Normunds Līcis: Saulkrasti kļūst par pieprasītu Vidzemes piekrastes centru

Intervija ar Saulkrastu novada domes priekšsēdētāju Normundu Līci.

Pēdējos gados Saulkrastu novadā ir veiktas ievērojamas investīcijas infrastruktūras uzlabošanā. Vai tie ir centieni piesaistīt vairāk viesu pilsētai un padarīt šo vietu par vēl pievilcīgāku tūrisma galamērķi?

Saulkrasti vienmēr ir piesaistījuši viesus - tie ierodas uz pasākumiem, pavada šeit atvaļinājumu, brīvdienas gan vienatnē, gan kopā ar ģimenēm un bērniem. Baltā kāpa ir visvairāk apmeklētais dabas objekts Vidzemes jūrmalā. Likumsakarīgi, ka pilsētas viesi vēlas baudīt ne tikai sauli, jūru un organizētos kultūras notikumus, bet arī nakšņot, paēst, izklaidēties un saņemt citus pakalpojumus. Mēs kā pilsēta vēlamies ne tikai godam uzņemt pilsētas viesus, bet es vēlos uzsvērt, ka primāri visi veiktie pasākumi ir vērsti uz vietējo iedzīvotāju dzīves vides uzlabošanu. Tāpēc, domājot it kā par tūristiem, patiesībā mēs domājam par vietējiem iedzīvotājiem, kuriem paveras jaunas uzņēmējdarbības nišas - atveras jaunas kafejnīcas un restorāni, pieaug pieprasījums pēc viesnīcām, atpūtas un īres namiem un dzīvokļiem. Vienlaikus attīstās arī citi uzņēmējdarbības veidi - sākot no velosipēdu nomas, iespējas baudīt ūdens sporta aktivitātes: ūdensmoči, sup noma.

Saulkrastu estrāde jeb Neibādes parks ir iecienīta kultūras norišu vieta, kas pagājušā gada laikā ir ieguvusi jaunus, mūsdienīgus vaibstus. Vai ieplānotie darbi ir pabeigti?

Šobrīd ir pabeigti projektā ieplānotie darbi. Lai estrāde un parks kopumā iegūtu mūsdienīgu infrastruktūru, nākotnē plānojam uzbūvēt jaunu tiltu pār Ķīšupi un labiekārtot autostāvvietas.

Priecājamies, ka šogad atkal pēc daudzu gadu pārtraukuma estrādē izskanēja Saulkrastu džeza festivāls. Saprotams, ka savu ietekmi atstāja dažādie Covid 19 pandēmijas ierobežojumi, taču esam mainījuši kultūras piedāvājumu Saulkrastos un tas ir kļuvis daudzveidīgs kopumā. Tam pierādījums ir šogad realizētie pasākumi, kas piesaistīja cilvēkus ne tikai ar saturu, bet arī ar ekskluzīvām norises vietām. Atcerēsimies kaut vai koncertciklu „Četras upes”. Tā ietvaros koncerti tika organizēti pie visām mūsu pilsētas upju ietekām jūrā - Pēterupes, Aģes, Inčupes, Ķīšupes. Ilgi gatavots un beidzot sagaidīts bija kora „Anima” koncerts „Krastā saviļņots” Zvejniekciemā pie mola pludmalē.

Kā pasākumu norišu vietu aktualizējam arī Skultes ostu, kas atrodas Zvejniekciemā. Šobrīd tā ir kļuvusi par nozīmīgu kravu ostu, kravu apgrozījuma ziņā miljons tonnu - tā ir ceturtā lielākā Latvijas osta aiz Rīgas, Ventspils un Liepājas. Savu vietu ir saglabājusi arī zvejniecība ar zvejas traleriem. Ostas teritorijā norit kuģu būvniecība ar pasūtījumiem no dažādām pasaules valstīm. Ostā vienmēr ir bijusi aktīva uzņēmējdarbība, un arī tradīcijas svētku svinēšanā jau izsenis Zvejniekciemā tika turētas augstā godā. Laiki mainās, bet ir lietas, kas Zvejniekciemā ir palikušas nemainīgas - zivju smarža un kopības sajūta vietējos iedzīvotājos, ka svētki ir jāsvin! Lai iedzīvotājiem būtu iespēja labāk iepazīt ostu un tajā izveidoto jauno infrastruktūru, nu jau otro gadu tiek organizēti Ostas svētki, kuros ir gan zivis, ir jahtas, ir draudzīga komunikācija. Veidojot jauno pakalpojumu centru Zvejniekciemā, saredzam, ka Skultes osta būs labs papildinājums ieplānotajām aktivitātēm un infrastruktūras objektiem. Kā vienu piemēru varu nosaukt jauno burātāju skolu, kas uzsākusi darbību Skultes ostā un ir ļoti pieprasīts pakalpojums.

Es nekļūdīšos, ja teikšu, ka tieši pludmale ir tas, kas Saulkrastiem piesaista vislielāko viesu skaitu. Vai tiek domāts arī par pludmales labiekārtojumu?

Nenoliedzami, ka, pieaugot pludmales apmeklētāju skaitam, mums ir jādomā gan par viņu komfortu, gan drošību un vides saglabāšanu. Piesaistot finansējumu no LAD un biedrības „Jūras zeme”, esam iecerējuši jaunas tualetes pludmales apmeklētājiem, glābšanas stacijas celtniecību, celiņu būvniecību un citus infrastruktūras uzlabojumus.

Domājam arī par to, lai novada iedzīvotāji, kuri dzīvo tālāk no centra, kā arī pilsētas viesi varētu ērtāk novietot privāto transportu un saņemt nepieciešamos pakalpojumus, ieiet paēst vai iepirkties, doties uz pludmali, Ainažu ielas posmā ir tapušas tā sauktās kabatiņas auto novietošanai, kā arī izbūvēta gājēju ietve. Vasarā novērojām, ka projekts visiem bija ļoti nepieciešams - esam dzirdējuši daudz pozitīvu atsauksmju.

Tuvākajā nākotnē ir iecerēts izveidot vairākas labiekārtotas noejas līdz jūrai. Tās ir nepieciešamas glābšanas dienestiem, medicīnas transportam un kvalitatīvai pludmales apsaimniekošanai. Vienlaikus plānots ievilkt inženierkomunikācijas, lai civilizēti atrisinātu labierīcību jautājumu un sakārtotu vidi jaunas uzņēmējdarbības veidošanai. Būs arī apgaismojums un videonovērošana, lai pludmale kļūtu par ļoti drošu atrašanās vietu, tas savukārt veicinās jaunu pakalpojumu rašanos.

Nākotnē jaunas autostāvvietas tiks plānotas tālāk no jūras, lai atpūtniekus netraucētu nedz mašīnu troksnis, nedz izplūdes gāzes, akcentu liekot uz veloceliņu attīstību. Lielu uzmanību pievēršam dzelzceļa attīstībai, kam jākļūst par visērtāko un videi draudzīgāko pārvietošanās veidu uz un no Saulkrastiem. Tāpēc ir panākta vienošanās par finansējuma piesaisti Saulkrastu stacijas pārveidei, veidojot to kā reģionālo mobilitātes punktu visu veidu transportam ar autostāvvietām un velo stāvvietām.

Manuprāt, ļoti būtiski ir projekti, kas saistīti ar jaunu pakalpojumu centru veidošanu ne tikai Saulkrastu centrā, bet arī citās vietās - Pabažos, Zvejniekciemā, Katrīnbādē. Līdz ar to tiktu sadalīta cilvēku plūsma, kas šobrīd koncentrējas pilsētas centrā - pilsēta attīstītos sabalansēti un decentralizēti.

Pēdējo gadu tendence arvien spilgtāk pierāda, ka ģimenes ar bērniem labāk izvēlas dzīvot ārpus Rīgas centra, dodot priekšroku Pierīgas pašvaldībām, kur iedzīvotāju skaits strauji pieaug. Vai Saulkrasti sevi piesaka kā ērtu vidi ģimenēm ar bērniem?

Arī mēs redzam, ka Saulkrasti tiek izvēlēti ne tikai par vietu, kur pavadīt vasaru, bet gan pastāvīgi dzīvot. Par to liecina arī statistikas dati - 2017. gadā Saulkrastu novadā bija 6214 deklarēto iedzīvotāju, bet šogad jau 7553 cilvēki. Līdz ar to pašvaldībai ir jauni izaicinājumi - ir jāspēj nodrošināt ne tikai tīra un veselīga vide, bet arī pieaugušajam iedzīvotāju skaitam atbilstoša infrastruktūra. Liels izaicinājums ir bijušo dārzkopības kooperatīvu pārtapšana par visu gadu apdzīvotiem ciematiem - cilvēkiem ir nepieciešamas ielas, apgaismojums, inženierkomunikācijas... Domājot par bērniem, esam aktīvāk pievērsušies tiem nepieciešamās infrastruktūras objektu būvniecībai - pagājušajā gadā Saulkrastos uzbūvējām skeitparku, bet šogad līdzvērtīgs ir izveidots arī Pabažos. Šogad tapa skaists bērnu rotaļu laukums Saulkrastu Mežaparkā, kur ir ne tikai rotaļu ierīces, bet arī āra trenažieri, ko var izmantot dažādu vecumu cilvēki. Uzsvēršu, ka, arī attīstot dažādus infrastruktūras objektus, domājam par to iederību vidē, tāpēc Saulkrastu rotaļu laukumā nav tradicionālā gumijotā ieseguma, bet gan izmantoti dabas materiāli, šajā gadījumā priedes koksnes mulča. Ar paveikto nav beigusies Mežaparka attīstība - pakāpeniski to pilnveidosim, lai ģimenēm ar bērniem un jauniešiem būtu plašas atpūtas iespējas. Piebildīšu, ka Mežaparks atrodas netālu no stacijas, kas nozīmē, ka, atbraucot ar vilcienu, pilsētas viesi var ātri nokļūt gan pie jūras, gan aktīvi atpūsties jaunradītajā Mežaparka infrastruktūrā.

Domājam arī par velo infrastruktūras attīstību ne tikai Saulkrastos, bet arī tālāk, piemēram, šajā rudenī top trīs kilometrus garš veloceliņš no Lojas līdz Murjāņiem. Tā ir ne tikai iespēja velotūristiem, bet arī apkārtnes iedzīvotājiem, kuri kā pārvietošanās līdzekli no vienas vietas uz otru izmanto velosipēdus. Veloceliņu attīstībā mēs vēlētos ciešāku sadarbību ar VSIA „Latvijas ceļi”, lai vietās, kur tiek veikti ceļu uzlabošanas darbi, iespēju robežās tiktu paredzēta droša vieta arī velobraucējiem un gājējiem.

Pēc teritoriālās reformas Saulkrastu novadam ir pievienots Sējas novads, kas nerobežojas ar jūru un tajā tradicionāli ir bijušas citas tradicionālās uzņēmējdarbības formas, cits dzīves ritms un citādi domājoša sabiedrības. Vai saskatāt labas perspektīvas abu atšķirīgo novadu turpmākajā sadzīvošanā?

Sējas novada pievienošana Saulkrastu novadam patiesībā ir labs papildinājums. Ir skaidrs, ka mēs, kaut arī blakus dzīvojam, viens par otru maz vēl zinām, tāpēc šī brīža uzdevums ir izpētīt, ko Saulkrasti var dot Sējai un Sēja Saulkrastiem. Pamazām apzinām Sējas novada potenciālu, lai sekmīgi to integrētu kopējā novada attīstībā. Bijušajā Sējas novadā ir pietiekami daudz tūristiem interesantu objektu, ko varam iekļaut tūrisma maršrutos, apzinām ēkas, kuras šobrīd ir tukšas, bet perspektīvā var kalpot visdažādākajiem mērķiem.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā