Vai Rīgas vadības plānos ir saskaldīt un iznīcināt "Rīgas mežus"?

„Šobrīd uzņēmuma valdi veido gadījuma cilvēki, kuriem nav priekšstata, ko nozīmē meža nozare Latvijas un Rīgas ekonomikai, un kuri neorientējas nevienā no uzņēmuma darbības jomām. (..) Mums ir radušās aizdomas par domes rīcību, tik strauji atlaižot līdzšinējo valdi, pat necenšoties pārliecināties par trauksmes cēlēja ziņojuma patiesumu, ko paredz likums, un nesagaidot audita rezultātus. Preses konferencē, kurā izteicās pilsētas mērs M. Staķis un Mājokļu un vides komitejas vadītājs E. Cepurītis, dominēja vārdi „varbūt”, „iespējams”, „gan jau kaut ko atradīs”.”
23.04.2021. Elita Veidemane
 
©Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Tas ir fragments no SIA „Rīgas meži” (RM) darbinieku atklātās vēstules. To var izlasīt šeit.

18. martā no darba dažu minūšu laikā no Rīgas pilsētas kapitālsabiedrības „Rīgas meži” tika padzīti ilggadēji darbinieki, kuriem iepriekš nebija pat izteikts neviens aizrādījums - SIA „Rīgas meži” vadītāji Aivars Tauriņš un Juris Buškevics. Tieši otrādi - pilsēta varēja lepoties ar augošu un labi pelnošu uzņēmumu.

Taču uzvarēja banālā vajadzība ielikt prestižā amatā kādu „savējo”, un šai „uzvarai” labi noderēja „trauksmes cēlēja” vēstule, kas līdzinās prastai stukačošanai, uz kuras uzķērās tagadējā Rīgas domes (RD) vadība.

Šodien kopā ar Aivaru Tauriņu pašķetināsim situāciju uzņēmumā „Rīgas meži”.

Kas notika 18. martā?

Mēs gatavojāmies izsludinātajai RM dalībnieku sapulcei, jo pulksten 14 bija paredzēts izskatīt 2021. gada RM budžetu. Tas gan nebija līdz galam sagatavots, jo es un valdes loceklis Juris Buškevics slimojām ar kovidu jau kopš februāra sākuma. 15. marts bija mana pirmā darbadiena pēc slimības. Pirms tam mēģinājām budžeta izskatīšanu atlikt uz vēlāku laiku. Sākās dalībnieku sapulce, pirmais jautājums tika atcelts, tā vietā parādījās cits pirmais jautājums: par divu valdes locekļu atbrīvošanu no darba. To ierosināja Rita Logina, Rīgas pilsētas izpilddirektora vietnieka pienākumu izpildītāja. Desmit minūšu laikā mēs ar Buškevicu tikām atlaisti no darba. Vienīgais, ko mums tajā brīdī pateica: ir parādījies trauksmes cēlēja ziņojums, kurā minēti fakti, kas dod pamatu, izsakot neuzticību, atlaist mūs no darba.

Uzzinājāt, kas tie par faktiem?

Nē. Tos es nezinu līdz pat šai dienai. Nākamajā dienā Rīgas mērs Mārtiņš Staķis („Attīstībai/Par”) pateica, ka noslepenojis šo ziņojumu.

Tas ziņojums satur kaut kādu valsts noslēpumu?

Nedomāju. Viņš paziņoja, ka mūs atlaiž no darba, lai mēs netraucētu izmeklēšanas gaitu, jo 2020. gada darbību šobrīd pārbauda Rīgas domes iekšējā audita un revīzijas pārvalde. Līdz šim mūs revidēja „Deloitte” un „Ernst&Young”. Mēs esam krustu šķērsu pārbaudīti ik gadu un arī speciāli. Tāpat mūsu uzņēmuma darbību 2020. gadā Rīgas domes pieprasītajā ārējā auditā pārbaudīja „Deloitte”, un viņi savu vērtējumu nodeva jau pērn. Ar to deputāti varēja iepazīties. Bet šajā vērtējumā daudz vairāk pārmetumu kā uzņēmuma īpašniekiem bija Rīgas pilsētas amatpersonām. Pieredzes bagātā auditorfirma „Deloitte”, izrādās, nesaskatīja neko no tā, ko savā pienesumā sarakstīja trauksmes ziņotājs. Savukārt mēra Staķa izteikumos bija runa par noziegumiem un prettiesisku darbību - tātad trauksmes ziņotāja pienesumā ir sarakstīts kaut kas ļoti briesmīgs. Jūs taču zināt, ka Staķis ir atnācis uz domi, lai cīnītos pret noziedzīgiem un prettiesiskiem elementiem, un gadījums ar RM, viņaprāt, ir tieši tāds, lai realizētu šo cīņu.

Izklausās kā Staļina laikos: „troika” sanāk kopā, vienā teikumā izspriež, ka „apsūdzētais” ir jānošauj, un nākamajā brīdī viņu tiešām nošauj, pirms tam pat nepaskaidrojot, kādu noziegumu „apsūdzētais” ir veicis...

Vismaz bija jāpasludina, ka „apsūdzētais” ir imperiālistu spiegs, jo par to, raugi, kāds ziņojis... Paralēles varētu vilkt ar 1949. gada 25. martu, kad pie cilvēkiem mājās ieradās sarkanarmieši un paziņoja, ka jābrauc uz Sibīriju. Paldies Dievam, tagad nav 1949. gads, pie mums viens otrs ieradās tikai darbavietā un pateica, ka jāiet prom. „Rīgas mežiem” esmu atdevis gandrīz trešdaļu no sava darba mūža - 14 gadus, daudz esmu izdarījis kopā ar kolēģiem. Sākumā bija ļoti grūti sakārtot šo uzņēmumu, saņēmu to diezgan bēdīgā stāvoklī, bet tagad RM ir augsts kredītreitings, apgrozījums un darbinieku skaits ir pieaudzis vairākkārt, uzņēmums kļuvis multifunkcionāls, esam Valsts ieņēmumu dienesta zelta sarakstā, jo ik gadu samaksājam valstij nodokļos ap četriem miljoniem eiro. Tāpēc tas, ka mani tik vienkārši - dažu minūšu laikā - noņēma „no trases”, bija šokējoši. Ar to vēl varētu samierināties, bet forma ir nepieņemama. Neviens pat nepieprasīja no manis jelkādus paskaidrojumus.

Vai atlaišanas pavēlē bija ierakstīts iemesls, kāpēc jūs tiekat atlaists no darba?

Es tādu pavēli neesmu redzējis.

Tad varbūt jūs nemaz neesat atlaists? Kāds tagad ir jūsu statuss?

Esmu pensionārs.

Nē, es par amatu runāju. Tad jūs esat atlaists tikai mutiski?

Jā, tikai mutiski. Man tika dota viena diena, lai nodotu darba tehniskos līdzekļus un paņemtu savas personiskās mantas no darba kabineta.

Kurš tad jūs atlaida?

Rita Logina.

Uz kāda pamata?

Uz trauksmes cēlēja ziņojuma pamata.

Vai Staķis ar jums ir runājis?

Par manu atlaišanu - nē. Viņš ar mani runāja zūmā tikai tad, kad vajadzēja pārrunāt zāģētavas likteni, un tad, kad RD 2021. gada budžetā bija ierobežotas iespējas samaksāt rēķinu par pakalpojumu, ko veiks Rīgas „Dārzos un parkos” - parasti daļu no nepieciešamajiem līdzekļiem par dārzu un parku uzkopšanu mēs no RD saņēmām kā dotāciju. Bet Staķis nerunāja par to, ko esam labu vai sliktu darījuši, kaut gan RM kontā atlikums pēc mūsu atlaišanas bija deviņi miljoni eiro, jo mēs saimniekojām taupīgi un racionāli, atstājot RM ideālā kārtībā. Pa šiem 14 gadiem, kopš esmu vadījis uzņēmumu „Rīgas meži”, tas izaudzis par stipru un vērtīgu uzņēmumu, pēdējos desmit gados pilsētā investējot ap 30 miljonus eiro.

Un tomēr - vai tiešām nav zināms, par ko esat atlaists?

Konkrētākais pārmetums, kas publiski izskanējis, ir par „Zaļo klasi”, proti, ka tā esot būvēta nesamērīgi dārgi. Tiek minēts, ka celtniecība nav saskaņota ar domi. Bet tās ir muļķības: mēs nekad un neko neesam darījuši uz savu galvu. Otrs pārmetums: ka mēs „Zaļo klasi” esam būvējuši saimnieciskā kārtā, nevis caur celtniecības iepirkumu. Ja gribam augstu kvalitāti, tad tieši saimnieciskā kārtā var sasniegt labus rezultātus, jo cīnīties ar tiem, kuri piedalās konkursos, cīnīties ar celtnieku vajadzībām un viņu papildu izmaksām, kas aug līdz ar nekvalitatīviem materiāliem un slikti padarītu darbu, - tas ir aplami. „Zaļās klases” projekts ir lolots kopš 2009. gada, un šādas klases paraugus redzējām ES, Austrijā, tāpēc gribējām ko līdzīgu radīt arī šeit, Latvijā, lai skolēni izglītotos mežu lietās. Mums pārmeta, ka skolai neesot efektivitātes...

No kurienes gan radīsies efektivitāte, ja pērnā gada 13. martā valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija, bet vides izglītības projektam „Zaļā klase” jaunas mācību telpas tika piešķirtas tikai pāris mēnešus iepriekš?

Tā ir. Neviens nevar pateikt, kāda būs konkrēta objekta (skolas) efektivitāte - tajā mirklī, kad objekts tiek nodots. Tā ir nākotnes vīzija. Bet, protams, var paķert pāris konkrētus elementus un ļaut vaļu fantāzijām. Kāds izteicās, ka „Zaļā skola” ir veidota privātiem pasākumiem, medniekiem. Kādiem vēl privātiem pasākumiem? Tādas muļķības ir izdomātas tikai tāpēc, lai ietekmētu sabiedrisko domu. Līdz ar to fantastiskais „Zaļās skolas” projekts šobrīd ir degradēts, jo tiek melots, ka tas ir veidots, piesedzoties ar bērnu izglītību. Lai arī cik izmaksāja „Zaļā klase”, visa paredzētā nauda tur tika ieguldīta, un to neviens ārā neizņems. Ja vien RD vadība neizdomās „Zaļo klasi” privatizēt... Kādā saruna Staķis jau izteicās, ka pirmais, ko varētu pārdot, ir briežu dārzs un „Zaļā klase”. Lai būtu pamatojums tā runāt, kāds fonā kliegs: jūs tikai iedomājieties - „Zaļajai klasei” ir iztērēts miljons! Miljons!! Par daudz? Varbūt tomēr par maz? Bet par to, ka uzņēmuma vērtība ir ievērojami augusi, gan neviens nerunās.

Dzeltenajā presē bija minētas šņabja glāzītes un kaut kāds āķis...

Sāksim ar to, ka mēs vēlamies skolēniem stāstīt par meža iemītnieku dzīvi un visu, kas notiek mežā. Viens no šiem aspektiem ir medības - arī tam jāpievērš uzmanība. Mēs vēlētos, lai medības notiek ar daudz lielāku cieņu pret dzīvniekiem, un šādu cieņpilnu attieksmi gribam ieaudzināt arī skolēnos. Šīs klases darbnīcā tikai aptuveni kāda piektā daļa būtu veltīta medību tematam, un būtu runa arī par dzīvnieku apstrādi. Bet tas ir neakcentēti un minimāli. Melīgi tiek uzsvērti kliedzoši tēriņi medību sadaļas izveidei! Varbūt laiks rūpīgi un ar izpratni, vēlamo nepasniedzot par esošo, pārliecināties, ka 2021.gada investīcijās „Zaļajai klasei” nebija paredzēti uzskaitītie „šausminošie’’ piederumi, nemaz nerunājot par virtuves aprīkojuma „kosmisko” summu! Ar meliem tālu netikt, lai gan tie izskanējuši daudz un bieži. Bet par tām šņabja glāzēm... Kaut kādā dzeltenajā presē rakstīts, ka tās es it kā esot pircis ar uzņēmuma kredītkarti. Piedodiet, bet es neko tamlīdzīgu neesmu pircis ar uzņēmuma kredītkarti. Būdams Vīnē, redzēju, ka turienes „Zaļajā klasē” ir arī trauki, tostarp glāzes. Tāpēc mēs komplektā ar traukiem iegādājāmies arī vīna un degvīna glāzes. Ir pilnīgi iespējams, ka, iepazīstinot ar RM saimniecību Norupē (kokzāģētava, kokaudzētava, Gaujas mežniecība) un arī ar „Zaļo klasi”, piemēram, citu pašvaldību pārstāvjus, darba dienas beigās varētu piedāvāt arī cienastu. Bet ja kādu uztrauc šie trauki un glāzes, varu to visu izpirkt, bet tas būtu muļķīgi.

Labi, skaidrs par traukiem. Ja pareizi atceros, jums pārmeta, ka RM 2020. gada budžets tika apstiprināts 2021. gada janvārī, proti, ka tā ir jūsu vaina.

Smieklīgi. Mēs 2020. gada budžetu bijām iesnieguši pagājušā gada sākumā. Bet Rīgas dome to apstiprināja tikai 2021. gada janvārī!

Pagaidu valdes locekle Anita Skudra esot izdevusi rīkojumu, ar ko aizliedz RM darbiniekiem sociālajos tīklos un medijos paust savu viedokli par to, kas notiek uzņēmumā.

Es vairs neesmu RM darbinieks, un es varu to paust. Bet ikviens, kurš strādā „Rīgas mežos”, varētu runāt par to, kāda ir attieksme pret darbiniekiem. Vai tiešām ir tā, ka uzņēmumā bija divi nelieši - Tauriņš un Buškevics, kuri darīja visu, kas viņiem ienāk prātā, bet pārējais kolektīvs, klusējot kā vergi, pacieta viņu briesmīgās nelikumības...

Patiesība ir tāda, ka mēs visi, kas strādāja RM, šos gadus bijām domubiedri, un es bez saviem kolēģiem neesmu nekas, esmu tikai kapteinis, kam jāvada kuģis pareizā virzienā. Pa šiem gadiem no trim pusmirušām aģentūrām - no „Rīgas mežiem”, „Dārziem un parkiem” un „Mežaparka” - ir izveidots spēcīgs, liels uzņēmums. Mūsu uzņēmums savu peļņu šķērssubsīdiju veidā ir ieguldījis pilsētā. Vērtējot RM ikgadējo un kopīgo pienesumu Rīgas pilsētai - vairāk nekā 30 miljoni eiro, investīcijas paša uzņēmuma infrastruktūrā vairāk nekā 10 miljoni eiro. Ja beidz nejēdzīgās spekulācijas, bet apzinās, cik sociāli nozīmīgā mērķī tās ieguldītas, naudas līdzekļu izlietojums „Zaļajai klasei” ir salīdzinoši niecīgs.

Traģiskākais ir tas, ka šajā jaunajā domes sasaukumā pilsētas vadība nav iedziļinājusies jautājumā: ar ko nodarbojas tās kapitālsabiedrības? Pamatā viss tiek balstīts uz baumām, apmelojumiem, trauksmes celšanas signalizatoriem utt. Ar tādām metodēm nevar vadīt pilsētu. Domnieki nevada pilsētu, tā vienkārši dzīvo savu dzīvi.

Vai jūs zināt, kas ir šis „trauksmes signalizators”?

Tas gandrīz vairs nevienam nav noslēpums... Visticamāk, tā ir Līvija Stukovenko, kura netika galā ar saviem RM finanšu nodaļas vadītājas pienākumiem, nonākot gandrīz līdz atlaišanai.

Viņa tagad ir iecelta par RM valdes locekli (apbalvojums par „trauksmes vēstuli”?...) - kaut arī iepriekšējā valde bija uzsākusi viņas darba pārbaudi. Tagad šī pārbaude, protams, atcelta. Pieņemu, ka „Rīgas mežu” darbinieku vidū bija pietiekami daudz kompetentu darbinieku, kurus varētu iecelt par valdes locekļiem...

Tā ir. Ar auditorfirmu „Ernst&Young” marta sākuma tika parakstīts sen sagatavotais līgums par RM finanšu sektora pārbaudi. Šis līgums bija pirmais, ko atsauca jaunā valde. Bet interesanti ir kas cits: ir ziņas, ka Stukovenko ar līdzīgām graujošām darbībām esot izcēlusies arī iepriekšējā darbavietā - akciju sabiedrībā „WESS Motors”. Un šo viņas „trauksmes ziņojumu” Rīgas domes amatpersonas norija kā āķi bez ēsmas. Izrādās, cilvēkam, kurš, šķiet, uztrenējis roku denunciāciju rakstīšanā, ir lielāka uzticamība nekā cilvēkiem, kuri ilgus gadus veiksmīgi vadījuši uzņēmumu, to attīstot un stiprinot. Par to, ka es „Rīgas mežos” neesmu veicis nekādas noziedzīgas darbības, atbildu savas ģimenes, tautas un valsts priekšā.

Ja Staķis vai Logina būtu mani paaicinājuši un uzdevuši jautājumus, sak, izskaidrojiet to, kas rakstīts šajā trauksmes ziņojumā. Bet neviens jau neko nevaicāja! Piebildīšu, ka Latvijas mežu nozares cilvēki ir sašutuši par to, kā Rīgas dome izrīkojās ar „Rīgas mežiem”.

Kas, jūsuprāt, ir patiesais iemesls šādai Rīgas domes vadības rīcībai pret RM vadību?

„Rīgas meži” piesaista interesi kā liels, labi pārvaldīts un vērtīgs uzņēmums. Tā statūtu kapitālā ieguldīti lieli mežu masīvi vairāk nekā 100 miljonu eiro vērtībā. Ja būtu izsole, to cena sasniegtu vairāk nekā 200 miljonus eiro. Zinot, kā mūsu valstī līdz šim notikusi privatizācija, skaidrs, ka palikuši vēl kaut kādi nesadalīti īpašumi un objekti, ko varētu izņemt ārā no publiskā sektora un nodot privātās rokās...

Tas nozīmē: „Rīgas meži” formāli varētu palikt Rīgas pilsētas īpašumā, apsaimniekošanu par kaut kādu simbolisku nomas maksu nododot privātpersonām. Ir jau publiski izskanējušas domas, ka „Rīgas mežus” vajag sadalīt sastāvdaļās - meži, dārzi un parki, Mežaparks. Taps skaisti biznesa plāni, „Rīgas meži” tiks saskaldīti, un Rīgas pilsēta, tāpat kā valsts, varēs atvadīties no liela un ienesīga resursa. Tagad iezīmējas tas, ka spēcīgais uzņēmums „Rīgas meži”, kas pārvalda milzu resursu - mežus, nav vajadzīgs. Tas kādam ir jānodod.

Kam?

Konkrēti kam - nezinu. Bet gan jau atradīsies kāds „pareizais” klients.