Jānis Dombrava: Problēma – pašvaldību izmērs un attālināšanās no iedzīvotājiem

„Kopīgā aina ir līdzīga iepriekšējām vēlēšanām. Šogad labus panākumus guva NA, ZZS un LRA. Par lielākajiem šo vēlēšanu zaudētājiem var uzskatīt vairākas koalīcijas partijas: „Latvijas attīstībai”, „Jauno Vienotību”, Jauno konservatīvo partiju. Nerunāsim par KPV LV, kuras vēlēšanu rezultāti bija ļoti pieticīgi,” teic Saeimas deputāts Jānis Dombrava (NA). Šodien – intervija ar Jāni Dombravu.
07.06.2021. Elita Veidemane
 
©Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Daži fakti par Nacionālās apvienība startu pašvaldību vēlēšanās. Ievērojamu uzvaru NA guvusi Siguldas novadā (55,77%), Ogres novadā (48,94%), Bauskas novadā (47,41%), Smiltenes novadā (32,12%) un Talsu novadā (21,83%).

Iegūts viens no labākajiem rezultātiem starp visām partijām un plašākā ģeogrāfiskā pārstāvniecība no koalīcijas partijām. Otrs labākais rezultāts ir Dienvidkurzemē ar 25,73%, Aizkraukles novadā ar 20,47%, Dobeles novadā ar 18,32% un Preiļu novadā ar 17,02%. NA vadītais kopīgais saraksts Salaspils novadā parādījis otro labāko rezultātu - 18,29%.

NA būs pārstāvēta Ventspils novadā ar 26,17%. Laba jaunas komandas debija Gulbenes novadā ar 15,85%, trešā vieta Saulkrastu novadā ar 15,38%, Saldus novadā 14,1%, Madonas novadā ar 13,4% un Valmieras novadā ar 11,37%. 13,24% atbalsts Alūksnes novadā, 13,14% - Valkas novadā, 12,4% - Kuldīgas novadā.

NA ieguva pārstāvniecību arī Liepājā un Ventspilī, kur līdz šim tā nebija pārstāvēta. Jelgavā trešais rezultāts ar 12,45%, Jūrmalā ar 11,67% iegūts otrs augstākais atbalsts. Rēzeknē NA bija kopīgā saraksta priekšgalā, iegūstot otro vietu un 19,27%.

Rezultātā Nacionālā apvienība ieguvusi pārstāvniecību 34 pašvaldībās no 35, kurās kandidēja.

Kā vērtējat Nacionālās apvienības startu pašvaldību vēlēšanās?

Ņemot vērā to, ka izaicinājumi šogad, mainoties politiskajai loģikai, bija pietiekami lieli, ar to domāju apvienotos novadus, redzam, ka NA rezultāti daudzviet ir pietiekami labi, dažviet - pat izcili. Jaunajos novados kā negatīvā lieta iezīmējas tas, ka vēlētāju aktivitāte krietni gājusi uz leju. Ja vēlētāju aktivitāte vietumis ir tikai 25%, tad rodas jautājums: cik leģitīma ir ievēlētā pašvaldība? Un vēl viena lieta. Šajās pašvaldību vēlēšanās, kad notika novadu apvienošanās process, ļoti lielas priekšrocības bija novadu priekšsēdētājiem, un redzam, ka uzvaru daudzos gadījumos ir guvuši esošie domes priekšsēdētāji.

Domājat, ka tika izmantoti administratīvie resursi?

Iespējams, kaut kādi elementi no administratīvajiem resursiem tika izmantoti, bet tāda situācija veidojās dabiski - kovidapstākļos, kad nebija klātienes tikšanos. Un tad, kad daudz kas bija ierobežots, cilvēki uzmanību pievērsa tam, kas notiek, piemēram, domes sēdēs, un tam, ko domes vadība varēja parādīt kā padarītos darbus. Opozīcijai un mazākām partijām, kas strādā koalīcijā, to ir grūtāk izdarīt.

Kas bija pie vainas vēlētāju zemajai aktivitātei? Kovids, saulainais laiks, neticība politiķiem?

Primārā problēma, manuprāt, bija pašvaldību izmērs un līdz ar to - attālināšanās no iedzīvotājiem. To izteikti varēja vērot dažās pašvaldībās: jo lielāks iedzīvotāju skaits, jo zemāka aktivitāte. Bija arī objektīvi apstākļi: dažviet lauku reģionos nebija nodrošināta veco cilvēku nogādāšana uz iecirkņiem. Ja cilvēkam jāziedo vesela diena, lai aizbrauktu līdz pagasta centram, pēc tam atpakaļ jāiet kājām, jo otrs autobuss tajā pašā dienā vairs nav ieplānots, tad jābūt ļoti lielai motivācijai, lai dotos vēlēt.

Kuras partijas pēc vēlēšanām, jūsuprāt, ir lielākās ieguvējas un kuras - zaudētājas?

Kopīgā aina ir līdzīga iepriekšējām vēlēšanām. Šogad labus panākumus guva NA, ZZS un LRA. Par lielākajiem šo vēlēšanu zaudētājiem var uzskatīt vairākas koalīcijas partijas: „Latvijas attīstībai”, „Jauno Vienotību”, Jauno konservatīvo partiju. Nerunāsim par KPV LV, kuras rezultāti bija ļoti pieticīgi...

Maigi sakot... Runājot par JKP, viens otrs politikas vērotājs mēģina pārliecināt, ka JKP iekļūšana 16 pašvaldībās ir milzu panākums. Nu, ja „milzu panākums” ir ar mokām pārvarēt 5% robežu un iekļūt domē ar vienu vai pāris vietām, tad - kas ir zaudējums?

Personīgi man liels pārsteigums bija Limbažu novada vēlēšanu rezultāti. Ilgu laiku bija intriga: kurš būs vēlēšanu uzvarētājs - ZZS ar Limbažu mēru Didzi Zemmeru priekšgalā vai LRA ar Salacgrīvas mēru Dagni Straubergu priekšgalā?

Uzvarēja Dagnis Straubergs.

Turklāt ļoti pārliecinoši.

Ar ko varētu sadarboties Nacionālā apvienība? Pagājušajā sasaukumā, piemēram, Jūrmalā, ZZS izveidoja koalīciju ar „Saskaņu”, par ko daudzi jūrmalnieki bija neapmierināti. Tagad ZZS (8 vietas) varbūt varētu vienoties ar NA (2 vietas), kas nodrošinātu stabilu vairākumu?

Līdzīgs jautājums man tika uzdots Jelgavas kontekstā, sak, Andris Rāviņš (ZZS) nav guvis pietiekamu balsu skaitu, lai viens pats izveidotu koalīciju, tāpēc pārējie varētu sabloķēties un gāzt Rāviņu. Teorētiski tas būtu iespējams, bet, ņemot vērā mūsu partijas uzstādījumus, nav iespējams ar Latvijas Krievu savienību un „Saskaņu” veidot varavīksnes kaolīciju.

Es domāju par iespējamo koalīciju - ZZS + NA, arī par citiem modeļiem, nevis par pretstāvi.

Vērtēsim sadarbības modeļus. Tuvākajā laikā viss kļūs skaidrs.