Juris Rancāns: Bez pielaides valsts noslēpumam varētu liegt piedalīties arī slēgtajās komisiju sēdēs

Saeimas deputāta, “Saskaņas” biedra Jāņa Ādamsona apcietināšana aizdomās par spiegošanu Krievijas Federācijas labā radījusi vairāk jautājumu, nekā līdz šim sniegtas atbildes. Premjers Krišjānis Kariņš arī aicina izvērtēt, kā Saeimā notiek darbs ar ierobežotas pieejamības informāciju.
22.06.2021. Jānis Lasmanis
 
©Ieva Ābele/Saeima

Intervijā TV 3 raidījumam “Nekā personīga” Ministru prezidents saka, ka jāizvērtē, kādā veidā Saeimā tiek strādāts ar ierobežotas pieejamības informāciju un kādiem deputātiem tā ir pieejama.

“Faktiski tas ir smags trieciens. Viņš liek izvērtēt faktiski diezgan plaši, gan kāda veida ierobežojumi valstī pastāv, nepastāv, vai viņi ir vai nav pamatoti, piemēram, ieņemt zināmus amatus,” premjers saka raidījuma veidotājiem.

K. Kariņš atsaucas uz faktu, ka J. Ādamsonam tiesības iepazīties ar valsts noslēpumu saturošu informāciju tika liegtas jau 2012. gadā, bet viņš joprojām bija tiesīgs piedalīties Saeimas komisiju slēgtajās sēdēs, kurās izskatīja konfidenciālu informāciju, kas laikus noplūdināta noteikti varēja būt interesanta citu valstu slepenajiem dienestiem.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (Jaunā konservatīvā partija) sola, ka Saeimas rudens sesijas pirmajās nedēļās viņa vadītā komisija šim jautājumam noteikti pievērsīsies.

Premjerministrs ir aizsācis diskusiju par to, ka nepieciešams mainīt esošo kārtību, lai nepieļautu situāciju, ka cilvēks ar SAB apšaubītu reputāciju var strādāt valsts drošībai nozīmīgās Saeimas komisijās. Kādam, jūsuprāt, būtu jābūt izmaiņām esošajā kārtībā?

Jāsaprot viena lieta - kāda informācija tika vākta. Ir skaidrs, ka valsts noslēpums nav bijis pieejams, viņš acīmredzot vācis to informāciju, kas bijusi atklātās sēdēs, kas bijusi vispārpieejama.

Kas attiecas uz ierobežotas pieejamības informāciju - nav šaubu, ka jābūt diskusijai, kā mēs, varbūt, varētu cilvēkiem, kuriem nav pieejas valsts noslēpumam, liegt pieeju slēgtām sēdēm, kurās tiek skatītas zemākas kategorijas klasificēta informācija.

Par to mēs varētu diskutēt, bet tad būtu jāsauc eksperti, jo, kā jūs zināt, Ādamsona kungs bija vērsies tiesā, kad viņam neļāva kandidēt Saeimas vēlēšanās. Lai cik tas arī skumji būtu no šodienas pozīcijām, Eiropas Cilvēktiesību tiesa lēma par labu Ādamsona kungam.

Bet šeit noteikti ir vieta diskusijai un tādai jābūt, un mēs noteikti kādā no sēdēm par to runāsim. Vispārpieejamās informācijas vākšanu atklātajās komisiju sēdēs mēs novērst nevaram, jo tajās piedalīties var jebkurš. Bet ierobežotas pieejamības informāciju, kas ir konfidenciāla dienesta vajadzībām, varētu ierobežot un izstrādāt precīzāku regulējumu. Pateikt šobrīd, kāds tas izskatīsies, protams nevaru.

Ir sagaidāms, ka spiegu aktivitātes tuvākajā laikā būs tādā pašā līmenī, ja ne lielākas. Tādēļ mums ir pamats domāt, ka ir ļoti nepieciešami šādi grozījumi, lai liegtu vispār strādāt komisijā.

Kādās komisijās varētu strādāt deputāts, kuram SAB neuztic valsts noslēpumu saturošu informāciju?

Acīmredzami tajās komisijās, kas darbojas tikai un vienīgi ar vispārpieejamu informāciju, kur ir tikai atklātas sēdes.

Man šobrīd nav saraksta, kuras komisijas tās varētu būt, pieņemu, ka arī citās ir darbs ar ierobežotu pieejamību. Ir nepieciešams izvērtējums. Nevajadzētu noteikti aizsardzības komisijā, Eiropas lietu, varbūt varētu juridiskajā. Bet kā jau teicu, nepieciešams izvērtējums.

Varbūt būtu lietderīgi valsts noslēpumu saturošus jautājumus izskatīt tikai vienā komisijā?

Tas būtu ļoti sarežģīti, jo tādā gadījumā vienā komisijā saplūstu ļoti daudz informācijas no citām komisijām, bet tās citas komisijas nepilnīgi darbotos, jo nevarētu kaut kādus jautājumus skatīt. Turklāt tā īpašā komisija ātri kļūtu pārslogota ar ļoti atšķirīgu informāciju. Sāktos arī nesaprašanās starp specializēto un šo komisiju.