Ināra Dundure: Lielās skolas ne vienmēr ir produktīvas

„Pilsētās ir ap 20% bērnu, kuriem mājās nav datortehnikas, savukārt laukos – pat līdz 25%. Līdz ar to bērni nevar jēgpilni piedalīties mācību procesā. Šāda situācija pazemina mācību kvalitāti,” atzīst zinātņu doktore sabiedrības vadībā Ināra Dundure, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos. Šodien saruna ar Ināru Dunduri – par problēmām, kas būs jārisina jau šodien un kas būs jāatrisina jaunajām pašvaldībām.
29.04.2021. Elita Veidemane
 
©F64

Ināra Dundure jau sarunas sākumā skaidro savu attieksmi: visu var panākt, sadarbojoties un meklējot kompromisus. Un Ināras Dundures sadarbības partneri ir LIZDA vadītāja Inga Vanaga, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs, departamentu vadītāji, ministre.

Kādas, jūsuprāt, ir izglītības jomas galvenās problēmas, ar ko saskaras pašvaldības?

Ar tām saskaras ne tikai pašvaldības vien, bet - pirmām kārtām - bērni un viņu vecāki, skolu pedagogi: Latvija, tāpat kā visa pārējā pasaule, dzīvo Covid-19 pandēmijas ietekmē, kas ir atstājusi smagu ietekmi uz ikvienu nozari, tostarp izglītību.

Mēs visi pilnīgi negaidot tikām iemesti tādos apstākļos, kas krasi prasīja īstenot izglītības darbā citu darba formu, atšķirīgu satura apguves plānošanu, sadarbību utt., par ko pirms kāda laika pat iedomāties nevarējām.

Jau kopš 2020. gada 13. marta Latvijā tika ieviestas attālinātas mācības visos izglītības posmos, un tās turpinājās līdz mācību gada beigām. Šā gada marta beigās Latvijā vidējais attālināto mācību ilgums sākumskolās bija 1,75 mēneši, 5. - 6. klasēm 3,25 mēneši, 7. - 12. klasēm pieci mēneši. Salīdzinājumam Eiropā (30 ES un EEZ valstis) sākumskolās attālināto mācību ilgums bijis mazāks: sākumskolās 1,5 mēneši, pamatskolās 2,2 mēneši, bet vidusskolēni attālināti mācījušies vidēji trīs mēnešus.

Vispirms gribu izteikt lielu atzinību visiem izglītības sistēmā iesaistītajiem - gan skolotājiem, gan skolēniem, gan vecākiem - par ļoti atbildīgu, elastīgu un ātru pielāgošanos un to, ka izglītības sistēma darbojas.

Ar 2021. gada 22. februāri mācību procesa atsākšanai klātienē izglītības sistēmā tika ieviests Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātais reģionālais princips, tas ir labs kompromiss ar individualizētu pieeju, kas ļāva skolā atgriezties 1. - 4. klasēm. Gala lēmumu pieņemot pašvaldībām, balstoties uz SPKC atzinumu, novērtējot saslimstības rādītājus blakus pašvaldībās, skolēnu un pedagogu mobilitāti, tika atjaunoti skolēnu pārvadājumi un ēdināšana. Sākotnēji drošās pašvaldības bija 25, tagad jau 44. Drošo pašvaldību skolās pēc rotācijas principa, ievērojot epidemioloģiskās prasības, var atgriezties arī citu klašu skolēni. Vidusskolēni klātienē var gatavoties centralizētajiem eksāmeniem, skolu apmeklējot saskaņā ar grafiku.

Pašvaldību rūpe ir droša centralizēto eksāmenu norises nodrošināšana.

Jēgpilnai attālināto mācību nodrošināšanai ir nepieciešama tehnoloģiju pieejamība, un interneta datu pārraides ātrums ir viens no būtiskākajiem aspektiem veiksmīgam mācību procesam.

Tāpat nepieciešama pieejama interaktīvā mācību platforma, kur iekļauts izglītības programmas īstenošanai nepieciešamais saturs, mācību vadības platforma - mācību procesa vadīšanai ar pedagoga un izglītojamā daudzpusīgas savstarpējās sadarbības iespējām mācību procesā, nozīmīgas ir arī pedagogu prasmes IKT jomā.

Tomēr ne visiem Latvijas iedzīvotājiem šīs tehnoloģijas ir pieejamas. Izglītības nozarē pēc Latvijas Pašvaldību savienības veiktās aptaujas un dažādiem veiktiem aprēķiniem vidēji līdz 25% skolēnu saskārās ar problēmām vai neērtībām, kad mācībām vajadzēja nodrošināt atbilstošu datoru vai viedierīci. Tas nozīmē, ka līdz 50 000 skolēnu varēja saskarties ar ierobežojumiem kvalitatīvas izglītības ieguvei attālināto mācību laikā.

Digitālo prasmju apguvei ikvienam skolēnam un skolotājam ir nepieciešams mācību līdzeklis - dators, tādējādi nodrošinot gan mācību efektivitāti, gan nevienlīdzības izskaušanu starp bērniem.

Covid-19 vīrusa izplatība dažādās formās turpinās un var ierobežot mācību procesu klātienē ilgākā laika termiņā, līdz ar to dators ir kritiski nepieciešams ikvienam skolēnam un skolotājam pēc iespējas ātrāk, tam novirzot mērķētu valsts realizētu programmu.

Attālinātā mācību procesa nodrošināšanai svarīgs ir stabils interneta pieslēgums gan izglītības iestādēs, gan mājsaimniecībās. Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību, Rīgas Tehnisko universitāti, kā arī lielākajiem interneta operatoru pārstāvjiem parakstīja sadarbības memorandu „Jaudīgs internets ikvienai Latvijas skolai”, kura ietvaros tiek veikti skolu interneta pieslēguma uzlabošanas pasākumi. Projektā kopumā ir iesaistījušās 563 skolas. Ir parakstīti pirmie līgumi ar Ādažu, Iecavas, Amatas, Pārgaujas, Sējas un Tērvetes pašvaldībām par interneta pakalpojumu abonēšanas maksas segšanu.

SIA „Mikrotīkls” ir dāvinājis 745 iekārtas, kas ļāva vairāk nekā 100 skolās uzlabot datu pārraides ātrumu, ko izmanto attālināto mācību procesa organizēšanai. Tiek plānots no IZM budžeta novirzīt finansējumu par interneta pakalpojumu abonēšanas maksas segšanu izglītības iestādēs (no 2021. gada 1. aprīļa uz deviņiem mēnešiem), noslēdzot līgumus ar pašvaldībām.

Satiksmes ministrija, LVRTC valstī realizē projektu „Uzlabot elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās”, kas paredz uzlabot elektronisko sakaru tīklu pieejamību lietotājiem lauku teritorijās, nodrošinot attiecīgas infrastruktūras izbūvi, kur tā nav pieejama, izbūvējot tā dēvēto vidējo jūdzi.

Pērn Izglītības ministrija nāca talkā, nopērkot 11 000 viedierīču, vēlāk, decembrī, tika nopirkti vēl 6000 datoru. Taču - dalot pēc skolēnu skaita, piemēram, Valkai pienācās tikai viens dators... Šo problēmu esam aktualizējuši gan preses konferencēs, gan TV un radio raidījumos. Šobrīd ir pieejams finansējums no ES struktūrfondiem - sākas jaunais periods, tāpēc ir īstais brīdis, kad visiem jāsaslēdzas un jāatrisina datoru iegāde skolēniem. Atsaucību mēs guvām Prezidenta kancelejā: mūsu preses konferencei pieslēdzās Valsts prezidenta padomniece tehnoloģiju jautājumos Ieva Ilvesa, pret bērnu un vecāku problēmām izturoties ar izpratni, un, jau iesaistoties Valsts prezidenta kancelejai, Latvijas Pašvaldību savienībai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai, tiek izstrādāts sadarbības memorands „Dators ikvienam bērnam”.

LPS memoranda ietvaros pašvaldību un to pārziņā esošo izglītības iestāžu uzdevums ir ieviešanas un atbalsta sistēmas izveidošana, lai izveidotu datoru bibliotēkas: izglītības iestādēs organizē datoru pārvaldi, nodrošinot speciālistus datoru tehniskai apkalpošanai un metodiskajam darbam ar izglītības iestādēm digitālo resursu efektīvai ieviešanai mācību procesā.

Bērni, kuriem šobrīd nav datoru, jūtas apdalīti. Turklāt ilgstošā mājsēde rada psiholoģiskas problēmas.

Protams, ja nav datora, skolēns nevar pieslēgties nodarbībām vienlaikus ar pārējiem. Vai arī - skolēnam dators pieejams tikai vakarā, nav pastāvīga interneta pieslēguma, kas rada diskomfortu. Ja valstī ir nepārtraukta ārkārtas situācija, tad jāmeklē risinājums - kaut vai nestandarta: es runāju par datoru iegādi skolēniem un pedagogiem.

Pandēmija un valstī noteiktie drošības pasākumi saslimstības ierobežošanai - fiziskā distancēšanās, stingri pulcēšanās ierobežojumi, attālinātais skolēnu mācību un vecāku darba process, ir atstājuši ietekmi uz bērnu un ģimenes emocionālo labsajūtu, mentālo veselību, skolēnu mācību rezultātiem. Pētījumos ir konstatēts, ka izolācija un karantīna iepriekšējo infekcijas uzliesmojumu laikā ir saistīta ar lielāku posttraumatiskā stresa risku bērnu vidū. Tādēļ, lai mazinātu pandēmijas ilgtermiņa sekas un potenciālā kaitējuma pārnesi uz nākamo paaudzi, būtiski pārliecināties, lai pandēmijas mazināšanai izmantotie ierobežojumi nerada papildu stresu un, cik vien iespējams, būtu papildināti ar atbilstošiem atbalsta pasākumiem stresa mazināšanai.

Lai arī šobrīd paredzēti vairāki atbalsta mehānismi bērniem un jauniešiem psihoemocionālās veselības uzlabošanai, tie nav pietiekami, lai iesaistītu plašu skolēnu mērķa grupu. Šā gada martā piešķirti 500 000 eiro atbalstam jauniešiem pandēmijas radīto seku mazināšanai, lai preventīvi mazinātu NEET grupas jauniešu skaitu (jaunieši, kuri nemācās un nestrādā).

Finansējuma ietvaros paredzēts projektu veidā atbalstīt pašvaldību un nevalstisko organizāciju aktivitātes jauniešiem vecumā no 13 līdz 25 gadiem, lai viņiem būtu iespēja lietderīgi pavadīt brīvo laiku, lai tiktu nodrošinātas jauniešu vajadzībās balstītas ārpusskolas neformālās izglītības aktivitātes, kā arī sniegts individuāls atbalsts jauniešiem konsultāciju veidā, vienlaikus arī nodrošinot kompetenču apguvi personām, kas strādā ar jaunatni.

Ir plānots atbalsts bērnu un jauniešu vasaras nometņu organizēšanai.

Ņemot vērā, ka vasaras periodā, jācer, būs labāka epidemioloģiskā situācija kā skolas laikā, viena no iespējām (kompensējošs mehānisms) krīzes seku mazināšanā ir bērnu un jauniešu nometņu pieejamības nodrošināšana vasaras periodā. Valsts no neparedzētiem līdzekļiem vasaras nometņu organizēšanai ir atvēlējusi 2 202 500 eiro. Pēc Latvijas Pašvaldību savienības veiktās aptaujas pašvaldībās šogad ar pašvaldību atbalstu nometnēs varētu tikt iesaistīti aptuveni 20 000 bērnu un jauniešu, kas ir apmēram 8,6% no mērķa grupas. Visefektīvāk šādu nometņu norisi var nodrošināt pašvaldības, jo tām ir pieejama gan informācija no dažādiem pašvaldības dienestiem, iestādēm, organizācijām (sociālais dienests, bāriņtiesa, izglītības iestādes, NVO u.c.) par bērnu un ģimeņu stāvokli, gan informācija par potenciāliem nometņu organizētājiem, kuri var piedāvāt kvalitatīvu un atbilstošu pakalpojumu.

Kas notiek ar pedagogu atalgojumu?

To plāno mainīt 2022. gadā, ja tiks panākta politiska vienošanās un atrasti finanšu resursi. Tas vairs nebūs princips „nauda seko skolēnam”, tagad tiks definēts klases lielums un citi parametri. Pērn jaunā principa izpratnei IZM izveidoja darba grupu, kurā bija pašvaldību pārstāvji, izglītības pārvalžu un valsts ģimnāziju vadītāji, iepazināmies ar Igaunijas un Lietuvas pieredzi. Diemžēl daudzos lēmējos dominē pārliecība, ka izglītība ir pārfinansēta...

Respektīvi, izglītībai ir novirzīti pārāk lieli līdzekļi?

Jā. Bet jāņem taču vērā, kādas patiesībā ir izmaksas un kā izglītība tiek finansēta Eiropas Savienības valstīs. Piemēram, kā bērni skolās tiek ēdināti. ES valstīs skolās pārsvarā nav brīvpusdienu. Mēs ēdinām savus skolas bērnus, jo silts ēdiens - tas ir veselīgi, un vienai daļai ģimeņu tas ir liels atspaids. Daudzās pašvaldībās ir pieņemts lēmums par bērnu brīvpusdienām arī pirmskolas mācību iestādēs. Turklāt jāņem vērā lielas iedzīvotāju daļas trūcīgums. Protams, ka ēdināšana sadārdzina visu sistēmu. Otrā lieta: transports. Jo tālāk atrodas skola no bērna dzīvesvietas, jo lielāki ir transporta izdevumi. Darba grupā vienojāmies, ka šīs izmaksas tiek attiecinātas uz novadu, nevis tieši uz katru izglītības iestādi, taču tāpat novada bilancē tās parādās kā izglītības jomas izmaksas.

Pēdējos gados daudzas skolas ir likvidētas, arī patlaban eksistē standarti, pēc kuriem nosaka - šī skola ir neefektīva, jo tajā ir maz skolēnu utt.

Tad man jāvaicā: vai izglītības procesa uzdevums ir sniegt kvalitatīvas zināšanas, darīt to pieejamu, nodrošinot izglītības ieguvi visiem skolēniem? Vai arī - mēs katru mirkli rēķināsim, cik izmaksā viens skolēns konkrētajā skolā? Protams, lielā centra skolā viena skolēna izmaksas būs zemākas, taču, skolai atrodoties tālāk no dzīvesvietas, izmaksas pieaugs arī ģimenei. Jo tālāk no centra atradīsies skola, jo tā būs dārgāka, ja izmaksas rēķinām uz vienu skolēnu. Skolas uzturēšanas izmaksas pieaugs arī, ja skolā ir izvietota pirmsskolas izglītības iestāde, mūzikas vai mākslas skola, sporta zāli izmanto sporta skola vai arī pašvaldība skolas telpas izmanto, lai realizētu pieaugušo izglītību.

Jāatzīmē, izmaiņas veiktas arī pašvaldību vispārējās izglītības iestāžu tīklā, pašvaldībām lemjot par to dibināto izglītības iestāžu reorganizāciju vai likvidāciju. Pašvaldību vispārējās izglītības iestāžu skaits no 2010./11. mācību gada līdz 2019./20. mācību gadam (tajā skaitā speciālās izglītības iestādes) ir samazinājies par aptuveni 20%, minētajā laika periodā par aptuveni 10% samazinājies arī izglītojamo skaits.

Būtiski ir tas, ka lēmumus par skolu tīklu pieņems pašvaldībās jaunievēlētie deputāti. Rezultātu mēs redzēsim nevis šogad, bet gan tikai nākamajā, 2022./23. mācību gadā vai pat aiznākamajā, paturot prātā, ka jāņem vērā demogrāfiskā situācija un citi faktori, ievērojot principu - sākumskola maksimāli tuvu izglītojamo dzīvesvietai, spēcīga pamatskola un vidusskola, kurā tiek nodrošināts kompetenču pieejai atbilstošs un kvalitatīvs mācību programmu piedāvājums.

Ir dzirdēts par vidusskolas klašu skaitlisku sakārtošanu.

Mēs vienmēr esam atbalstījuši skolu sakārtošanu vidusskolas posmā, jo šajā gadījumā mēs runājam jau par pieaugušiem cilvēkiem, turklāt kompetencēs balstītais mācību saturs būtiski atšķiras no iepriekšējā: 12. klasē jau ir jānodrošina padziļināts mācību saturs, jāpiedāvā mācību izvēļu grozi, un tas nozīmē, ka, esot mazam skolēnu skaitam, ir ļoti grūti organizēt mācības. Tāpēc ir pašvaldības, kas pieņem lēmumu neatvērt 9., 10., 11. klasi. Protams, ja divas vidusskolas atrodas netālu viena no otras, tad var apvienot klases.

Plaši izplatīts ir uzskats, ka, samazinot skolu skaitu, palikušajiem pedagogiem varēs paaugstināt algas. Tā tas ir?

Gan Saeimas Izglītības un kultūras komisijā, gan mūsu darba grupā esmu lūgusi: lūdzu, aprēķiniet šos ieguvumus! Varbūt tomēr to nav? Modelēsim situāciju - kā būtu, ja būtu? Joprojām neesmu saņēmusi rezultātus šādiem aprēķiniem. Jo nevar saņemt to, kā nav - nedz rezultātu, nedz naudas. Tas tāpēc, ka sistēma „nauda seko skolēnam” pagaidām ir dzīva un tiek slēgts nelielu vidusskolu vidējās izglītības posms, kur netiek nodarbināts liels skaits pedagogu.

Bet daudzas skolas taču tiek likvidētas.

Skolu tīkls veidojas, vecākiem izvēloties skolu. Ja skolā bērnu skaits būtiski sarūk, tad tiek pārskatīta mācību iestādes pakāpe - no vidusskolas uz pamatskolu, tālāk uz sākumskolu. Skolu tīkls ir pašvaldību pārziņā.

Ko vēl ir izgaismojusi pandēmija?

To, ka ir jābūt līdzsvaram. Mēs nevaram nepārtraukti veidot lielas skolas, tas nav produktīvi. Jaunais pedagogu atalgojuma modelis paredz noteikt skolēnu skaitu klasē, liela klase ir vairāk par 21 skolēnu, kas ir pamatā finansējuma aprēķinam. Ja vēl nāks klāt skolēni, tad pedagogu atalgojums nepieaugs. Šis tad arī būtu maksimālais skolēnu skaits klasē - 21 līdz 22 skolēni. Savukārt šobrīd katrs skolēns it kā atnes naudu. Tāpēc ir klases ar 30 un vairāk skolēniem.

Tik lielās klasēs mācību darbs nav produktīvs.

Tieši tā. Protams, ir skolas, uz kurām visi grib iet mācīties, bet ir taču jāsaprot skolas ietilpība. Ir pārpildītas skolas, rodas problēmas ar vēdināšanu, ar higiēnas prasībām.

Kāda situācija ir ar kovidsērgas testiem?

Visur, kur izglītības iestādes strādā klātienē, tiek organizēta testēšana. Tā ir uzsākta arī 12. klašu skolēniem, kuriem paredzēts centralizētais eksāmens. Runājot par mācību procesu: lēmumu - atvērt skolu vai neatvērt - pieņem pašvaldībā, ņemot vērā saslimstības līmeni, par kuru informācija tiek nolasīta SPKC mājaslapā, kā arī situāciju blakus novados. Mazākai pašvaldībai šobrīd ir vieglāk saņemt tiesības strādāt klātienē nekā lielai.