Inese Galante: Pret sevi ar cieņu un citus cienīt

«Tikai atbalsts un līdzīgi domājoši cilvēki ir garants iespējai attīstīt mūzikas kultūru un saglabāt tās augsto līmeni. Kopā mēs varam palīdzēt un sniegt iedvesmu talanta attīstībai daudziem jauniem un talantīgiem mūziķiem, kuri jau tuvākajā nākotnē nesīs Latvijas vārdu pasaulē!» saka pasaulslavenā operas dīva, unikālā soprāna īpašniece, prestižā klasiskās mūzikas jauno izpildītāju konkursa «Ineses Galantes talanti» iniciatore, iedvesmotāja un žūrijas priekšsēdētāja Inese Galante.
26.09.2021. Santa Raita
 
MŪZIKA NOMIERINA. «Visas kultūras izpausmes, vai tā būtu mūzika, kino vai teātris, mums ir nepieciešamas, lai kompensētu emocionālo apmaiņu. Tas ir mūsu veids, kā izpausties. Šādi cilvēks ir sakārtots, viņam nepārtraukti jāattīstās, jāuzņem jauna informācija. Mūzika nomierina, attīsta un dod lidojuma sajūtu, un iekļūst visīstākajos dvēseles dziļumos,» saka izcilā operdziedātāja Inese Galante ©NO INESES GALANTES PERSONISKĀ ARHĪVA

Ir noslēgusies prestižā klasiskās mūzikas jauno izpildītāju konkursa «Ineses Galantes talanti» pirmā atlases kārta, un žūrija paziņojusi finālistu vārdus. Otrajā kārtā iekļuvušo jauno talantu muzikālie video priekšnesumi jau publicēti konkursa «Ineses Galantes talanti» oficiālajā vietnē, un ir sākusies tiešsaistes balsošana.

GODA BALVA. Šogad pirmo reizi konkursa mūza Inese Galante iedibinājusi īpašu personisko «Goda balvu», kas tiks piešķirta trim konkursa «Ineses Galantes talanti» finālistiem / NO INESES GALANTES PERSONISKĀ ARHĪVA

Šogad konkursa finālā iekļuva 36 dalībnieki, to vidū 14 vokālisti, astoņi pretendenti kategorijā «Taustiņinstrumentu spēle», septiņi - kategorijā «Stīgu instrumentu spēle» un septiņi finālisti, kas pretendē uz uzvaru kategorijā «Pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu spēle». Radošās sacensības ir ieguvušas starptautisku skanējumu - finālistu vidū ir jauni, talantīgi vokālisti un instrumentālisti ne tikai no visas Latvijas, bet arī no Vācijas, ASV un citām valstīm.

Organizatori aicina Latvijas iedzīvotājus un skatītājus no ārvalstīm atbalstīt izpildītājus: apmeklēt oficiālo vietni un atdot savu balsi par vistīkamāko muzikālo priekšnesumu. Katru gadu skatītāju balsojumā piedalās vairāk nekā 70000 cilvēku no visas pasaules, tā atbalstot un motivējot talantīgos jaunos izpildītājus.

BALVAS. «Konkurss «Ineses Galantes talanti» ir ilgtermiņa mūzikas tradīcija, kas dāvina svētku sajūtu. Pateicoties Rietumu bankas labdarības fonda finansiālajam atbalstam, īpaši Arkadija Suharenko un Ingas Šīnas personīgai iesaistei, mēs sniedzam ieguldījumu muzikālo jauniešu attīstībā visā Latvijā. Talantiem ir iespēja ne tikai uzstāties uz lielās skatuves kopā ar starptautiskiem māksliniekiem, bet arī iegūt naudas balvas,» stāsta Inese Galante, atgādinot, ka 2020. gadā konkursa uzvarētāji saņēma 200, 150 un 100 eiro, studiju stipendijas 500 eiro apmērā, kā arī iespēju uzstāties «Ineses Galantes fonda» prestižajos pasākumos. 1. un 2. vietas ieguvēju skolotāji saņēma atzinības balvu 100 eiro apmērā / NO INESES GALANTES PERSONISKĀ ARHĪVA

Skatītāju balsojums turpināsies līdz pat fināla kārtas dienai, un tā rezultāti noteiks uzvarētāju kategorijā «Publikas simpātija 2021».

Konkursa «Ineses Galantes talanti 2021» žūrijā darbojas pieredzējuši pedagogi un profesionāli mūziķi: pianists, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Klavieru katedras asociētais profesors Toms Ostrovskis, kontrtenors Sergejs Jēgers, mūzikas pedagoģe un politiķe Dagnija Staķe, komponists, diriģents, JVLMA Orķestra diriģēšanas katedras vadītājs, profesors Andris Vecumnieks, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra vijolniece, asociētā profesore, JVLMA Stīgu instrumentu katedras vadītāja Terēze Zīberte-Ījaba, J. Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas direktors, saksofonists Ainārs Šablovskis. Žūrijas priekšsēdētāja - konkursa patronese, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere, operdziedātāja Inese Galante.

Aktuālo informāciju meklējiet konkursa oficiālajā lapā sociālajā tīklā «Facebook»: https://www.facebook.com/InesesGalantesTalanti/

Neatkarīgā uz sarunu aicinājusi operas dīvu un konkursa «Ineses Galantes talanti» dibinātāju, mūzu un patronesi Inesi Galanti.

Šogad klasiskās mūzikas jauno izpildītāju konkurss «Ineses Galantes talanti» notiek jau astoto reizi.

«IR ĻOTI SVARĪGI, lai viss turpinās - lai jaunajiem ir uz ko iet, uz ko tiekties. Lai jauno talantu attīstība neapstātos, konkursiem ir jābūt!» uzskata operas dīva Inese Galante / NO INESES GALANTES PERSONISKĀ ARHĪVA

Mani dārgie, izstāstīšu jums brīnišķīgu stāstu par to, kā viss sākās. Vēlos, lai jūs redzētu, ar cik daudz jauniem talantiem un jaunām zvaigznītēm esmu iepazinusies šo gadu laikā. Pirmais konkurss notika 2013./2014. gadā, un, pateicoties jums un mūsu vēlmei atklāt jaunus talantus, tas uzreiz kļuva populārs, piedalīšanās un uzvara tajā kļuva par sava veida kvalitātes zīmi. Konkursā kopumā piedalījušies jau 280 jaunie muzikanti. Mēs esam ļoti priecīgi, ka konkursa laikā iegūtā profesionālā pieredze palīdzējusi izvēlēties profesiju daudziem jauniem talantiem, kuri tagad ir pazīstami gan Latvijā, gan ārzemēs. Es tiešām esmu laimīga, ka mēs spējam atbalstīt Latvijas jaunos mūzikas talantus, dot iespēju augt un pilnveidoties un palīdzēt gūt panākumus profesionālās mūzikas jomā. Ļoti ceru, ka kultūras un mākslas pasaule attīstīsies, sniegs jaunu iedvesmu un noteikti, ievērojot pandēmijas regulējumus visā pasaulē, spēsim tikties koncertos, pasākumos un ģimenes lokā.

Šogad pirmo reizi tiks pasniegta jūsu iedibinātā personiskā «Goda balva», kas tiks piešķirta trīs finālistiem.

Jā. Tā būs naudas balva, apaļš pienesums, kas jaunajiem talantiem dos iespēju vai nu iegādāties sev mūzikas instrumentu, vai dabūt notis, vai aizbraukt uz kādu meistarklasi. Tas viss maksā naudu. Tas būs atbalsts, kas parādīs ceļu un ļaus pavērt nākamās durvis. Šāda balva tiks pasniegta trim talantiem, plus - vokālā meistarklase. Konkursa četrās kategorijās naudas balvas saņems pirmo vietu ieguvēji, un visiem laureātiem tiks dota iespēja uzstāties «Ineses Galantes fonda» rīkotajos koncertos. Arī konkursa partneris - labdarības fonds «VIVAT Future» - sniegs būtisku atbalstu talantīgajiem mūziķiem un izpildītājiem, kuriem visvairāk nepieciešams materiāls atbalsts mūzikas instrumentu iegādē vai meistarklašu apmaksā. Tāpat viens no konkursa laureātiem iegūs tiesības pretendēt uz Zviedrijas labdarības fonda «Anders Wall Foundation» grantu, kas katru gadu tiek piešķirts jaunajiem vokālistiem.

Katru gadu konkursā piedalās līdz trīssimt dalībniekiem. Mums ir tik daudz jauno talantu?

Dzīve nestāv uz vietas - kāds aiziet, kāds nāk viņa vietā, un tas ir labi. Tā jābūt. Un, jā, mūsu mazajā Latvijā ir tik daudz talantu! Visu mūžu, cik vien sevi atceros, cilvēki visā pasaulē ir brīnījušies - kā tā var būt, ka Latvijā ir tik daudz talantīgu cilvēku. Tik neliela zeme, bet «ražo» tik daudz talantīgu cilvēku, turklāt visās mākslas jomās. Ja kādreiz man bija jārāda kartē, kur tāda Latvija ir, tad tagad - vai ir vēl kāds, kurš šodien nezina Marisu Jansonu, Andri Nelsonu, Gidonu Krēmeru?!

Savulaik man ir teikuši, ka es tāda Latvijā laikam esmu vienīgā, uz ko vienmēr atteicu, ka nē, Latvijā tādu ir daudz un ir vēl labāki. Jā, kādreiz bija Inese Galante, viņai sekoja Inga Kalna, Kristīne Opolais, Marina Rebeka, Elīna Garanča… Bet pirms viņām taču bija Žermēna Heine-Vāgnere un Elfrīda Pakule! Un kādi mums ir vīrieši - Aleksandrs Antoņenko, Egils Siliņš, Sergejs Martinovs! Pirms viņiem - Nikolajs Goršeņins, Samsons Izjumovs, Kārlis Zariņš, kuram balss bija kā māja, un Mariss Vētra, un Pēteris Grāvelis, un Miķelis Fišers, un Artūrs Frinbergs… Tāda zvaigžņu plejāde! Katram sava seja un savs spēks, katrs no viņiem - vesela pasaule! Katrs otrais, trešais mani operas kolēģi ir uz goda! Dievs, pasargā, ja kādu nenosaucu. Tas nebūtu godīgi, jo viņi katrs ir nospēlējuši milzīgu lomu gan Latvijas, gan pasaules kultūras dzīvē. Es varētu turpināt uzskaitīt talantīgos un arī pasaulē atzītos māksliniekus katrā kultūras jomā, jo tādi mums tiešām ir. Turklāt nekas jau neapstājas, dzimst un tiek atklāti arvien jauni talanti, un mūsu konkurss ir tam dzīvs apliecinājums.

Ja tas viss, ko nosaucu, savulaik vēl būtu bijis zem nosaukuma «Holivuda» vai vismaz «atvērta pasaule»… Praktiski visi mani ārzemju kolēģi, kuri viesojušies Latvijā, mūs ir apbrīnojuši. Tik skaisti cilvēki, ka acis nevar atraut. Čakli, strādīgi, disciplinēti un ļoti atbildīgi. Estētiski, moderni, ar izjustu un delikātu eleganci un gaumi. «Wow!» Un tajā pašā laikā mums piemīt sentiments, dvēseliskums. Kā jau nelielā zemē, kas vēsturiski ir mīcīta un kājām mīta, mēs esam jūtīgi, sirsnīgi un izpalīdzīgi. Un tajā pašā laikā es domāju: johaidī, ja mūsu cilvēki vairāk noticētu sev… Daudz esmu dzirdējusi: nu, ko tad es, ko tad mēs, mēs taču no mazās Latvijas. Ha! Mēs esam ļoti īpaši, arī pasaules kontekstā, bet laikam jau tā ir, ka pie savējiem pierodam, īsti nenovērtējam. No distances redzam labāk nekā to, kas ir tepat, degungalā.

Kā jūs skaidrojat to, ka mūsu mazajā Latvijā ir tik daudz talantīgu cilvēku?

Tāpēc, ka mums ir izcili pedagogi, kuri viņus «ražo». Skolotāji - fanātiķi, kuri nemaz tik daudz nenopelna, cik ieliek sevi šajā darbā. Daudzi strādā ar pilnu atdevi, ieliek visu dvēseli. Protams, ir audzēkņi, kuri kāri tver un uzsūc visu, ko pedagogi viņiem dod, un ir tādi, kuriem iet grūtāk, bet nereti vajadzīgs tikai kāds grūdiens, un - viss aiziet.

Iespējams, kādam arī konkurss «Ineses Galantes talanti» var būt nozīmīgs grūdiens, kas var mainīt visu dzīvi.

ĢIMENE. «Vairāki mani draugi un kolēģi interesējas par to, kā pandēmijas laikā man izdodas saglabāt smaidu un pozitīvu attieksmi. Es vēlos padalīties ar vienkāršu laimes recepti: pasmejieties par sevi, smaidiet jebkuros apstākļos, lai kādi tie būtu! Covid-19 vai gripas dēļ emocionālā līmenī problēmu ir mazāk nekā no cilvēciskas vientulības un nevajadzības sajūtas. Ar to ir jācīnās! Katrs no mums spēj dot savam tuviniekam labu garastāvokli, nopirkt augļus vai šokolādes konfekšu kasti. Un kāda tā ir laime pavadīt laiku kopā ar ģimeni! Redzēt, kā aug bērni un mazbērni! Tas viss veido mūsu ikdienu!» uzsver Inese Galante. Attēlā - kopā ar meitu Diānu un mazdēliņu Laurentu / NO INESES GALANTES PERSONISKĀ ARHĪVA

Jā! Saprotat?! Pat ja kādam vienreiz nepaveicas, es aicinu nākt vēlreiz, nākamajā gadā, sakot: «Šī diena nebija tava, bet varbūt tāda būs rīt…» Man ir daudz tādu jauniešu, kuri nāk uz konkursu atkārtoti, un ir tik patīkami redzēt, kā viņi aug, kā mainās, kā pieņem viņiem iedoto gudrību. Vienam viss sanāk uzreiz, citam vajag gadu, divus. Katram tas notiek citādi, nav visi kā viens. Paskatieties, arī vienā ģimenē cik atšķirīgi mēdz būt bērni - vienam viss padodas ātri un viegli, bet ar otru ir jāņemas, jānodarbojas, jāmotivē. Tā tas ir.

Kas jūs motivē turpināt rīkot šo konkursu?

Pirms pandēmijas bija iecere to vēl izvērst un paplašināt, bet epidemioloģiskā situācija pasaulē ieviesa savas korekcijas. Tomēr, par spīti visam, konkurss notiek un notiks! Ir ļoti svarīgi, lai viss turpinās - lai ir uz ko iet, uz ko tiekties. Lai jauno talantu attīstība neapstātos, tas vienkārši ir jādara!

Otrā, konkursa noslēdzošā kārta un laureātu apbalvošana plānota 5. decembrī. Par pasākuma norises vietu un formātu tiks ziņots vēlāk, tikmēr es nezinu, kam jālūdzas, lai nenāk jauni pandēmijas viļņi, lai atkal neslēdz visu ciet, lai nav tā, ka skatītāju zālē drīkst ieiet trīsarpus cilvēki. Es ļoti ceru, ka tā nebūs. Jo mūzika ir jāredz un jāklausās dzīvajā, tā ir «jāsatausta».

Līdz šim talantīgajiem jauniešiem tradicionāli tika dota iespēja kāpt arī uz lielās skatuves - jūsu izlolotajā starptautiskajā mūzikas festivālā «Summertime - aicina Inese Galante», kas ik vasaru notika Jūrmalā, Dzintaru koncertzālē. Šogad festivāls nenotika.

Jācer, ka tas varēs notikt nākamgad. Visi ir noguruši no pandēmijas, tās ierobežojumiem. Redzam, ka «lokdauns» neko labu nav devis - ne nervu sistēmai, ne ekonomikai. Protams, viens otrs uzdzīvo, jo atplaukst un iet uz augšu, bet lielākā daļa grimst un knapi velk dzīvību. Nu ir gana. Jācer, ka tas drīz beigsies.

Es nevarēju šķirot savu publiku, kas uz šo festivālu nāk jau četrās paaudzēs. Kādreiz šķita dīvaini, kad man teica: «Mana vecmāmiņa ir gājusi uz jūsu koncertiem.» Tagad man tā ir laime - tas ir tik forši! Mēs jau arī cenšamies šo festivālu veidot tā, lai interesanti būtu visām paaudzēm. Un es nevaru savus skatītājus šķirot potētajos un nepotētajos. Es to nevaru pieļaut! Nu kā? Es kā bijušais farmaceits varu teikt, ka ir cilvēki, kuri savas veselības dēļ nemaz nedrīkst potēties. Kāds ļoti baidās, jo - ir dzirdēti visādi gadījumi un negadījumi. Un es ļoti saprotu tos, kuri to nedara. Es sapotējos, jo man ir jālido. Man ne no kā nav bail - kā būs, tā būs! Ja būs lemts, tā notiks. Nu, ja būs lemts - Au Dieu! Tad es parunāšu «pa taisno», lai jums visiem laba veselība.

Kā es otram varu ieteikt potēties? Ar kādām tiesībām?! Es varu atbildēt tikai par sevi - par savu ķermeni, par savu dzīvi. Es nevaru uzņemties atbildību par otru. Skaidrs, ka es ļoti gribu, lai visi ir veseli, lai dzīvo ilgi un dikti. Lai notiek koncerti, lai skatītāji var sēdēt cits citam līdzās, apskauties un sabučoties. Lai būtu tā, kā bija.

Man daudzi saka, ka nekad vairs nebūs tā, kā bija, bet - cilvēks taču nemainās...

Šodien runāju ar vienu dakteri, profesoru, kurš ikdienā redz, kas notiek. Viņš apgalvo, ka cilvēkiem, kuri ir potēti, ir cerība «izlīst cauri sveikā», pat ja saslims, sekas nebūs tik ļaunas, kādas ir daudziem nepotētajiem. Tas jau ir daudz. Protams, ko mēs zinām? Mēs daudz ko vēl nezinām, bet es ticu, ka kaut kad mēs to uzzināsim, kāpēc un no kā tas viss…

Kā pagāja jūsu vasara?

MIERINA DVĒSELI. «Mūzika man ir labākās un efektīvākās zāles! Mūzika ļauj mazināt stresu, mierināt dvēseli, izplest spārnus. Mūzika liek acīm mirdzēt!» sapratusi unikālā soprāna īpašniece Inese Galante / NO INESES GALANTES PERSONISKĀ ARHĪVA

Man bija nelieli koncerti Itālijā, Austrijā un Vācijā. Jau biju pieradusi pie lieliem koncertiem, kad zālē ir no tūkstoš skatītājiem un uz augšu, bet - ir tā, kā ir. Un labi, ka ir. Visur ir savi noteikumi, un tur neko nevar darīt.

Kāds mans draugs no Cīrihes atsūtīja bildes, kā notiek kora mēģinājumi - koristi stāv katrs tādā kā skapī bez durvīm, lai viens otru neredz, lai «spļauj» uz priekšu. Nu, es jums teikšu… «Oh, mein Gott!» Sākumā domāju, ka tas ir kaut kāds inscenējums - zārki bez vākiem… Nē, izrādās, kora mēģinājums.

Kāds jums paredzēts rudens? Vai skatītāji var cerēt jūs satikt kādā koncertā?

Man ir viens koncerts, kas pārcelts jau trīs reizes. Trīs reizes! Man ir bail pavērt muti un pateikt to skaļi, kad plānojam… Ja tas izdosies, ja nekas nenotiks, ja visi būs dzīvi un veseli, ja nesāks visu atkal klapēt ciet, tad tas varētu notikt jau diezgan ātri.

Šoruden?

Jā, bet es baidos nosaukt datumu. Tikai ceru, ka notiks. Un ceru, ka visi būs veseli. Es ļoti vēlos, lai visiem veicas, jo cilvēkiem ir par maz laimes sajūtas. Jā, vasara mums visiem iedeva mazu laimes injekciju - visi uzreiz kļuva skaistāki, meitenes bija sapucētas. Cits skats! Atceros, kā manai mammītei vienmēr lūpiņas bija uzkrāsotas. Uz slimnīcu bija jāved, bet viņa ieliek klipšus. Ja actiņas bija sagurušas, uzlika tumšas brilles. Viņa vienmēr bija sakopta, un viņa vienmēr teica, ka aizies kā dāma. Par to vienmēr vajag domāt, saprotat? Gan meitenēm, gan zēniem.

Jūs no mammas to esat mantojusi.

Es nezinu, cik daudz, bet viņa man iemācīja vienmēr turēt taisnu muguru. Tā viņa bija iemācīta, un to viņa mācīja man. Nekad neliecies! Lai kādas grūtības, pļaukas un nepatikšanas, nekad nedrīkst saliekties. Nedrīkst sevi salauzt. Tieši otrādi.

Vēl vairāk jāiztaisno mugura un jāuzkrāso vēl košākas lūpas.

Jā! Tieši tā! Sevi ar cieņu nest un citus cienīt. Kā izturies pret sevi, tā pret citiem. Nekad nedari otram to, ko negribi saņemt pretī. Man liekas, ka ar šo frāzi pietiek visam mūžam. Atceros, kā mammīte visu mūžu man skaldīja: «Ja ir grūti, vajag spēt, stipram būt un uzvarēt!» Tas bija kā āmen! Ne ko pielikt, ne atņemt.

Vienmēr spējat stipra būt un uzvarēt?

Es cenšos. Šad tad vajag sevi sapurināt, uzkurbulēt, bet es vienmēr par to domāju un atceros. Un pārsvarā man tas nāk viegli, no mammas.