Andris Ārgalis: Latvijas tumšajos beztiesiskuma kaktos ir vēl vairāk zirnekļu nekā iepriekš

Kā vērtējat pašreizējos Rīgas domes sasniegumus?

Zēni nāca ar domu, ka cels jaunu pasauli. Taču. Ņemot vērā mazo vēlēšanu aktivitāti un šauro vēlētāju loku, kas piedalījās vēlēšanās, ir izveidojusies situācija, ka ir ievēlēts, pēc manām domām, tāds domes sastāvs, kas ir pilnīgi bezsaimniecisks un uz “urrā”. Tagad ir pagājis vairāk nekā gads un tas ir redzams. Pats mērs ir izteicies, ka “mūsu gaita ir pārāk lēna”. Komiteju vadītāji un vicemēri, šķiet, vēl joprojām nesaprot, ka viņi ir tikuši pie varas. Daudziem ir opozicionāru uzvedība. Viens tāds piemērs ir Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns (LRA).

Rīgai jāsadarbojas ar apkārt esošajām pašvaldībām. Smiltēna uzdevums būtu strādāt pie sadarbības ar Rīgas “guļamrajoniem”, taču redzams, ka viņš ir tāds kā īslaicīgs Rīgas pašvaldības darbinieks un jau skatās uz 14. Saeimas vēlēšanām. Izskatās, ka viens no mēra vietniekiem vispār neko nedara, un tas ir Smiltēns.

Pašlaik aktuāli ir jautājumi par transportu un transporta plūsmām. Tas notiek absolūti neizpētīti, nav bijis pietiekami daudz diskusiju, ar rīdziniekiem pašvaldība nerēķinās.

Finanses Rīgā ir mežonīgi lielas - tieši kā premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) saka: “Naudas tagad ir tik daudz, kā nekad agrāk nav bijis.” Salīdzinot ar to laika periodu, kad es strādāju Rīgas domē, tagad budžets ir 12 reizes lielāks. Bet, ja paskatāmies ielu remontu grafika tālaika noklājumu un to, kas ir tagad, tad ap 2000.-2001. gadu ielu remonti notika vismaz 12 reizes lielākā apjomā nekā tagad. Varbūt pat vēl lielākā nekā 12 reizes.

Nu var jau būt, ka pirmais gads ir bijis māceklībai - varbūt viņi atspersies un turpmākajā laikā strādās labāk. Taču pašlaik nav diez kas. Esmu runājis ar dažu jomu ekspertiem, kuri teic, ka šī dome dažās jomās ar savām neizdarībām stipri apsteidz iepriekšējās domes sasaukumu.

Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (AP/P) ir bijis pamanīts, kad nodega nelegāls motelis. Viņš ar lielu rūpju rievu pierē par šo tēmu interesējās. Vēl viņš ir bijis pamanīts pasaules hokeja čempionāta laikā raujam nost Baltkrievijas karogus. Vēl mēs Rīgā redzam stabiņus - “staķīšus”, kurus sākumā izvieto dīvainās vietās, bet, kad rīdzinieki sāk klaigāt un kritizēt, dažviet stabiņus aizvāc...

Es domāju, ka Mārtiņš Staķis grib labu un cenšas strādāt labi, taču viņam nav izveidojusies laba komanda - tie, kas apkārt.

Man šķiet, ka pie karogu raušanas Staķis tika piesaistīts, bet galvenā figūra tomēr bija ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), kurš ir ļoti spējīgs uz šādām provokācijām. Pēc tam viņš nolien dziļā pagrīdē un kāds cits iznāk pie visa vainīgs, ja lietas noiet greizi.

Par stabiņiem tā ideja vietām ir laba, tikai to nav labi darīt tādā apjomā un nesagatavoti. Tādas darbības veicina lielu sabiedrības neizpratni un arī pretestību. Un tad stabiņu izvietošana iznāk desmit reizes grūtāka nekā tad, ja par šo tēmu būtu padomāts savlaicīgi pašā sākumā.

Ar interesi gaidu ziemu. Un ja nu šoziem būs sniegs? Vai būs mašīnas, kas pratīs starp tiem stabiņiem izmanevrēt un tīrīt ielas? Es gan stipri šaubos, vai tik viegli būs.

Varbūt vienu daļu stabiņu uz ziemu aizvāks?

Tādas lietas jau stāsta arī atbildīgas amatpersonas - ka stabiņi ir pagaidu risinājums. Taču, ja tas ir pagaidu risinājums, tad tas ir ļoti dārgi. Tas ir sasteigti un neizskatās labi.

Kariņa valdība un Covid-19. Vai valdība visu dara pareizi?

Atminos 1987. gadu, kad pie Brīvības pieminekļa 23. augustā notika bērnu velobraukšanas sacensības. Salīdzinot tālaika valdošās varas attieksmi ar šo laiku valdošās varas attieksmi pret tiem, kas nepauž viedokli, kas būtu šai varai pa spalvai, ir redzamas daudzas līdzības. 1987. gadā viena daļa mediju bija pieslēgusies atbalstīt valdošo varu un gānīja “buržuāziskos nacionālistus”, kuri grib destabilizēt padomju varu un apdraudēt “perestroiku”. Tagad medijos un sociālajos tīklos tieši ar tādu pašu kaismi tiek apsaukāti tie, kam ir zudusi uzticība valdībai. Tie notikumi, kas šogad 18. augustā bija pie pils, vienā daļā mediju tiek atspoguļoti tieši tādā pašā liekulīgā, puspatiesību, melu un noklusējumu stilā kā 1987. gadā “amerikāņu imperiālistu inspirētās provokācijas”. Šī tendence ir slikta un bīstama, jo tauta nav muļķe - pasniegt savas neizdarības un budžeta izšķērdēšanas lietas tā, ka protesti esot inspirēti no ārpuses?

Tautas neapmierinātība pieaug ļoti strauji. Es to redzu, jo pēdējā mēneša laikā esmu daudz braukājis pa valsti - esmu joprojām ieinteresēts palīdzēt cilvēkiem, kas iekārto skaistus dārzus, sameklēt labu stādmateriālu. Daudz tiekos ar cilvēkiem un dzirdu, ka viņos pieaug milzīga pretestība tādam vadīšanas stilam, kādu piekopj gan valdība, gan Ministru prezidents un arī Valsts prezidents.

Kā vērtējat Valsts prezidenta Egila Levita pēdējā laika aktivitātes?

Viņa izteikšanās stils un tie jaunvārdi man bieži rada neizpratni. Mans dēls ir pamanījis, ka mūsu prezidentam ir ļoti izteiktas šarlatāna pazīmes. Es nevaru viņu apstrīdēt, jo jaunatne ir daudz progresīvāka nekā mēs - vecie. Un, ja jau jaunatne tā saka...

Ļoti interesanta bija Levita uzstāšanās 2. ģimnāzijā Zinību dienā, kad viņš mudināja skolēnus labi mācīties, lai viņi varētu pareizi paņemt kredītu automašīnu iegādei. Tā bija interesanta pamācība.

Daudzi viņu cēla saulītē, bija ļoti lielas cerības, ka viņš kā spoža zvaigzne atnesīs gaismu nošļukušajiem knābjiem un zirnekļu tīkliem pieaugušajos tālākajos valsts beztiesiskuma kaktos. Man gan šķiet, ka pašlaik šie knābji ir vēl nošļukušāki. Knābji ir ne tikai nošļukuši, bet bezspēcībā aptvēruši, ka jau virzās uz bojāeju. Un tumšajos beztiesiskuma kaktos zirnekļu ir vairāk nekā bija iepriekš.

Kā vērtējat Kariņa valdības ierobežojumu un aizliegumu politiku tirdzniecībā?

Tas ir bijis ļoti interesanti, ka kaut kādas vienas preces drīkstēja tirgot, bet citas nē. Man bija jāveic nelieli remonti kovidierobežojumu skarbajā laikā. Vēlējos nopirkt pelēku papīru ruļļos, ko var izmantot remontā. Iegāju “Depo” un skatījos, ka tur sastieptas visādas lentes, kas liedz pieeju tām precēm, kuras nevar iegādāties. Bet atradu vienā kastē ārpus šīm lentēm man vajadzīgos ruļļus. Ieliku ruļļus ratos un braucu pie kases maksāt, bet viena kasiere kliedza, ka tas rullis nav pārdodams. Taču otra kasiere bija pretimnākoša un teica, ka var, var man pārdot, tikai pirkums jānoformē kā tapetes. Un tādā veidā es tiku pie man vajadzīgā papīra...

Man būtu kauns sēdēt to ministru vietā, kas laikam attālinātā režīmā piedalījās šajā teijāterī un māžojās ar ierobežojumu noteikšanu. Kāds tam vispār sakars ar kovida ierobežošanu? Tas liecina, ka absolūti bezsaimnieciski cilvēki ir pie varas. Viņi neprot atrisināt šādus elementārus jautājumus un tracina sabiedrību.

Iespaids gan ir tāds, ka galīgi muļļas šie ministri un premjers nav. Ka tas ir darīts ar gudru ziņu. Kad bērni iet zagt ābolus, viņi izmanto tādu taktiku, ka viena grupiņa iet taisīt troksni un tracināt suni vienā dārza galā, bet otrā cita grupiņa notīra ābeli. Kad uzmanība novērsta, paveras plašas iespējas zagt.

Agrāk vai vēlāk tās trakās lietas, ko strādā šī valdība, nāks gaismā, un atbildība būs kādam jānes.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā