Dainis Domiņš: Valdība uzņēmējos beidzot ir sākusi klausīties. Bet tik un tā galvā neņem

Saruna ar Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) padomes viceprezidentu Daini Domiņu.
19.02.2021. MKMāris Krautmanis
 
©Publicitātes foto

Jūs darbojaties ēdināšanas jomā (SIA “Bodo” un SIA “Bodo se”). Kādas pašlaik ir aktualitātes, kādus lēmumus gaidāt no valdības?

Nozare nav pilnībā paralizēta, jo var vismaz pārdot ēdienus līdzņemšanai, taču situācija nav spoža - tirgošana līdzņemšanai ir tikai tam, lai kaut cik uzturētu pastāvīgo klientu loku, nekādas peļņas no tā nav.

Pēdējā laikā ir sarosījušās vairākas sabiedriskās organizācijas, kuras apvieno dažādu uzņēmēju grupu intereses, un tās iestājas par to, lai kaut vai daļēji varētu atvērt ēdināšanas uzņēmumus. Pašlaik cilvēki ir tik ļoti noilgojušies pēc normālu ēdienu baudīšanas, viņi būtu gatavi pieciest kādus apgrūtinošus apstākļus, lai tikai varētu baudīt ēdienu uz vietas, nevis kaut kur mašīnā vai parkā uz soliņa. Tiek izstrādāts dokuments, kurā izteikti piedāvājumi, ko ir gatavi veikt ēdinātāji, lai varētu atvērt restorānus un kafejnīcas - viņi ir gatavi ievērot attāluma ierobežojumus starp galdiem, gatavi mērīt temperatūru klientiem, gatavi nodrošināt klientus ar dezinfekcijas līdzekļiem un ieviest pastiprinātu telpu uzkopšanu, un vēl visu ko. Neredzam arī pamatu tam, lai vasarā nebūtu atļauts strādāt uz terasēm. Tur nav lielāka riska faktora, kā tad, ja cilvēks iet pa ielu. Tagad pirms vasaras sezonas sākuma ēdinātājiem ir ļoti svarīgi sasparoties un dabūt kādu kompromisu ar valsts institūcijām, lai terasēs un arī telpās vismaz daļēji būtu atļauta ēšana uz vietas.

Jūsu asociācija pārstāv arī veikalus. Kāda situācija ir tirdzniecībā?

Tirgotājiem joprojām ir neskaidrības ar telpu kvadratūru, kas jāievēro. Ar lieliem veikaliem ir saprotami, taču problēma ir ar maziem lauku veikaliem, kur ir mazas platībiņas un veikalā labākajā gadījumā var ienākt viens pircējs. Ir veikaliņi, kur platība ir apmēram 15 kvadrātmetri, un veikalnieks saka, ka viņš vispār nevar strādāt, lai noteikumi būtu ievēroti. Pagaidām ar mazajiem veikaliem ir pagalam nelāgi.

Es gan ļoti ceru, ka soli pa solim valdība nāks pretī un noņems kādus ierobežojumus nost, lai tirdzniecības un ēdināšanas uzņēmumi varētu strādāt.

Ir labi, ka tagad ir pieņemts lēmums par apgrozāmo līdzekļu piešķiršanu uzņēmumiem. Ja kaut kas vēl nemainīsies un apgrozāmo līdzekļu pabalstus neapgriezīs, tas būs labs atspaids. Ja nebūtu lēmuma par apgrozāmo līdzekļu pabalstu, jau šodien daudzi uzņēmumi paziņotu par bankrotu. Valsts ieņēmumu dienests vērtē samaksātos nodokļus 2019. - 2020. gadā un attiecīgi piešķir pabalstus, lai uzņēmumiem būtu apgrozāmie līdzekļi.

Bet ne jau katram ir veicies, un ne katrs ir pratis nodokļus samaksāt…

Jā, ir bijuši pašnodarbinātie un mikrouzņēmumi, ir uzņēmumi, kas dibināti salīdzinoši nesen un vēl nebija paguvuši pietiekami pelnīt un samaksāt nodokļus. Gadījumi ir visādi. Par to tiek diskutēts mūsu organizācijās. Mēs uzskatām, ka tad, ja cilvēks, kas strādā, piemēram, ēdināšanā, ir pašnodarbinātais, tad kāda minimālā summa viņam tomēr ir jāizmaksā. Ir diemžēl uzņēmēju grupas, kas neiekļaujas kritērijos, lai saņemtu apgrozāmos līdzekļus. Kritēriji ir, ja tā var teikt, nopietni. Pašlaik, cik man zināma informācija, uz apgrozāmajiem līdzekļiem ir pieteicies tikai 51% uzņēmumu. Pārējie nav pieteikušies tādēļ, ka neatbilst kritērijiem vai arī baidās, ka valsts ar vienu roku iedos, bet ar otru sāks pastiprināti pārbaudīt un tirdīt, lai iedoto summu pēc tam atkal dabūtu atpakaļ.

Ir atcelta mājsēdes komandantstunda, jo policijai sāka pietrūkt resursu. Vai tagad jūtama pastiprināta policijas klātbūtne un kontrole veikalos?

Tāda īpaši pastiprināta tvarstīšana nav jūtama, bet ir reidi. Pašvaldības policija stingri skatās, lai visur būtu informatīvās izkārtnes - par to, cik cilvēku drīkst iet iekšā veikalā, par to, ka jābūt maskām un jāievēro distance. Ministru kabineta noteikumos ir uzdots formāts, kādām un kādā skaitā tirdzniecības vietās jābūt izkārtnēm.

Vai nebūs tā, ka veikaliem tiks uzspiests iekārtot elektronisko pircēju uzskaiti, kas tad būs līdzīga tai, kāda pašlaik jau ir pazemes autostāvvietās?

Nedomāju, ka ko tādu varēs uzspiest. Saprotams taču, ka tās būtu lielas izmaksas, turklāt bez jēgas. Pircēju skaitu taču var regulēt, skaitot grozus un ratiņus. Nav jābūt obligātai cilvēku elektroniskajai uzskaitei, domāju, ka tas nebūs obligāts pasākums.

Vai esat pārliecināts, ka valdība ir spējīga kaut ko izsvērt, pārdomāt un tad pieņemt?

Jā (smejas), lēmumi mēdz būt dažādi un ne vienmēr tie saprātīgākie. Bet labi, ka vismaz pašā pēdējā laikā uzņēmēju organizācijas tiek uzklausītas. Tiesa gan, ir tā, ka uzklausīt uzklausīja, bet tālāk nekas nenotika, un uzņēmēju ieteikumi par to, kā kovida apstākļos labāk regulēt pircēju plūsmas, netika ņemti vērā. Bet ir labi, ka beidzot vismaz klausās. Jo nupat jau ir galīgā strupceļā. Gadu tas viss velkas. Neviens nedomāja, ka gadu tas būs. Un nebeigsies vienā dienā. Ar to mums būs jāsadzīvo. Ir jārīkojas atbilstoši situācijai un pēc iespējas arī jādzīvo, jātirgojas, jāstrādā.

*****

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Signal kanālā.