Viktors Valainis: Vajag divu veidu pašvaldību referendumus – konsultatīvos un lemjošos

Saruna ar Saeimas deputātu Viktoru Valaini (Zaļo un zemnieku savienība)
©Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

“Sen gaidīts, vajadzīgs lēmums - Saeimā beidzot otrajā lasījumā pieņemts Vietējo pašvaldību referendumu likumprojekts. Sagaidu, ka arī galīgais trešais lasījums būs drīz. Referendumi pašvaldībās ir vajadzīgi, lai veicinātu iedzīvotāju pilsonisko aktivitāti un demokrātisko līdzdalību,” raksta Valsts prezidents Egils Levits savā sociālā tīkla “Twitter” kontā. Jūs esat Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijas priekšsēdētājs. Kas notiek ar pašvaldību referendumu ideju?

Valsts prezidents dzīvo mazliet citā realitātē, kas atrauta no ļaužu dzīves. Bet tas, ka viņš atbalsta pašvaldību referendumus, jau pats par sevi ir pozitīvi. Jā, likums par pašvaldību referendumiem ir ticis cauri otrajam lasījumam. Es gan vēlos teikt, ka šajā likumā vajag iekļaut arī konsultatīvā referenduma versiju. Lai nav tikai lemjošie referendumi iespējami. Lemjošam referendumam ir nepieciešams lielāks iedzīvotāju skaits, kas nobalso. Ir jānosaka problēmu loks, par kurām var būt lemjošais, par kurām konsultatīvais referendums. Ir jādod iespēja balsot par iedzīvotājiem svarīgām problēmām, lai pašvaldības var uzzināt, kāds ir iedzīvotāju viedoklis.

Domāju, ka likums par pašvaldību referendumiem tuvākajā laikā tiks pieņemts, jo tajā vairs nav pārāk asi diskutējamu jautājumu. Es iestājos par divu veidu - lemjošo un konsultatīvo - referendumu iestrādāšanu likumā. Laiks rādīs, vai šī ideja tiks akceptēta.

Referendumi ir labi, demokrātija ir jauka, bet vai nevar atgadīties blaknes - ka kāda pierobežas pašvaldība izgudro, piemēram, ka latviešu valoda ir jāliek malā un visas lietas domē jākārto baltkrieviski?

Esam komisijā rūpīgi analizējuši tos jautājumus, par kuriem var tikt ierosināti pašvaldību referendumi. Tie jautājumi, kas pašlaik ir iebalsoti likumā, ir sabalansēti ar sabiedrības un valsts interesēm.

Ja likums tiks pieņemts tāds, kurā būs gan lemjošie, gan konsultatīvie referendumi, lemjošajiem vajadzēs lielu iedzīvotāju atbalstu. Bet konsultatīvie referendumi ļaus uzzināt sabiedrības viedokli - vai kādiem pašvaldības lēmumiem ir pietiekams atbalsts. Tas veicinātu varas un tautas savstarpējo saprašanos.

Pieņemsim, ka būs konsultatīvie referendumi. Tauta aizies un visu ko sabalsos. Bet ja pašvaldība to neņems galvā?

Bet lēmumu pieņēmējiem būs jāsaprot, ka nevar iet pret sabiedrības viedokli, ka tas izpaudīsies nākamajās pašvaldību vēlēšanās, kur viņi “izlidos”. Referenduma forma ir vislabākais veids, kā noskaidrot, ko domā cilvēki.

Piemēram, būvēsim jaunu skolu vai ieguldīsim jauna infektoloģijas centra izveidē? Rīgā un Ventspilī, piemēram, būtu vērts noskaidrot iedzīvotāju viedokli, vai vajag ieguldīt naudu valsts dibinātā mantā, kas saucas “ostu pārvalde”. Par šādiem jautājumiem vajadzētu uzzināt iedzīvotāju viedokli. Pirms pašvaldību vēlēšanām par šādiem jautājumiem nebija runas - neviens tad vēl skaidri nezināja, vai būs kapitālsabiedrība vai kas. Bet šo pilsētu domēs būs jāpieņem lēmumi par savu mantu, kas ir desmitos miljonu vērtībā rēķināma. Un te konsultatīvs referendums, uz kā domei balstīt savus lēmumus, būtu tieši vietā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētajā kriminālprocesā par iespējamu koruptīvu lēmumu pieņemšanu Dobeles novada domes priekšsēdētāja pārvēlēšanā figurē Saeimas deputāts, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāts Viktors Valainis, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija. Ko tas nozīmē?

Lieta ir interesanta. Mani personīgi interesē, lai šī lieta pēc iespējas ātrāk nonāk pie kaut kāda lēmuma. Vissliktākais stāvoklis ir šis, kad ir nenoteiktība. Nekāda lēmuma pagaidām nav. Man tas traucē izteikt savu viedokli. Pašlaik institūcijas dara savu darbu. Man tikai atliek novēlēt tām, lai tās dara savu darbu objektīvi.

Bet kāda ir situācija? Nemiro tika nosaukts vārdā. Vēl bija “kāds ZZS politiķis”, par kuru ir skaidrs, kurš tas ir, bet viņš netika saukts vārdā...

Bet es nevaru nekādā veidā to komentēt. Jebkurš mans komentārs var ietekmēt šā procesa objektīvu izskatīšanu. Tāpēc vēl jāpagaida.

Kas notiek Saeimā? Veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”), premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”). Vai viņu krēsli šūpojas?

Domāju, ka šī valdība paliks tāda, kāda tā ir. Diezin vai kaut kas mainīsies - Pavļuts paliks tur, kur viņš ir, Kariņš tāpat paliks. Jo ir viena lieta, kas visus šos politiķus saista. Tie ir amati, no kuriem viņi nekādā veidā nav gatavi atkāpties, neviens. Pašlaik varas partijas mēģina atrast vainīgos, kas vainīgi pie pašu pieļautajām kļūdām, taču beigās viss tiks novelts uz kādiem “ārējiem spēkiem”.

Vasarā valdība aizgāja atvaļinājumā. Tad, kad vajadzēja strādāt. Tagad premjers vēršas pie ārstiem, lai viņi kaut ko dara.

Tagad redzam politisku cirku, ka visi rāda cits uz citu ar pirkstu tādā bērnišķā veidā “tu vainīgs”. Būtu labi, ja notiktu kādas izmaiņas, taču maz ticams, ka tādas būs.