Pēteris Apinis: Pavļuts dzird tikai pats sevi

Kas notiek medicīnā?

Latvijas Veselības ministrija ir Latvijas futbola izlases “alter ego”. Televīzija klāsta, ka izlase spēlē labi, bet vienmēr zaudē - gan Fēru salām, gan Gibraltāram. Pavļuts stāsta, ka dara visu iespējamo, bet Latvijā ir zemākais vakcinēšanas līmenis Eiropā, augstākā saslimstība un mirstība. Turklāt mums viena vakcinēšanas deva izmaksājusi visdārgāk - muļķīgu reklāmu, Juhņevičas vārdā nosauktā vakcinācijas biroja dēļ, superalgu un zelta podu dēļ, kā arī tāpēc, ka bija vakcinēšanās izstāžu centros, Centrāltirgū, krāmu tirgos, kapu svētkos un 55. autobusā.

Varbūt es kļūdos, bet vakcinēšanās šādos pasākumos nav bīstamāka?

Domāju, ka nav bīstamāka, bet, iespējams, nevērtīgāka. Lieta tāda, ka mesendžera RNS vakcīna ir ļoti, ļoti trausls veidojums - ribonukleīnskābe ir ievietota tauku mikropilienā - liposomā. Nelielas problēmas aukstumķēdē, saules stari un neveiksmīga kratīšana var šo vakcīnu pārvērst par vienkārši bioloģiski aktīvu šķidrumu bez vakcīnas iedarbības, jo bez šīs liposomas mums vajadzīgā RNS nevar nokļūt šūnā.

Šo iespējamo vakcinācijas tukšgaitu patlaban intensīvi pēta Izraēlā, un viņu dati liecina, ka ārstu kabinetā un specializētos vakcinācijas centros potētajiem ir pārliecinošāka, lielāka imunitāte.

Izraēlā apsver balsta vakcīnas nozīmēšanu tiem, kas potēti lielveikalos, garāžās un militārās ēkās, jo ir lielāka iespēja, ka vakcīna kaut kādā veidā ir dezaktivēta.

Ir pieņēmums, ka Latvijas augstie vakcinēto cilvēku saslimstības (un mirstības) rādītāji ir tieši proporcionāli Pavļuta un Juhņēvičas mēģinājumiem vakcināciju no ārsta kabineta aiznest, tēlaini runājot, uz kapu svētkiem.

Latvijā arvien vairāk saslimst tieši vakcinētie.

Nē, mums arvien vairāk cilvēku ir vakcinēti, līdz ar to vakcinēto proporcija pieaug, un līdz ar to - arī saslimušo skaitļi pieaug. Tagad mēs zinām, ka vakcīna nenodrošina pilnīgu imunitāti pret kovidu un tā negarantē, ka vakcinētais nevar vīrusu izplatīt. To mēs nezinājām gada sākumā. Toties mēs pārliecinoši zinām, ka vakcinācija lielākoties pasargā no smagas slimības gaitas, ka valstīs ar augstu vakcinācijas aptveri slimības izplatīšanās ir praktiski apturēta.

Un vēl - vakcīnas dienu no dienas kļūst labākas, un tām ir mazāk blakņu. Kaut gan šis gads mani ir pārliecinājis, ka pārslimojušajiem, īpaši ar ļoti vieglu slimības gaitu pārslimojušajiem, ir stabilāka imunitāte pret koronavīrusu nekā vakcinētajiem.

Tagad mums visiem būs jāvakcinējas arī trešo un ceturto reizi?

Man ļoti patiktu, ja šo jautājumu lemtu konkrēts ģimenes ārsts konkrētam pacientam. Es labprāt nozīmētu trešo - balstvakcīnas devu senioriem, kas par mani vecāki, kam ir liekais svars, augsts asinsspiediens, diabēts, sirds slimība vai jebkādas citas hroniskas slimības.

Bet es kategoriski iebilstu, ka balstvakcīnu nozīmē Kariņš vai Pavļuts, vismaz tik ilgi, kamēr mums nebūs pietiekami daudz ziņu par balstvakcīnas efektivitāti. Katrā ziņā vērtības attiecības pirmajai, otrajai un trešajai vakcīnas devai ir kā 10:4:1. Tas nozīmē, ka pats būtiskākais ir visus cilvēkus vakcinēt pirmreizēji, un galvenokārt tas attiecas uz vecāka gadagājuma cilvēkiem.

Jaunākajā “rečekistu” veikumā - anonīmā antivakceru lapā tu esi ielikts kopā ar tiem, kas patiesi cīnās pret vakcināciju - ar skaidrojumu, ka tu melo, jo saki, ka bērni ar kovidu neslimo un viņi nav jāpotē.

Bērni tiešām lielākoties ar kovidu slimo viegli vai pilnīgi bez simptomiem. Televīzijas Rēders no mana teksta izņēma vārdu “galvenokārt” un izmainīja kontekstu, bet pēc tam šo melīgo stāstu čakli atkārtoja visi “rečekisti”.

Bet ar tiem bērniem ir tā: pateicoties mājsēdei, bērnu sporta aizliegumam, sporta skolu slēgšanai un citām Viņķeles un Pavļuta aktivitātēm, Latvijā strauji pieaudzis nesportojošo, mazkustīgo bērnu skaits ar lieku svaru un aptaukošanos, un, pēc manā rīcībā esošiem datiem, šādu bērnu skaits ir 28%.

Pieaug diabēta incidence bērnu vidū, un profesors Ērglis uzsver, ka šiem bērniem noteikti jāpārbauda holesterīna skaitļi. Bērniem ar blakusslimībām tiešām vīruss ir bīstams, un pediatram vai ģimenes ārstam būtu jāiesaka vakcinācija pret kovidu. Bet šim ieteikumam ir jānāk no bērnu ārsta, nevis no kapelmeistara.

Parunāsim par neuzticību Pavļutam.

Ārstu biedrības valde vienbalsīgi izteica neuzticību Pavļutam. Pēc tam šo neuzticību izteica Māsu asociācija, Jauno ārstu asociācija, Ģimenes ārstu asociācija, Veselības un sociālo darbinieku arodbiedrība, Slimnīcu biedrība un patiesībā visa Latvijas medicīnas sabiedrība.

Šeit atkal der salīdzinājums ar futbolu. Pirms dažām dienām FK “Barcelona” padzina galveno treneri Rolandu Kūmanu. Viņš savulaik bija izcils futbolists, un šobrīd viņš ir pieskatāms TOP10 treneriem pasaulē. Bet rezultāti šogad bija slikti, un treneris tika padzīts. Pasaules populārākais treneris - Žuzē Maurinju - kopš 2000. gada ir padzīts no 10 komandām, kaut ar tām ir sasniedzis unikālus rezultātus, bet, tiklīdz spēle negāja - saņēma sarkano kartīti no īpašniekiem un devās uz citu klubu.

Nu man šķiet, ka sliktāku rezultātu kā Pavļutam būt nevar, vismaz Eiropas mērogā. Vakcinācija izgāzta, ierobežojumi nokavēti. Bija paredzēts ierobežojumus pieņemt 4. oktobrī, bet atlika, jo vajadzēja atklāt veikalu “Lidl” 7. oktobrī, svētku gaisotnē 8. oktobrī valdība pieņēma “nekādus” ierobežojumus, visu novēloja par divām nedēļām, un tagad mēs esam vienīgā valsts Eiropā ar lokdaunu, kuru tāpat iedzīvotāji respektē tikai naktssēdes laikā.

Kāda ir Daniela Pavļuta lielākā kļūda?

Pilnīga ambulatoro pacientu ignorēšana. Lielākā daļa no ļaudīm, kuri saslimst ar kovidu, ārstējas mājās - viņiem ir augsta temperatūra, elpas trūkums, klepus, vājums un bailes par savu dzīvību, ko viņiem televizors un Pavļuts ir iedvesuši. Viņi sauc ātro palīdzību un tiek vesti uz slimnīcu.

Viņi nevar izsaukt ģimenes ārstu, viņi piezvana kaut kādam konsultatīvam dienestam un saņem ieteikumu - ēdiet paracetamolu, dzeriet tēju. Šis pacients ir pelnījis ārsta vizīti. Ja Veselības ministrija vienotos ar VC4, VCA, MFD, ARS un citām struktūrām par samaksu, šie veselības centri noorganizētu mājas vizītes, noorganizētu skābekļa atbalstu, pulsoksimetrus, noorganizētu pat zāles, jo tas viss ir daudz lētāk nekā ārstēt pacientus slimnīcā, slēgt citu slimību ārstēšanas nodaļas, iepirkt superdārgu aparatūru.

Vai tu viņam to esi pateicis?

Jā, bet, manuprāt, Pavļuta nelaime ir tā, ka viņš sadzird tikai sevi.

Tu atbalsti lokdaunu?

Par 70%. Sporta ierobežojumi ir murgs, nacionālo parku slēgšana - muļķība, apgrūtinājumi saņemt medicīnisko palīdzību, ārstējot citas slimības - noziegums. Manuprāt, vajadzēja stingrākus ierobežojumus sabiedriskajā transportā, plašākas testēšanas darbavietās, īpaši tur, kur tiek izmantoti trešo valstu pilsoņi, mērķtiecīgu testēšanu “hosteļos” un “dienesta dzīvokļos”.

Tā lokdauna nelaime ir apstāklī, ka tas rakstīts pēc principa - kas atļauts Jupiteram, nav atļauts vērsim. Policisti čakli stādina automašīnas, kurās brauc vairāk par diviem cilvēkiem, ja nu gadījumā kādā no tām ir cilvēki no vairākām mājsaimniecībām. Bet Kariņa mieru vakarā sargā četri braši drošībnieki tādā pelēkā autobusiņā. Nu neticu, ka viņi ir četri brāļi no vienas mājsaimniecības. Tu zini, kur Kariņš dzīvo?

Nē.

Bet es zinu, jo viņš ir iemājojis pie viena no maniem treniņa apļiem. Un tos četrus puišus, kuri kāpa busiņā, redzēju pats savām acīm. Tas lokdauns ir ierēdņa radīts, kurš sēž mājās, raksta normatīvos aktus, bet ar savu priekšnieku sazinās zūmā, pasūta ēdmaņu no lielveikala mājās, bet pārvietojas privātā automašīnā. Cilvēks, kam alga ir zemāka par 1000 eiro mēnesī, pārvietojas uz darbu satiksmes autobusā, stāv rindā pie “Rimi” un aptiekas.

Tu teici, ka redzi kā iespējamos ministrus Andu Čakšu un Robertu Fūrmani.

Es vēl minēju Lieni Cipuli, bet tā nudien nebūtu laba doma, jo satricinājumi NMPD ir daudz bīstamāki valstij nekā satricinājumi Veselības ministrijā.

Nākamajā dienā pēc tam, kad notiks neuzticības izteikšanas Pavļutam, Latvijas ārstu biedrības valdei bija interneta tikšanās ar Krišjāni Kariņu.

Kopā ar Kariņu valdības pozīciju aizstāvēja Jānis Reirs un Anda Čakša. Andas atrašanās blakus premjeram bija tikpat zīmīga kā bise pie sienas Čehova lugas pirmajā cēlienā - ja nu tā bise ir, tad trešajā cēlienā tā izšaus. Skaidrāk pateikt - “man ir rezerves spēlētājs” - Kariņš nemaz nevarēja. Ja valdībai būtu jāmaina ministrs, viņiem būtu jāmeklē ārsts un medicīnas organizators, un vienīgais tuvumā pieejamais būtu Anda Čakša. Es ļoti labi atceros gan viņas e-veselības miljonus, gan vēlmi sašķelt sabiedrību pēc pazīmes “maksā vai nemaksā sociālo nodokli”, tātad - ārstējies vai mirsti. Bet tomēr - viņa saprot budžetu, ierēdniecību un valsts pārvaldi.

Ja Čakšu liktu par ministri, pārējās partijas arī gribētu dabūt pa postenim klāt.

Jā, patiesībā tieši to neveiksmīgi mēģināja pateikt Valsts prezidents - ja mums nepieciešams padzīt Pavļutu, tad mums vajadzēs “paristiem” izdomāt jaunu ministra amatu.

Vai nevarētu visas partijas sarauties un veselības jomas vadību atdot profesionālim?

Tas būtu ideāls variants, bet politiķi un viņu saimnieki tam nepiekrita, jo ērti ir tā, kā ir - var zagt uz nebēdu. Aizstāvēt Pavļutu visčaklāk metās Nacionālā apvienība, bet arī citas partijas neslinkoja - katrs zvanīja kādam sev pazīstamam ārstam, kādas asociācijas vadītājam. Visi pārliecināja visus, ka Pavļutu aiztikt nedrīkst.

Iespējams, draudzīgās partijas risina arī nākamo vēlēšanu rēbusu. “Jaunajai Vienotībai” un “Attīstībai” gribēsies apvienoties, bet vietu vēlēšanu autobusā nav tik daudz, lai līdzi ņemtu “paristus”. Kas var būt labāks par Pavļutu veselības ministra krēslā, kurš turpinās izdomāt mobilizācijas, kara lauka hospitāļus, helikopterus, mājsēdes un personīgu Latvijas iedzīvotāju apzvanīšanu? Viņš jebkurā gadījumā nekļūs populārāks, bet vēl vairāk diskreditēs “paristus”. Un man šķiet, ka arī Golubevai neizdosies partijas reitingus spodrināt kā iekšlietu ministrei.

Atgriezīsimies pie iespējamā ministra.

Ja mums būtu kaut mazākā iespēja variantam - pārējie ministri dara savu darbu, bet atbalsta arī nepolitisku profesionāli veselības aprūpes vadībā, es teiktu - ņemam topošo ministru no Jauno ārstu asociācijas. Šobrīd šī organizācija ir tikpat talantīga jauno ārstu kopa kā savulaik tā, kas 1988. gadā dibināja Ārstu biedrību - Zatlers, Krastiņš, Vētra, Meikšāns, Strazdiņš utt.

Šobrīd es Jauno ārstu asociācijā redzu vismaz piecus strukturētus, pasaulē izglītotus, svešvalodās runājošus un lasošus, enerģiskus, jaudīgus kolēģus, kas jau rīt varētu veiksmīgi vadīt Latvijas veselības aprūpi: minēšu Artūru Šilovu, Jāni Vētru junioru, Artūru Kaļvu.

Bet ne Rāceni?

Es ļoti vēlētos iespējami ātri redzēt Kārli kā profesoru un klīnikas vadītāju.

Bet tu televīzijā nosauci Robertu Fūrmani.

Roberts Fūrmanis ir manu meitu kursabiedrs, bet viņa taisaulē pāragri aizgājušais tēvs Imants Ostrovskis bija man labs draugs, izcils neatliekamās palīdzības speciālists un labs veselības organizators. Robertam piemīt harisma, caursišanas un pārliecināšanas spējas, pāri plūstoša enerģētika. Viņa acīs spīd vēlme darīt un izdarīt. Un viņš jau ir tik daudz sists, ka var iztikt bez pārējo politiķu atbalsta.

Es domāju, ka šī ir viņa vienīgā iespēja kļūt par ministru un izdarīt daudz laba Latvijai, jo mierīgos apstākļos neviens viņu ne par ministru, ne slimnīcas vadītāju, ne dienesta vadītāju neliks. Jo Latvijā ir pieņemts visur iekārtot paklausīgas viduvējības, bet Roberts nav ne paklausīgs, ne viduvējība, toties itin bieži rīkojas neprognozējami. Un noteikti neklausīs partiju bonzas un Latvijas politisko eliti, ja medicīnā kaut kas notiks pretēji viņa pārliecībai.

Tātad paliks Pavļuts?

Pavļuts parādīja izcilu boksera spēju “turēt sitienu”. Viņš neatkāpās ne tad, kad sabruka “Maxima” veikals Zolitūdē, pats neatkāpsies pat tad, ja izmirs puse Latvijas.

Pavļuts tikās ar daudzām medicīnas un veselības nevalstiskām organizācijām un publiskajā telpā pauda gandarījumu par sarunām. Sarunā ar Latvijas ārstu biedrību viņš pats runāja 68% laika, bet visi ārstu biedrības valdes locekļi - mazāk par 30% (dažas minūtes tika dotas arī Veselības ministrijas valsts sekretārei).

Slimnīcu biedrības līderi man teica, ka situācija sarunā ar viņiem bijusi līdzīga. Pavļuts ir spējīgs runāt bezgalīgi, bet klausīties - nemaz.

Bet inteliģentā ārstu sabiedrība klusēja un domāja - tāds glīti sasukāts zellis, labi runā, labi spēlē klavieres, dvīņus sataisījis, nu negribas šādam, puisim teikt “ej d...st”.

Ko tu domā par vakcinācijas sertifikācijas viltojumiem?

Cik zinu, Latvijā dokumentu viltošana nav atzīta par labu biznesu un ir gan administratīvi, gan krimināli sodāma. Policijas uzdevums izmeklēt, tiesas - sodīt.

Bet tev kā Latvijas ārstu biedrības Ētikas komisijas priekšsēdētājam taču vajadzētu to nosodīt!

Nu tad nosodīsim tagad un tūlīt to abi kopā! Visiem paliks labāk. Visi tagad zinās, ka Apinis un Veidemane nosoda šādu sertifikātu viltošanu.

Kamēr mūsu lasītāji priecājas, es pastāstīšu alegorijas.

Laiku pa laikam nododos medicīnas vēstures pētījumiem. Kopā ar profesoru Aigaru Pētersonu pārskatījām un analizējām 1961. gada dokumentus un publikācijas. Janvārī bija nošauts Kongo premjerministrs Patriss Lumumba. Izrādās, ka visās RMI auditorijās un zālēs pulcējās studenti un mācībspēki un protestēja pret beļģu kapitālistu rīcību. Katrs mītiņš beidzās ar rezolūciju un telegrammu, kurā nosodīja Patrisa Lumumbas nāvi. Tādā veidā Latvijas medicīnas studenti uzzināja, kur ir Kongo, Patrisa Lumumbas vārdā Maskavā nosauca Tautu draudzības universitāti.

Es šajā universitātē noklausījos dažu dienu kursus aklimatizācijā, un šī universitāte man šķita čekas filiāle. Bet tāpat kā par šo bēdīgo Āfrikas stāstu - arī par mūsu vakcinācijas sertifikātu viltošanu man nav skaidrs, ko dod nosodījums nosodījuma pēc. Vismaz pagaidām ziņas par vakcinācijas sertifikātiem man ir tikai no medijiem, un es pat nenojaušu, kurš tieši ir tos sertifikātus viltojis.

Tu gribi teikt, ka sertifikātus nevilto?

Iespējams, vilto, un pat lielos apjomos. Minēšu piemēru. Vismaz 20 000 cilvēku regulāri šķērso Latvijas un Krievijas robežu. Daļa ir dubultpilsoņi, daļai no Latvijas nepilsoņiem ir Krievijas pases, turklāt ir Krievijas pilsoņi, kuri dabūjuši šeit uzturēšanās atļaujas, kam šeit ir īpašumi, dzīvesvieta, ir šoferi un ekspeditori, kas ikdienā ved kravu vai dokumentus uz Krieviju. Mīļā miera labad lielākajai daļai no šiem cilvēkiem ir dokuments, kas apliecina, ka viņi vakcinējušies ar “Sputņiku” Krievijā, kā arī sertifikāts, ka viņi vakcinējušies ar faizera vai astrazenekas vakcīnu Latvijā. Vienu dokumentu rāda Krievijas robežsargiem, otru - Latvijas.

Pazīstu dažus šādus biznesmeņus un lāgā neticu, ka viņi ļāvušies sevi vakcinēt četras reizes. Līdzīgi pazīstu dažus Izraēlas pilsoņus, kas regulāri pārvietojas starp Latviju, kurā viņiem palikuši vecāki, īpašums, draugi, un Izraēlu, kur viņi strādā, kur viņiem ģimene. Un viņiem ir ne tikai Izraēlas, bet arī, teiksim, Austrijas sertifikāts. Var jau būt, ka Austrijā likumdošana atļauj akceptēt trešo valstu sertifikātus. Eiropas ārstu organizācijās šobrīd notiek aktīva viedokļu apmaiņa par sertifikāciju un ierobežojumiem.

Kas notiek Latvijas ārstu biedrībā? Fūrmanis izteicis neuzticību Aizsilniecei, bet jaunie ārsti pametuši biedrību.

Komentēšu tā. Maigākais, kā varētu definēt manas attiecības ar Ilzi Aizsilnieci, ir - “sliktas”. Šos trīs gadus, kopš Ilze ir biedrības prezidente, viņa rosījusies tikai vienā jomā - pierādīt, ka viss, kas biedrībā noticis pirms viņas, ir slikti, ļoti slikti vai nepareizi. Un viņa ar neticamu rūpību izravējusi no biedrības darba kārtības visu, kas varēja saistīties ar manu vārdu, un arī šobrīd mēģina mani izēst no žurnāla “Latvijas Ārsts” galvenā redaktora pozīcijas.

Un tomēr - Ilze nekad un nekur publiski nav iestājusies pret vakcināciju, un viņai kā ģimenes ārstei ir ļoti augsti vakcinācijas rādītāji praksē. Viņas iebildumi pret masku nēsāšanu bērniem skolā, salīdzinot maskas ar ventilācijas nepieciešamību, bija korekti. Ja klases telpa netiek ventilēta, vīruss izplatīsies ar vai bez maskām.

Un trešais apvainojums Ilzei - ka viņa ir homeopāte - īsti neiztur kritiku, jo patiesībā viņa ir ģimenes ārste, kas atsevišķos gadījumos papildus izmanto homeopātiskus līdzekļus. Tas būtu tāpat kā nosodīt ārstus, kas papildus iesaka ingveru, ķiplokus, tējas, kalnu saulīti, fizikālo terapiju.

Man šķiet, nekas īpašs Latvijas ārstu biedrībā nenotiek, augstā spriedze un ieilgusī pandēmija laiku pa laikam liek uzplaiksnīt emocijām un viedokļu daudzšķautņainībai.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā