centrā. Drošības aspektam ir jāaptver visas sabiedrības jomas. Tas nozīmē nodrošināt pilnvērtīgu sociālā atbalsta tīklu krīzes situācijām. Sociālajam atbalstam ir jābūt tādam, kas nodrošina individuālu palīdzību un ir vērsts uz cilvēka autonomijas attīstīšanu un cilvēka līdzdalības atjaunošanu sabiedrībā. Drošība nozīmē arī vides drošību un dabas aizsardzību, visaugstākos industriālās un kiberdrošības standartus, kā arī drošību satiksmē, efektīvu civilo aizsardzību un valsts aizsardzību pret ārējiem draudiem.

Tādēļ nav pieņemami, ka tiek virzīta bērnu militārā apmācība tiešām nepieciešamās visaptverošas valsts aizsardzības mācības vietā. No piedāvātajām 140 stundām Jaunsardzes programmai ir 114 stundas, kas vērstas uz lauka kaujas iemaņām (31 no 140 paredzētajām stundām), apiešanos ar ieročiem (31 no 140 paredzētajām stundām), militāro topogrāfiju (25 no 140 paredzētajām stundām), tā vietā, lai tiešām nodrošinātu bērnu izpratni par krīzes noturību, pirmo palīdzību, kiberdrošību, valsts procesu izpratni.