Alda Ozola: Darīsim visu, lai cenu kāpums būtu mazāk sāpīgs

Saruna ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāju Aldu Ozolu
18.10.2021. MKMāris Krautmanis
 
©Oksana Džadana/ F64

Pasaulē un Latvijā ir vērojams milzīgs degvielas, dabasgāzes, elektrības cenu kāpums. Ko SPRK var darīt? Kā var noturēt tarifus kaut cik saprātīgās robežās?

Mēs varam izvērtēt tarifu piedāvājumu un akceptēt to vai noraidīt. Piemēram, atnāk pie mums kāds siltuma ražotājs - “Rīgas siltums” vai kāds cits komersants - un iesniedz mums kurināmā cenas (dabasgāzes un šķeldas) izmaiņas. Mēs pārbaudām, lai tarifu projektā ir iekļautas ekonomiski pamatotas kurināmā cenas. Siltumapgādes komersants veic cenu aptauju par dabasgāzes vai biomasas (šķeldas, granulu) iegādi, izvēloties zemākās cenas piedāvājumu.

Mēs sniedzam padomus par to, ko ņemt vērā, slēdzot dabasgāzes līgumu lietotājiem ar lielu dabasgāzes patēriņu. Aicinām iepazīties ar šo informāciju regulatora mājaslapā. Balstoties uz esošajām dabasgāzes tirgus tendencēm un prognozēm, dabasgāzes cena tirgū varētu mazināties 2022. gada pavasarī.

Varam izglītot gan siltuma uzņēmumus, gan piegādātājus, palīdzot viņiem noorientēties tirgū. Bet skaidrs, ka siltuma tarifi šajā apkures sezonā ies uz augšu. Un elektroenerģijas cena biržā ir ļoti augsta. Mēs saskaramies ar to, ka pašvaldības ir noslēgušas līgumus ar elektrības tirgotājiem - ar maziem komersantiem, kuri pašlaik nespēj savas saistības pildīt, kā, piemēram, publiski izskanējušais viens gadījums par SIA “Senergo”, kura paziņoja par uzņēmuma likvidāciju. Mēs varam konsultēt pašvaldības par to iespējām un tiesībām - kā tikt no kļūmīgās situācijas ārā. Mūsu loma ir daudzējāda. Mēs nesen publiskojām mūsu sagatavoto ceļvedi par to, kuros gadījumos elektroenerģijas tirgotājam ir tiesības pārskatīt fiksētu cenu esošā līguma ietvaros vai vienpersoniski izbeigt līgumu ar lietotāju. Ceļvedis palīdzēs stiprināt lietotāju zināšanas dialogā ar tirgotājiem. Plašāk aicinām iepazīties mūsu mājaslapā.

Bet skaidrs, ka apkures sezona nebūs viegla. Sevišķi tas izpaudīsies pilsētās, kur siltuma ražošanā izmanto dabasgāzi. Un, ja kurināmā cenas līgumi ir slēgti šoruden. Izmaksas ir ļoti augstas. Tas ir, kā kurā pilsētā - ir sadārdzinājums par 20-30%, ir arī par 50%. Un ir, kur pat divkārt dārgāk.

Vai ir kādas iespējas tarifus mazināt?

Ja vienīgais mainīgais ir dabasgāzes cena, mūsu iespējas ir mazas. Sevišķi, ja vēl šī cena ir pamatota un siltuma uzņēmums ir izvēlējies piegādātāju ar zemākās cenas piedāvājumu. Ja siltuma uzņēmums ir izvēlējies lētāko piegādātāju, mēs varam tarifu tikai apstiprināt. Bet mēs cenšamies pašvaldības izglītot, liekot tām saprast, ka arī tās ir tirgū, un sniedzot informāciju par šo situāciju tirgū. Mēs kā Latvijas regulators nevaram ietekmēt cenas pasaules biržā, tās veidojas konkurences apstākļos.

Bet noteikti ir nepieciešams, un valdība par to jau domā, palīdzēt maznodrošinātajiem ar rēķinu apmaksu, daļēji kompensēt izmaksas. Tās ir diezgan būtiskas apkures sezonā.

Saeimas opozīcija bija iesniegusi priekšlikumu gāzei un elektroenerģijai samazināt PVN - uz 5%. Taču valdošās partijas priekšlikumu noraidīja. Kādi vēl varētu būt veidi, kā mīkstināt cenu lēcienu? Varbūt vajadzēja PVN samazināt?

Šāda situācija - tik straujš cenu lēciens - ir neparasta. Tāda nav sen piedzīvota. Mēs to nevaram ietekmēt, bet varbūt valdība un Saeima kaut ko var darīt. Viens no veidiem varētu būt kādu nodokļu samazināšana vai arī varētu sniegt atbalstu sociāli neaizsargātām iedzīvotāju grupām. Ir skanējis arī aicinājums pārskatīt un samazināt akcīzes nodokli degvielai. Bet tur šī ietekme uz siltuma tarifiem ir minimāla. Tur ir jāvērtē, kas būs efektīvāk - samazināt visiem vai atbalstīt tos, kam visvairāk vajag. Tā ir valdošo partiju izšķiršanās. Iespējams, vajag palīdzēt tiem, kuriem visvairāk vajag.

Gāzes cena Eiropas un pasaules biržās ir ļoti augsta. Tām pašvaldībām, kuras līgumus noslēdza pavasarī vai vasarā, vēl nav tik smagi. Tad cena bija daudz zemāka. Bet pašvaldībām, kas slēdz līgumus tagad - tām gan cena ir ļoti augsta.

Pašvaldībās, kur siltuma ražošanai izmanto šķeldu, cenu izmaiņas ir pavisam nelielas. Iedzīvotājiem, kas dzīvo tādās pašvaldībās, apkures problēma būs mazāk sāpīga. Tur cena nepieaug vai arī pieaugums nav liels - par 10-15%.

SPRK nevar ietekmēt politiku. Taču kādus lēmumus SPRK labprāt redzētu no politiķiem, kādus lēmumus gaidāt?

Mēs vēlamies, lai valsts un pašvaldības identificē tās iedzīvotāju grupas, kurām apkures sezona būs vissmagākā, un lai valsts un pašvaldības šiem cilvēkiem palīdz.