Vjačeslavs Dombrovskis: Sabiedrība redz valdības nekompetenci un nespēju pieņemt pārdomātus lēmumus

Saruna ar politiķi Vjačeslavu Dombrovski.
15.02.2021. MKMāris Krautmanis
 
©Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Ministru kabinets 4. februāra sēdē apstiprināja vakcinācijas plāna ieviešanai nepieciešamo finansējumu 1,45 miljonu eiro apmērā, lai izstrādātu vienotu IT nodrošinājumu vakcinācijas procesa vadībai. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija to ir izskatījusi un nav pret to iebildusi…

Paskaidrošu, kādā kontekstā šie lēmumi tiek pieņemti. Ikreiz, kad valdībā tiek pieņemts lēmums par finansējumu, kas ir ārpus pieņemtā budžeta rāmjiem, to sauc par apropriāciju, un tas jāapstiprina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Visai Saeimai par to nav jābalso. Tāds bija šis gadījums - atnāca Veselības ministrija ar savu nepieciešamību nodrošināt Vakcinācijas biroja vajadzībām 1,45 miljonus eiro.

Komisijas deputāti - es un vēl citi kolēģi - uzdevām jautājumus. Es no ierēdņu un Vakcinācijas projekta biroja pārstāvju paustā neguvu pārliecību, ka viņi spēj pamatot, ka tas pēkšņi ir nepieciešams. Arī, skatoties uz materiāliem, kas bija domāti pamatojumam, tāda pārliecība neradās. Anotācijā četras rindkopas un detalizētie aprēķini exel failos radīja iespaidu, ka pamatojums ir skolēna līmenī. Līdz ar to es to atbalstīt nekādi nevarēju, un atsevišķi mani kolēģi tāpat.

Vai ir kaut vai aptuveni saprotams, vai šie Vakcinācijas birojam nepieciešamie IT risinājumi maksā tik, cik maksā?

Redziet, šī IT joma joprojām ir ļoti jauna. Piemēram, par būvniecību ir kau kādi priekšstati, cik kas var maksāt, bet šāds “digitālā kvadrātmetra ekvivalents” nav visai skaidrs. Diemžēl man nav skaidrs, vai Vakcinācijas projekta birojam nepieciešamie IT risinājumi maksā 1,45 miljonus vai nemaksā. Ja jūs domājat, ka Saeimas komisijā cenšas pārbaudīt, cik adekvātas ir tās izmaksas, pieaicinot kādus neitrālus IT jomas ekspertus, tad tas tā nav. Komisijā lēmumi tiek pieņemti ļoti ātri - piecu minūšu laikā. Valdošās koalīcijas deputāti atbalsta absolūti visu, kas nāk no valdības, pat neuzdodot nevienu jautājumu. Saeimas uzraudzība no valdošās koalīcijas deputātu puses ir labākajā gadījumā formāla.

Vakcinācijas projekta birojam nauda tika piešķirta jau tā dibināšanas laikā - 640 miljoni eiro. Tagad vēl 1,45 miljoni. Cik šādas izmaksas ir adekvātas?

Ir jauns veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”). Viņam ir ambiciozs mērķis nodrošināt vakcināciju. Tās metodes, kā viņš to dara, ir viņa paša ziņā. Skatīsimies, kāds būs rezultāts. Ja vakcinācija būs veiksmīga, tad, iespējams, tas viss bija tā vērts. Kā mēdz teikt, uzvarētājus nesoda.

Bet, ja ar visām izmaksām laba rezultāta nebūs, tad tā būs cita lieta. No ministra puses šis solis ir ļoti riskants. Atalgojums šā biroja darbiniekiem ir ļoti augsts, ja salīdzina ar citiem veselības aprūpē strādājošiem. Skatoties uz to pamatojumu IT izmaksām, ko atnesa uz komisiju biroja darbinieki un kas bija skolēna līmenī, pagaidām nav skaidrs, par ko tās lielās algas tiek maksātas.

Saeimas deputāts Māris Možvillo (KPV LV) izteicās, ka tiem cilvēkiem, kas nesaprot naudas vērtību, 500 eiro bērnu pabalsts “var izvērsties par traģēdiju”, jo viņiem pieklibo finanšu pratība. Kā vērtējat šādu izteikumu?

Možvillo kungs pārstāv koalīciju un valdību visā tās krāšņumā. Cik es saprotu, viņš to teica, atrodoties pirtī vai kādā līdzīgā vietā. Manuprāt, valdībai vajadzētu skaidrot sabiedrībai savus lēmumus - kāpēc tie ir labi. Ja viņi to nevar izdarīt paši, vajag algot speciālistus, kas paskaidro viņu vietā. Ja valdība nav pieņēmusi nekādu lēmumu, tad viņiem vajadzētu paklusēt. Taču pašlaik redzams, ka valdība pat vēl neko nav pieņēmusi, bet valdības un valdošās koalīcijas pārstāvji katrs to jau komentē, turklāt viedokļi ļoti atšķiras. Bet tas, ko redz sabiedrība, ir nekompetence un nespēja pieņemt pārdomātus lēmumus.

Valdība ir atcēlusi mājsēdi, ko tagad atkal dēvē par komandantstundu. Kā vērtējat šo lēmumu?

Man grūti vērtēt šo vienu konkrēto lēmumu, cik tas pareizs vai kāds, bet ir redzams, ka valdība lēmumus pieņem neiedziļinoties, neizsverot par un pret, nerūpējoties par to sekām. Kā teicis pats premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”), “ilgstoši trūkst datu un analīzes”. Tas laikam paliks kā viens spilgti šo valdību raksturojošs lozungs. Valdība pat necenšas noskaidrot, vai tās pieņemtie ierobežojumi dod efektu, kāds ir efekts.

*****

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Signal kanālā.